Likums paredz paplašināt, cerību maz

Bankām dots laiks līdz 2026. gadam, lai izvērtētu iespējas un paplašinātu savu klātbūtni pilsētās un novados

“Dzirkstele.lv” 30. maija publikācijā jau rakstījām, ka Gulbenē šobrīd darbojas tikai viena bankas filiāle — “Swedbank”. Tās darbalaiks ir ierobežots — tā ir atvērta pirmdienās un trešdienās. “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops “Dzirkstelei” skaidroja, ka iemesls, kāpēc filiāles strādā atsevišķas dienas nedēļā, ir tas, ka klienti aizvien retāk izvēlas šīs filiāles fiziski apmeklēt. Kā zināms, citu banku filiāļu Gulbenē nav. Ja nepieciešami klātienes pakalpojumi no citām bankām, jāapmeklē citas pilsētas. Pirms desmit gadiem savu darbību Gulbenē pārtrauca “SEB bankas” filiāle, 2022. gada nogalē arī “Citadeles” filiāle, arī šī paša iemesla dēļ, ka klienti arvien retāk izvēlās klātienē apmeklēt filiāles.

Tāpēc kredītiestāžu pienākumus “pilda” Valsts un pašvaldību vienotiem klientu apkalpošanas centri un arī bibliotēkām. Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveide Latvijā sākta 2015. gadā sadarbībā ar pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību. Patlaban šādi centri darbojas 35 pašvaldībās, kopā 229 vietās, izpētījusi “Latvijas Avīze” . Apkalpošanas centri tika veidoti kā vietas, kur iedzīvotāji var vienkopus pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts un pašvaldības pakalpojumus. Tomēr dzīve ir paplašinājusi centru lomu un daļa iedzīvotāju tajos vēršas, lai saņemtu atbalstu arī rēķinu samaksā, konta izdrukas iegūšanā un citās naudas lietās.

Uz filiāļu tīkla atjaunošanu nav cerību

Tomēr ir reizes, ka bez klātienes došanās uz banku nevar iztikt. Cerību uz kredītiestāžu klātienes apkalpošanu citu pilsētu un novadu iedzīvotājiem dod pērn pieņemtās likuma izmaiņas.

Jaunas prasības lielākajām Latvijas komercbankām par pastāvīgu pakalpojumu nodrošināšanu klātienē reģionos noteiktas pērn septembrī pieņemtajos Kredītiestāžu likuma grozījumos un Latvijas Bankas izdotajos noteikumos par finanšu pakalpojumu sniegšanu klātienē. Uzreiz jāatzīmē, ka nav pamata cerēt uz tik plaša banku filiāļu tīkla atjaunošanu, kā tas bija pirms vairākiem gadiem, izpētījusi “Latvijas Avīze”. Bankām dots laiks līdz 2026. gadam, lai izvērtētu iespējas un paplašinātu savu klātbūtni pilsētās un novados, kā arī izvērtētu bankomātu tīkla atbilstību jaunajiem nosacījumiem. Minētie pienākumi pamatā attiecas uz četrām lielākajām bankām – “Swedbank”, SEB, “Citadele” un “Luminor”.

“Bankas kopumā izprot jaunā regulējuma mērķi un šobrīd aktīvi strādā pie efektīvāko un optimālāko risinājumu atrašanas, lai nodrošinātu ne tikai finanšu pakalpojumu pieejamību, bet vienlaikus veicinātu finanšu pratību un klientu informētību,” vērtē nozares uzraugs – Latvijas Banka (LB). Atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai līdz šim jau šajā jomā vērojamas kādas izmaiņas, LB pārstāvis Jānis Silakalns atzīmē, ka pagaidām viss atrodas vērtēšanas procesā.

“Ņemot vērā, ka prasības jānodrošina no nākamā gada 1. janvāra, bankas pašlaik analizē to rīcībā esošo klientu informāciju, tiekas ar vietējām pašvaldībām, Latvijas Banku, kā arī potenciālajiem sadarbības partneriem, lai spētu savlaicīgi izpildīt likumā noteiktās prasības atbilstoši katra reģiona un bankas klientu vajadzībām,” skaidro J. Silakalns. Viņš norāda, ka šobrīd vēl pāragri runāt par jauno banku klātienes pakalpojumu sniegšanas punktu atrašanās vietām, jo “turpinās darbs pie minēto noteikumu iedzīvināšanas”.

Ar bankomātiem lielāka skaidrība

Ar bankomātiem šobrīd ir lielāka skaidrība nekā ar banku filiālēm, jo tiek uzskatīts, ka ar naudas aparātu tīklu jau praktiski viss ir kārtībā. LB pārstāvis J. Silakalns: “Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību un bankomātu tīklu – jau pašlaik tas ir optimāls, tāpēc tajā nav plānotas būtiskas pārmaiņas.” Pēc LB datiem, jau pašlaik vairāk nekā 99 % iedzīvotāju tuvākais bankomāts ir mazāk nekā 20 kilometru attālumā. Līdz ar to, kā to savā atzinumā secinājusi arī Eiropas Centrālā banka (ECB), šīs normas mērķis būtībā ir saglabāt esošo bankomātu tīklu Latvijā, nevis uzlabot piekļuvi skaidrai naudai mazāk apdzīvotās vietās. Kopējais bankomātu skaits Latvijā pašlaik ir ap 860–870. “Skaidrās naudas pieejamība ir stiprināta likumā no 2025. gada 1. janvāra, bet līdz tam finanšu sektors par to rūpējās ar sadarbības memorandu ar Latvijas Banku,” piebilst J. Silakalns.

Bija apsvērumi limita noteikšanā

Vērtējot Latvijas Bankas noteikto slieksni, kas ir vismaz 750 eiro mēnesī, kuru izņemšana no bankomāta bankām jānodrošina bez maksas, Eiropas Centrālā banka aicināja apsvērt, vai nepaaugstināt šo minimālo slieksni, lai nodrošinātu, ka skaidras naudas izmantošana netiek nepamatoti ierobežota. Tomēr Latvijas Banka bezmaksas skaidras naudas izņemšanas limitu nepaaugstināja.

“Bija vairāki apsvērumi minētā limita noteikšanā. Cita starpā, tika vērtēti līgumos ar privātajiem klientiem, proti, fiziskām personām, noteiktie limiti, ko pašlaik piemēro kredītiestādes, kuras kvalificētas kā nozīmīgas kredītiestādes,” skaidro LB pārstāvis J. Silakalns, piebilstot, ka ņemtas vērā arī minimālās algas, vidējās vecuma pensijas un vidējā bezdarbnieku pabalsta apmērs.

J. Silakalns: “Latvijas Bankai ir pienākums veikt regulāru prasību pārskatīšanu, un, ja redzēsim, ka tas ir nepieciešams, būs iespējams limitu palielināt. Būtiski arī saprast, ka no ekonomiskā viedokļa bezmaksas pakalpojumi nepastāv, jo faktiski šādu pakalpojumu izmaksas ir jākompensē no citiem ieņēmumiem. Līdz ar to pastāvētu risks, ka kredītiestādes savas papildu izmaksas kompensētu, tās iekļaujot citu finanšu pakalpojumu cenās.”

#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija” , “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.