“Latvijas Avīze”: “Sapratāt, pāķi? Rīga jums maksā!”

Ienākumi Pierīgā un reģionos atšķiras arvien vairāk; lauž šķēpus par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu

“Laikam sen neesat bijis galvaspilsētā! Atgādināšu, ka Rīga subsidē Liepāju ar desmitiem miljonu! Vismaz izturieties cieņpilni pret donoru!” tā sociālajā tīklā 12.decembrī ierakstīja “Jaunās Vienotības” pārstāve, Rīgas domes deputāte, Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone, atbildot uz ierakstu, ko bija publicējis liepājnieks Aigars Prūsis.

“Rīgā sabojā daudz labu lietu, taču nevajag uzskatīt, ka tā ir visur. Piemēram, koki kastēs nav nekas slikts, tos gan tādam nolūkam īpaši audzē, un tas nebūt nav vienkārši vai lēti. Taču, ja apakšzemes infrastruktūra neļauj, tas ir labs risinājums,” pie fotogrāfijas, kurā redzami koki kastēs uz ietves, rakstīja A.Prūsis. Šī vārdu apmaiņa izraisīja komentāru straumīti, kur daudzi pārmeta Rīgas domes deputātei augstprātību un neizpratni. Tas atspoguļoja arī to pretstāvi, kas ik palaikam parādās starp pašvaldībām – tām, kuras dod, un tām, kuras ņem, un starp valsts institūcijām. Proti, diskusijas par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) sistēmu. 

I.Andersonei un A.Prūsim apmainoties replikām (pieklājīgām), liepājnieks rīdziniecei ierosina atbraukt pieredzē un iesaka: “Risiniet galvaspilsētas problēmas, nevainojot visās nebūšanās reģionus. Rīga ir arī mana pilsēta, tajā dzīvo mani bērni ar ģimenēm, gluži tāpat kā daudziem liepājniekiem, kas jūs apgādā ar jauniešiem!”

Bet viedokļu apmaiņa citu starpā turpinājās. Uldis Šēns pēc I.Andersones ieraksta ironiski secina: “Sapratāt, pāķi? Neviens lauķis nedrīkst aizskart Rīgu, jo Rīga mums visiem naudu maksā!”

Nesen arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” izplatīja publisku paziņojumu, aicinot veikt izmaiņas līdzšinējā kārtībā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un noteikt, ka valsts un pašvaldības veic vienādu iemaksu apjomu fondā.

“Ja vēlamies redzēt Rīgu ekonomiski stipru un konkurētspējīgu ar Viļņu un Tallinu, tad jāļauj tai attīstīties par pašas līdzekļiem, nevis tie jāatņem,” rakstīja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA). 

Kopā 246 miljoni eiro

PFI fonda ieņēmumi 2025.gadā plānoti 246 164 957 eiro. Šo summu veido 50 630 855 eiro valsts budžeta dotācija un 195 534 102 eiro pašvaldību iemaksas. Par to liecina Ministru kabineta (MK) noteikumi par PFI fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2025.gadā. 

Pamatojoties uz Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, šādi MK noteikumi jāizstrādā katru gadu, nosakot katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas un kārtību. Pašvaldību iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2025.gadā veiks Rīga, Jūrmala un septiņi Pierīgas novadi. Latvijā ir septiņas valstspilsētas un 36 novadu pašvaldību teritorijas – kopumā 43 pašvaldības. Atbilstoši nākamā gada aprēķinam 34 pašvaldības saņems dotāciju no PFI fonda, bet deviņas pašvaldības PFI fondā veiks iemaksas – faktiski uzturēs no savu iedzīvotāju līdzekļiem.

Rīgas plānotā iemaksa ir vislielākā – 138,6 miljoni eiro jeb 15,7 % no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem. Cik maksās un cik saņems pārējie – skat. tabulu.

Kārtība kopš 2016.gada

Pašreizējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ieviesta 2016.gadā, pieņemot jaunu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Kopš tā laika PFI aprēķinam izmanto piecus katras pašvaldības izdevumus raksturojošus kritērijus un vērtētos ieņēmumus.

Četri izdevumus noteicošie kritēriji raksturo katras pašvaldības iedzīvotāju skaitu un struktūru: kopējais iedzīvotāju skaits, bērnu skaits vecumā līdz sešiem gadiem, bērnu un jauniešu skaits vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, kā arī darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits. Piektais kritērijs ir pašvaldības teritorijas platība. 

Savukārt terminu “vērtētie ieņēmumi” pamatā piemēro diviem galvenajiem nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetos: attiecīgajam gadam prognozētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus. Pašvaldības, kurām pēc likumā noteiktajiem kritērijiem vērtētie ieņēmumi ir mazāki par vidējiem ieņēmumiem, izmantojot diezgan komplicētas formulas aprēķinus, saņem dotāciju no PFI fonda (60 % no prognozētā iztrūkuma). Savukārt pašvaldības, kurām vērtētie ieņēmumi ir lielāki, veic iemaksas PFI fondā.

Sistēma ilgtermiņā neesot attaisnojusies

Ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma mērķis bijis radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, kā arī veicināt to iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā. 

Vai mērķis sasniegts un sistēma attaisnojusies? “Jau tad, ka pašreizējo Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu izstrādāja un pieņēma, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norādīja, ka tas nerada pārliecību par sistēmas spēju darboties ilgtermiņā. Tagad redzam, ka mūsu prognozes ir piepildījušās: pēc nodokļu reformas būtiski palielinājusies disproporcija starp pašvaldībām ar zemākiem un augstākiem ieņēmumiem. Pašvaldībām piekritīgā nodokļu ieņēmumu daļa, kopš šis likums stājies spēkā, ir būtiski samazinājusies un 2025.gadā veidos tikai 16 % no nodokļu ieņēmumiem valsts kopbudžetā. Bet vēl pirms pieciem gadiem pašvaldībām piekritīgā nodokļu ieņēmumu daļa pārsniedza 20 %,” situāciju skaidro LPS padomniece Lāsma Ūbele. 

Uz pašvaldību rēķina iepriekšējos gados veikta darbaspēka nodokļu reforma, par labu valsts budžetam pārdalīti dabas resursu nodokļa un azartspēļu nodokļa ieņēmumi. Bez papildu finansējuma pašvaldībām noteiktas jaunas autonomās funkcijas, pieņemta virkne normatīvu, kas būtiski palielina pašvaldību izdevumus bez atbilstoša ieņēmumu pieauguma u. c.

“Rezultāts ir tāds, ka gandrīz jau visas pašvaldības saskaras ar naudas nepietiekamību. Savukārt darbaspēka nodokļu reforma ietekmē to reģionu pašvaldības, kuru teritorijās strādājošo darba samaksa ir samērā mazāka. Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos joprojām būtiski atšķiras. Piemēram, Latgalē tā ir par vairāk nekā 30 % mazāka nekā Rīgā, līdz ar to atšķiras arī strādājošo nomaksātais IIN pašvaldību budžetos. Šobrīd īstenotā darbaspēka nodokļu reforma un izmaiņas IIN politikā (neapliekamā minimuma pieaugums, nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošo personu palielinājums u. tml.) nāk par labu strādājošajiem un uzņēmējiem, bet rada problēmas virknei pašvaldību, jo samazinās iedzīvotāju veiktie IIN maksājumi to budžetos. Attiecīgi samazinās arī šīm pašvaldībām piekrītošā IIN ieņēmumu daļa. Lielākā vidējā mēneša bruto darba samaksa ir Rīgā un Rīgas reģionā. Tāpat šajā reģionā ir lielākais iedzīvotāju un darbavietu skaits, attiecīgi Pierīgas pašvaldībām ir arī lielākie IIN ieņēmumi. Līdzīga situācija ir arī ar nekustamā īpašuma nodokli – deviņu Rīgas reģiona pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, kas piedalās izlīdzināšanā, veido 64 % no kopējiem nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem PFI aprēķinā, un attiecīgi pārējo 34 pašvaldību daļa ir tikai 36 %. Vienlaikus jāatzīmē, ka Rīgas reģiona pašvaldībās deklarētā dzīvesvieta ir 47 % Latvijas iedzīvotāju,” vēsta Lāsma Ūbele.

Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka situācija ir jāmaina, sarunās ar Finanšu ministriju jau esot panākta vienošanās, ka nākamgad turpinās darbu pie sistēmas pilnveides. LPS uzskata, ka jāpalielina tā pašvaldību ieņēmumu daļa, kas paliek katras pašvaldības rīcībā, tādējādi sekmējot pašvaldību attīstības iespējas no pašu resursiem. Savukārt donoru pašvaldību dalības samazinājums PFI fondā jāaizstāj ar līdzvērtīgu valsts budžeta dotācijas pieaugumu, kuras iemaksu proporcija nepilnu 15 % apmērā PFI fondā faktiski nav mainījusies kopš 2016.gada.

Finanšu ministrija: par 9 % vairāk nekā 2024.gadā 

Finanšu ministrija arī informē, ka Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība ir vienojusies – nākamgad PFI fonds aprēķinu veiks pēc pašreizējā likuma un darbs pie sistēmas pilnveides turpināsies nākamgad. 

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksejs Jarockis vēl atzīmē, ka PFI fonds aprēķinā pašvaldībām izmanto vienotus kritērijus un šobrīd neesot iespējams mainīt fondā paredzēto pašvaldību iemaksu apjomu. Viņš arī uzsvēra, ka tagadējā PFI sistēmā izmantotās kritēriju grupas, proti, iedzīvotāju skaits un to demogrāfiskā struktūra, kā arī pašvaldības teritorija, vistiešākajā mērā korelējot ar pašvaldībām uzlikto pienākumu nodrošināt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, ievērojot Pašvaldības likumā noteiktās autonomās funkcijas. Turklāt nākamgad, salīdzinot ar 2024.gadu, PFI fondā esošie līdzekļi plānoti par 9 % vairāk.

FM pārstāvis arī informēja, ka 2025.gadā papildu valsts budžeta līdzekļi – 2,5 miljoni eiro piešķirti drošības stiprināšanai piecām ES ārējās robežas pašvaldībām (Alūksnes, Balvu, Augšdaugavas, Ludzas un Krāslavas novadam), finansējumu sadalot uz katras pašvaldības ārējās robežas kilometriem. Šāds risinājums ir piemērots pirmo reizi.

“Rīgas Metropoles” pašvaldības iebilst

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” nesen izplatīja paziņojumu, aicinot, ka jau nākamā gada MK noteikumu projektā pašvaldībām un valstij jānosaka vienādi iemaksu apjomi. Nākamgad Rīga kopā ar Pierīgas pašvaldībām PFI fondā iemaksās 195 miljonus eiro, bet valsts dotācija plānota tikai 50 miljoni eiro.

Vienlaikus “Rīgas Metropole” aicinājusi pēc iespējas ātrāk nodefinēt minimālo pakalpojumu grozu, kas pašvaldībām jānodrošina iedzīvotājiem. PFI fonda līdzekļi iemaksātāju ieskatā esot jāpiešķir tikai tām pašvaldībām, kuras ar saviem līdzekļiem nespēj šos pakalpojumus nodrošināt. Pretējā gadījumā veidojas nevienlīdzīga situācija, kad daļa no pašvaldībām – dotāciju saņēmējām – var atļauties daudz vairāk papildu pakalpojumus un labākā kvalitātē nekā Rīga un Pierīga.

Edvards Ratnieks, “Rīgas Metropoles” līdzpriekšsēdētājs un Rīgas vicemērs, saka: “Rīgai nākamgad ir lielākais iemaksu pieaugums – no 133 miljoniem uz 138 miljoniem eiro. Kamēr daļa no pašvaldībām, kas saņems dotācijas, varēs atļauties nodrošināt, piemēram, skolēniem brīvpusdienas un salabot ceļus, mūsu pašvaldība domās, kā nodrošināt pamatpakalpojumus. Vienlaikus Rīgas infrastruktūru izmanto visu pašvaldību un reģionu iedzīvotāji, tāpēc jo īpaši svarīgi ir atbrīvot mūsu līdzekļus investīciju projektiem. Ja vēlamies redzēt Rīgu ekonomiski stipru un konkurētspējīgu ar Viļņu un Tallinu, tad jāļauj tai attīstīties par pašas līdzekļiem, nevis tie jāatņem. Mēs esam gatavi atbalstīt pašvaldības, kuras patiešām saskaras ar finanšu problēmām iedzīvotāju trūkuma dēļ, bet pārējās solidāri būtu jāatbalsta tad no valsts līdzekļiem.” 

– Ilmārs Randers

Viedoklis

Gulbenes novads šogad no izlīdzināšanas fonda saņems 5 532 084 eiro; Andis Caunītis ar cerībām raugās uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jauno modeli

Paredzams, ka ar šo gadu valstī tiek iedzīvināts jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. Tas saskaņā ar Finanšu ministrijas plāniem paredz: katrā pašvaldībā iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi paliek pašvaldības rīcībā (netiek izlīdzināti); nenotiks pašvaldību dalījums donoros un finansējuma saņēmējos (maksātājos un saņēmējos); notiks atteikšanās no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem; tiks precizēti kritēriji, atbilstoši aktuālākajiem datiem par pamatu ņemot pašvaldību pastāvīgo funkciju vidējās izmaksas.

Kā zināms, lielās pašvaldības – Rīgas un Jūrmalas pilsētas, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Ropažu, Saulkrastu novads – veic iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, bet visas pārējās Latvijas pašvaldības izmanto šā fonda līdzekļus.

Gulbenes novadam šogad paredzēti 21 406 826 eiro pašvaldības finanšu izlīdzināšanai, tas ir par 8,9 procentiem vairāk nekā 2024.gadā. Tajā skaitā tieši no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda – 5 532 084 eiro. Par to liecina Finanšu ministrijas publiskotā informācija.

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis šajā sakarā “Dzirkstelei” saka – sadalījums saņēmēju un devēju pašvaldībās Latvijā nekad nav bijis īsti taisnīgs. Salīdzinājumam viņš min, ka Gulbenes novada tālāk izglītoties gribošie un spējīgie jaunieši bieži vien izvēlas savu karjeru un dzīvi veidot ārpus dzimtā novada. Līdz ar to, kā uzskata A.Caunītis, ekonomiskā attīstība Rīgā un citās lielajās Latvijas pilsētās ir arī Gulbenes novada izglītoto cilvēku pienesums. Tāpēc A.Caunītis ar cerībām raugās uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jauno modeli, kaut šaubās, vai tas varētu būt ilgtermiņa variants. Meklēt risinājumus vajagot, “ja mēs gribam, lai vienmērīgi ir attīstīta visa Latvija”. Tas attiecoties gan uz medicīnas pakalpojumu saņemšanas iespējām, gan uz izglītības nodrošināšanas kvalitāti, gan uz pašvaldību visu funkciju pildīšanu.

“Šobrīd ir mēģināts veidot kaut kādu sabalansētību, lai var salikt kopā pašvaldību budžetus 2025.gadam. Bet tas nav vienkārši. Gulbenes novada pašvaldības šāgada budžets varētu tikt virzīts apstiprināšanai domē februārī. 20.janvārī mēs, deputāti, nāksim kopā runāt par budžetu, uzklausīsim priekšlikumus. Vajadzību un vēlmju, kā jau vienmēr, ir vairāk par iespējām. Viena lieta ir iestāžu uzturēšana, bet ir vēl papildu izdevumi. Piemēram, gribam remontēt Lizuma pamatskolu, tāpēc būs jāatrod finansējums transportam skolēnu vešanai uz Rankas pamatskolu,” saka A.Caunītis.

Viņš teic – jāņem vērā arī cenu kāpums, kāds ir šogad. Arī tas viss atstāj iespaidu uz pašvaldību finansēm.

“Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā un citās izskan, ka šogad no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda vidēji ir 10 procenti klāt! Bet, ja paskatāmies pagājušā gada budžetu un izmaksu kāpumu šogad, klāt ir nākusi lielāka minimālā mēnešalga, pašvaldībām ir papildus uzlikti jauni pienākumi. Šajā sakarā šonedēļ notika sarunas Labklājības ministrijā. Satrauc sociālo izdevumu nesamērīgais kāpums un daudzi citi izdevumi, kurus tiek prasīts nosegt pašvaldībai. Jautājums, uz kāda finansējuma vai budžeta pamata mēs to varam izdarīt. Ja pašvaldībām uzdod funkcijas, kurā no valsts puses nenāk līdzi pietiekams finansējums, tad šis ir tikai pagaidu risinājums.

• Diāna Odumiņa

Uzziņai

* Izlīdzināmos ieņēmumus pašvaldībām veido: ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa, kompensācija pēc IIN koeficientiem, dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. 2025.gadā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai (izlīdzināmie ieņēmumi) kopumā ir paredzēti: Gulbenes novadam (19 884 iedzīvotāji uz 2024.gada 1.janvāri) – 21 406 826 eiro, Alūksnes novadam (14 684 iedzīvotāji) – 15 508 628 eiro, Madonas novadam (29 071 iedzīvotāji) – 31 800 560 eiro, Smiltenes novadam (18 621 iedzīvotājs) – 21 112 554 eiro, Balvu novadam (19 008 iedzīvotāji) – 19 638 012 eiro, Cēsu novadam (44 308 iedzīvotāji) – 49 754 163 eiro, Valkas novadam (8 395 iedzīvotāji) – 9 408 844 eiro, Valmieras novadam (53 486 iedzīvotāji) – 61 526 915 eiro, Limbažu novadam (29 176 iedzīvotāji) – 32 011 274 eiro.

* Saskaņā ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 11.panta pirmo daļu izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai darbojas Ministru kabineta izveidotā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padome. Tās priekšsēdētāja ir Inta Komisare – Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore.

* Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas galvenais uzdevums ir radīt pašvaldībām līdzvērtīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

Avots: Finanšu ministrijas interneta vietne

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Latvijas Avīze”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.