Dzirkstele.lv
Latvijā 37 % ģimenes ārstu ir vecāki par 64 gadiem, laukos — līdz pat 70 %
No 1206 līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) esošiem ģimenes ārstiem 30,2 % jeb 366 ir jau sasnieguši pensionēšanās vecumu un jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par līguma attiecību pārtraukšanu un prakses slēgšanu. Savukārt tuvāko piecu gadu laikā līgumus ar NVD var pārtraukt vēl 172 ģimenes ārsti jeb 14,2 % no šobrīd praktizējošajiem, un, apvienojot dažas jau esošās prakses, lai nodrošinātu visā valstī likumos paredzēto primārās veselības aprūpes (PVA) pakalpojumu, tuvākajos gados nepieciešami būs vismaz 150 jaunie ģimenes ārsti.
No neskaitāmajām problēmām mūsu valsts veselības aprūpes sistēmā, iespējams, tieši ģimenes ārstu novecošanas problēma tagad ir vislielākā un risinājumi – neatliekami.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane informēja, ka šobrīd aktuālās mūsu primārās veselības aprūpes problēmas un to risinājumi ir apkopoti informatīvajā ziņojumā valdībai “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”, kas sadarbībā ar nozares pārstāvjiem izstrādāts 3–5 gadu perspektīvai. Valdībā ziņojums skatīts un pieņemts zināšanai šā gada 21.maijā. Kā tad veicas ar piedāvāto risinājumu pildīšanas daļu?
Ārstu senioru aptaujas un papildu bonusi
Par valsts stratēģiju un politiku veselības aprūpē atbild Veselības ministrija, savukārt par praktisko darbu – ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem pilsētās un reģionos – atbildīgs ir NVD. Dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga vēsta, ka izskata katru individuālo ģimenes ārstu prakses gadījumu un meklējot labākos risinājumus vienas prakses pacientu pārņemšanai citā ģimenes ārsta praksē vai arī jauna ģimenes ārsta piesaistei esošās prakses pārņemšanai.
NVD veido un uztur jauno ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstu, viņu rīcībā esot visa informācija par speciālistiem, kuri vērsušies un izteikuši vēlmi noslēgt līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu konkrētā reģionā. Tiklīdz kādā vietā ārsts dodas pensijā vai pārtrauc līgumu ar NVD cita iemesla dēļ, prakses vietu piedāvājot jaunajiem ārstiem no gaidīšanas saraksta.
Saskaņā ar NVD datiem šobrīd 37 % no visiem ģimenes ārstiem ir vecāki par 64 gadiem. Reģionos situācija gan ir atšķirīga.
Katru gadu septembra sākumā NVD aptaujājot pensijas vecuma ģimenes ārstus par nodomiem turpināt līgumu ar NVD tuvākajos piecos gados. No šī gada ģimenes ārstus aptaujā jau no 61 gada vecuma. Ņemot vērā sniegtās atbildes, veidojot ģimenes ārstu nomaiņas plānojumu turpmākajiem pieciem gadiem. Ar to iepazīstinot pašvaldības, jo arī no pašvaldībām sagaida, ka tās ģimenes ārstiem nodrošinās telpas, kur iekārtot praksi. Vēl NVD informē, ka ārstniecības personu piesaistei reģionos speciālus projektus regulāri īstenojot Veselības ministrija.
Jaunie – retums
No uzraugošo institūciju viedokļa – viss apzināts un “zem kontroles”.
Kā dzīvē? Lai to noskaidrotu, “Latvijas Avīze” devās uz Jelgavas novada Staļģeni, ģimenes ārsta un internista Aiņa Dzalba privātpraksi, kurš tur praktizē no 2013.gada. Ilgu laiku bijis jaunākais ģimenes ārsts visā Jelgavas novadā un tikai pēdējos gados plašā lauku reģiona teritorijā šajā darbā ar prieku ieraudzījis arī pāris gados jaunākus kolēģus. Taču arī tagad, savos 44 gados, savā arodā viņš joprojām esot viens no jaunākajiem, sevišķi lauku teritoriju ģimenes ārstu vidū. Vieslektors Rīgas Stradiņa universitātē, sabiedriski aktīvs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, zinošs, atsaucīgs un enerģisks, tādēļ ļoti biežs viesis arī televīzijā un citos medijos. Piedalījies arī Veselības ministrijas ziņojuma “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” izstrādes darba grupā.
“Šī ziņojuma izstrādē mūsu asociācija piedalījās vismaz 20 darba grupu sanāksmēs. Visvajadzīgākā lieta, ko no tā jau esam ieguvuši, ir valsts apmaksāts papildu darbinieks no šā gada jūnija, ja ģimenes ārstam pilsētā ir vismaz 1800 un laukos – 1500 pacientu, kas tajā dokumentā atzīts par optimālu ģimenes ārsta prakses apjomu. Zinu, ka vismaz 50 % prakšu šādu darbinieku jau piesaistījušas. Arī pats to izmantoju, jo man jau labu laiku ir apmēram 2300 pacientu, un ar līdzšinējiem diviem palīgiem mans darbs vairs nebija normāli padarāms. Vēl no labajām lietām jāpiemin papildu līdzekļi prakses uzturēšanas izdevumu segšanai, izpildoties dažādiem kritērijiem, kā arī – aizvietošanas maksājums, kas reāli ir mūsu atvaļinājumu nauda. Līdz šim primārās veselības aprūpes dakterim atvaļinājums vispār nebija paredzēts – pakalpojumu jāsniedz līdz mūža galam, kā to mēs Latvijā, jo sevišķi laukos, nereti piedzīvojam,” skaidro A.Dzalbs.
Laukos var izpausties un attīstīties
A.Dzalbs stāsta: “Ja runājam tieši par lauku ģimenes ārstu specifiku, jāsaprot, ka ģimenes medicīnā darbs laukos vienmēr ir un būs saistīts ar speciālista zināmu izolāciju, atšķirīgs no kolēģu darba pilsētās, jo sevišķi Rīgā. Laukos jābūt gatavam, ka strādāsi viens, iespējams, nekurienes vidū 30×30 km rādiusā. Taču tā nav tikai Latvijas problēma – globālās tendences liecina, ka jebkuru jauno speciālistu var noturēt tikai lielajās pilsētās. Lai viņus dabūtu uz reģioniem, jābūt speciālām motivējošām programmām, pie kuru izstrādes tad arī cenšamies būt klāt ar savu pārstāvniecību.”
A.Dzalbs šo ceļu izvēlējies, jo ģimenes ārsta privātprakse laukos viņam ļaujot izpausties un attīstīties profesionāli. “Kādreiz strādāju poliklīnikā, un tāds darbs neapmierināja. Tikai viens kabinets, kurā pacientam pat plāksteri nedrīksti uzlīmēt, – jāraksta nosūtījums pie ķirurga. Pilsētās ģimenes ārstiem ir cita darba organizācija. Tur nav tādas ģimenes medicīnas, kas mani saistīja. Laukos ir citādi – ļoti daudz darām tepat uz vietas. Taču tam ir arī sava cena – nenormāls temps un faktiski nenormēts darbalaiks, arī pieaugošās valsts pasūtījuma prasības, ko izpildīt kļūst arvien grūtāk arī man, par kolēģiem senioru gados nemaz nerunājot.”
Kad bērnu dzimst arvien mazāk
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rēķinot, ka atsevišķās vietās valstī 70 % ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. “Manuprāt, šī situācija ir nevis kritiska, bet jau katastrofāla, jo tikai ar retiem izņēmumiem mēs varam jaunos speciālistus laukiem piesaistīt,” skaidro ārsts.
Viņš min arī vēl kādu iemeslu, kādēļ laukiem jaunos speciālistus pievilināt ir arvien grūtāk: kritiskā demogrāfiskā situācija! A.Dzalba praksē, kas ir apmēram 30 km rādiusā lauku teritorijās, šogad klāt nākuši tikai trīs jaundzimušie, līdz gada beigām varbūt vēl būšot divi vai trīs. Parasti gada laikā bijuši 25–28 zīdaiņi, bet krass skaita sarukums iezīmējies jau pērn. Līdz ar to skaidri redzams, ka iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra strauji mainās, jaunam speciālistam laukos nav ilgtermiņa perspektīvas, un arī jaunie ģimenes ārsti to redzot.
Izeja – sadarbības prakses laukos
Kas notiks? Šāda tendence un stresa situācija laukos esot jau vismaz gadus piecus. Šovasar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rīkojusi pasākumus ar ārstu senioru aptaujām: apjoms arvien pieaugošs, grib doties atpūtā. Bet, ja nav neviena, kurš viņu prakses varētu pārņemt, ārsti paliek un turpina, lai arī atklāti pasaka, ka visas valsts noteiktās profilakses un apsekošanas izpildīt nespēšot. Viņi palīdz tiem pacientiem, kuri līdz viņiem atnāk.
A.Dzalbs domā, ka ārstu sertifikācijas un kvalitātes prasību samazināšana nebūtu pareizais ceļš uz problēmas risināšanu. Taču, viņaprāt, zināmas atkāpes varētu veidot, piemēram, uz telpu prasībām laukos. Tagad noteikts, ka visam jābūt tā, kā pārējā Eiropā – ar pieejamību, speciāliem platumiem durvīm un ailēm, tualetēm utt. Jaunas prakses atvēršanai laukos tas varot prasīt līdz pat 50 000 eiro sākuma ieguldījumu.
Veselības ministrija pēdējos gados uzsverot, ka problēmas risinājums varētu būt ārstu koppraksēs. Pēdējais piemērs esot no Valkas, kur svaigi izremontētās telpās pārvietotas vairākas ģimenes ārstu prakses. Tam, protams, esot savas priekšrocības – tāpat kā poliklīnikās viens otru vajadzības gadījumā var piesegt, aizvietot. Taču laukos tas cauri neiet.
“Mūsu ieskatā, drīzāk varētu būt sadarbības prakses, kad ciešāk strādā tuvākie un kaimiņu teritoriju ārsti. Labas sadarbības iespējas redzam, piemēram, arī ar fizioterapeitiem un tamlīdzīgi. Veselības ministrijas nākamā gada plānā ierakstīts, ka ģimenes ārstu praksē mums papildus būs jāattīsta valsts apmaksāti pakalpojumi un jāievieš papildu atbalsta pasākumi laukos. Ja ārsts visu spēs izpildīt, visattālākajām praksēm no Rīgas papildu piemaksu summa varētu sasniegt līdz pat 1500 eiro mēnesī. Taču redzēsim, kā veiksies ar šiem solījumiem. Kā zināms, nākamgad mūsu valsts prioritāte ir nacionālā drošība. Šajā sakarā ir ļoti dīvaini, ka mūsu valdība veselības aprūpi par nacionālo drošību neuzskata – redzama tikai vēlme atbalstīt militāro jomu, nevis nacionālo drošību,” vērtē dakteris A.Dzalbs.
— Ilmārs Randers
APTAUJA
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Latvijas Avīze” un “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
