Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

“Litenietis” – lieliski dejotāji ar mirdzošām acīm, smaidu un staltu stāju

“Mēs braucam uz Rīgu!” ļoti priecīgs par iegūto augstāko pakāpi skatē ir deju kolektīvs “Litenietis”. Foto: no personiskā arhīva.

Litenes tautas nama jauniešu tautisko deju kolektīvam “Litenietis” šis ir divtik nozīmīgs gads, jo priekšā ne tikai lielie dziesmu un deju svētki Rīgā, kur viņi uzstāsies svētku deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs”, bet kolektīvam šogad ir arī 20 gadu jubileja. Tā tiks atzīmēta 17.jūnijā Litenes estrādē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Litenieša” vadītāja Zaiga Mangusa ar kolektīvu ir jau kopš pašiem pirmsākumiem. “Nezinu, pa kuru laiku tie gadi ir pagājuši,” smaidot saka Zaiga.

Viņa stāsta, ka pašlaik visi ir ļoti sasparojušies, cītīgi nāk uz mēģinājumiem. “Deju svētku repertuārā mums bija jāapgūst sešas dejas, kas ir daudz, un tagad dejotāji uz jubilejas koncertu vēl gribēja citas dejas, kas kādreiz dejotas vai arī nav dejotas. Mērķi bija augsti, līdz ar to mēģinājumu ir vairāk. Savam koncertam un svētkiem dejotāji ir nobrieduši. Par svētkiem Rīgā – kad tajā visā esi iekšā, ej un dari, bet viegli tas nav. Protams, ir emocijas un tas, kāpēc mēs to visu darām, bet, lai līdz tam tiktu, ir grūti, liels darbs. Šogad “Litenietis” arī ieguva augstāko pakāpi skatē, un visi bija ļoti priecīgi!” stāsta Zaiga.

Litenē dzimuši un auguši

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Deju kolektīva vadītāja priecājas, ka kolektīva sastāvs ir noturīgs un draudzīgs. Īpaši viņa uzteic puišu sastāvu, kas dejo jau no bērnudārza laikiem vai 1.klases. Protams, tas attiecas arī uz meitenēm.

“Ir, kas aiziet prom no Litenes mācīties un tad atkal atgriežas. Šiem cilvēkiem, kas dejo “Litenietī”, Litene un deju kolektīvs “Litenietis” arī nozīmē ļoti daudz. Lielākā daļa sen cits citu pazīst. Pamats, kodols ir tie cilvēki, kas Litenē dzimuši un auguši. Domāju, ka viņi ir sava pagasta patrioti,” saka Zaiga un turpina, ka pienāk brīži, kad pasaulē nāk bērniņi un uz kādu laiku nesanāk dejot, bet pēc tam šie cilvēki atkal atgriežas deju kolektīvā un mēģina savienot bērnu auklēšanu, audzināšanu, darbu un dejas.

“Tagad man diezgan daudz palīdz Indra Vaska. Viņa arī palīdz pie deju noslīpēšanas, pati daudzas dejas ir uztaisījusi, tā ka pamazām es sev gatavoju vietnieci. Tas jau labi, ka no sava kolektīva,” saka Zaiga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pati Indra, kura ikdienā strādā Litenes pagasta pārvaldē un pirmsskolas izglītības iestādē, šobrīd dejo mazāk – ja nav kādas meitenes, tad mēģinājumos. “Vairāk stāvu Zaigas pusē,” saka Indra.

Emocionāls gads

Indra Vaska stāsta, ka kolektīvs kopā ne tikai dejo. “Mēs paši sev rīkojam netradicionālās sporta spēles, tematiskās ballītes, sveicam jaundzimušos,” saka Indra. Foto: no personiskā arhīva

Indra tautiskās dejas dejo jau no pirmajām klasēm pamatskolā. Sākumā deju kolektīvā “Pededzīte”, tad pēc pamatskolas pāris gadus jauniešu deju kopā “Poga”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Kad izveidojās jauniešu deju kolektīvs “Litenietis”, vairs neko mainīt negribas. Bija dažas izlaistas sezonas, kad mainījās sastāvs un biju stāvoklī. Tomēr vienmēr ar domu par kolektīvu. Un, protams, nemainīgi – dejoju pie Zaigas. Vienā mēģinājumā viņa pateica teikumu: “Mīliet deju sevī, nevis sevi dejā!” Tas deva gribasspēku dejot, interesi par tautas deju,” saka Indra.

Deju kolektīvu “Litenietis” viņa raksturo šādiem vārdiem: labestīgs, interesants, traks, enerģisks, neaizmirstams, ietiepīgs, elastīgs, tiešs, izpalīdzīgs, sirsnīgs. Tādi arī ir dejotāji.

“Cauri šiem gadiem ir dejojuši dažāda rakstura dejotāji, bet kopības sajūta, mentalitāte ir vienāda visos laikos – ja kolektīvs, tad visi. Empātija citam pret citu nav mazinājusies. Kāds varbūt vairāk rūpējas par kolektīvu, kāds mazāk, bet katrs dejotājs ir kolektīva neatņemama daļa. “Litenietī” dejo gan vietējie, gan tie, kas ir vietējie, bet dzīvo Gulbenē, Balvos vai Rīgā. Brauc arī no Alūksnes novada. Kā saka dejotāja Arita – visi esam kā brāļi un māsas, kas pakašķējas, bet tūdaļ arī salabst,” stāsta Indra.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa atzīst, ka šis gads, bet laikam tādas ir visas pirmssvētku sezonas, ir viens no emocionālākajiem. “Grūti bija, jo mainījās dejotāji, kas bija jāapmāca. Vienu brīdi katrs mēģinājums bija kā pirmais – viss no jauna. Tas prasīja daudz pacietības, bet ar to tikām veiksmīgi galā. Jāuzteic ir jaunie puiši, kas iemācījās svētku dejas pussezonas laikā. Šī sezona bija arī viena no traumatiskākajām, kas bieži izsita no līdzsvara. Laikam jau tā doma, ka mēs vienmēr spējam izrāpties no bedres, deva dubultu sparu parādīt sev un citiem, ka “Litenietis” var! Neviens nepadevās, un tas laikam arī ir tas, kas mūs dara stiprākus, dod spēku un tiek novērtēts kā izcils dejojums. Visi ejam uz vienu mērķi. Šogad ieguvām skatē augstāko pakāpi, kas ir mūsu augstākais rādītājs deju svētku gadā. Pacelti spārnos bija visi! Droši varu teikt, ka arī ļoti nopelnīti. Lai gan pati šogad aktīvi nedejoju, uztraukums skatē man bija lielāks nekā pašiem dejotājiem. Turklāt polku tāpat kā riteni izgudrot no jauna nevar. To var tikai uzlabot! Daudz noteikti dod arī tas, ka esam tajā vecumā, kad apziņa nepievilt citus liek darīt visu labāk. Dejotāji paši lasīja deju aprakstus, skatījās video, ieteica, kā labāk, jo dažreiz, kad dari kaut ko vienu visu laiku, dažas lietas paliek nepamanītas,” stāsta Indra.

Viņa saka, ka emocijas droši vien parādīsies pēc deju svētkiem, kad visi varēs atpūsties. “Burtiski pēdējie mēneši visiem ir skrējienā, nav laika emocijām. Ja sezonas vidus bija tukšāks, bez koncertiem, tad pēdējā mēnesī visu laiku ir jādejo. Pa vidu ir jāgatavojas arī jubilejas pasākumam, par deju svētkiem ienāk informācija, kas jānodod dejotājiem, jāslīpē dejas, organizēšana. Pasākuma organizēšanā iesaistās visi – puiši ar lielu entuziasmu ķeras pie tehniskajām lietām, meitenēm vairāk tā estētika. Daudz lietu, daudz sīkumu, kas to visu padarīs baudāmu. Mums katrs deju svētku gads ir nozīmīgs, jo tajā gadā atzīmējam savu apaļo, pusapaļo jubileju,” saka Indra.

Viņa no savas puses jauniešu deju kolektīva “Litenietis” dejotājiem saka milzīgu paldies par pacietību, izturību, nepadošanos, ieklausīšanos un lielisko dejojumu, mirdzošajām acīm, žilbinošajiem smaidiem, stalto stāju! “Paldies ikvienam, kas ir dejojis mūsu kolektīvā, arī bez jums mēs nebūtu mēs! Paldies! Mīlu jūs!” uzsver Indra.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Koncertā “Ceļā uz svētkiem – uz Rīgu caur Liteni”, kas notika Litenē, “Litenietis” jutās ļoti brīvi, iespējams, tam palīdzēja māju sajūta. Foto: no “Dzirksteles” arhīva

Cik ilgi būs kolektīvs, tik ilgi dejošu

“Litenieša” dejotājam Jānim Kokarevičam šie būs trešie dziesmu un deju svētki pēc lielākas pauzes. Viņš pat paņēmis atvaļinājumu darbā, lai bez liekām problēmām varētu doties uz Rīgu.

Jānis Kokarevičs un Laura Gātere koncertā “Ceļā uz svētkiem – uz Rīgu caur Liteni”. Foto: no “Dzirksteles” arhīva

““Litenietis” ir draudzīgs kolektīvs, jo mēs visi esam no vienas pamatskolas. Svešu mums nav. Esam kopā auguši – kas jaunāki, kas vecāki. Mēs esam no viena pagasta un cenšamies noturēt šo kolektīvu, cik jau var mūsdienās, jo visi jau mūk uz lielpilsētām. Bet līdz šim mums ir izdevies noturēties. Es pats tagad dzīvoju Balvos un braucu uz Liteni. Dejoju jau no pirmajām klasēm. Par dejošanu – “kāja pati aizgāja”, un sapratu, ka brīvo laiku varu aizpildīt ar dejošanu un uzstāšanos koncertos, kas man ļoti patika jau no skolas laika. Tad pēc tam “groziņu” vakari, kopīga pasēdēšana, kopā būšana ar savu kolektīvu. Tā sajūta ir lieliska! Un koncertu atmosfēra ir tas, kas pavelk. Deja ir sirdī, un dejošana ir kļuvusi par vaļasprieku. Cik ilgi kolektīvs būs, tik ilgi es arī dejošu,” apņēmīgi saka Jānis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Litenieša” dejotāja Sanita Bukša no Litenes pirms lielajiem svētkiem laikrakstam atzīst, ka sajūtas ir labas, ir neliels satraukums. “Pilnīgi neticami, ka jau ir paskrējuši 20 gadi! Liekas, ka pavisam nesen sanācām kopā, lai dejotu. “Litenietī” dejoju jau vairākus gadus, ir sanācis arī kādu sezonu paņemt pauzīti, bet pēc kāda laika atkal tiek atsākts dejot. Dejot sāku jau skolas laikā Litenes pamatskolas kolektīvā, vēlāk, kad tika izveidots “Litenietis”, tad tajā. Dejošana ir kā hobijs, bez kura ilgi nevar izturēt. Dejojot sanāk atslēgties no ikdienas raizēm, jo domā tikai par deju, soļiem un izpildījumu. Kolektīvs ir kā otra ģimene – ar saviem priekiem, bēdām, pārdzīvojumiem un arī strīdiem, jo mēs esam tik dažādi, katrs ar savu viedokli, bet mēs mākam savākties un kopā izdarīt visu, ko vajag,” uzsver Sanita.

Skatē bija prieks skatīties, kā dejo “Litenietis”. Foto: no “Dzirksteles” arhīva

Fakti par Litenes tautas nama jauniešu tautisko deju kolektīvu “Litenietis”

Kolektīvs darbojas no 2003.gada. Dziesmu un deju svētku dalībnieks. Dejotāji ir azartiski, tādēļ savā repertuārā izvēlas ātras raksturdejas. Īpaši mīl dejot J.Purviņa un A.Ērgļa dejas, bet daudz ir arī jaunrades deju, piemēram, “Tautiet’s mani pavadīja” (L.Freimane), “Malējbalsis” (L.Andžāne), “Bur mani, bur” (B.Miķelsone) un citas. Kolektīvs koncertē gan pagastā un novadā, gan ciemojas pie draugiem citos Latvijas novados. Dalībnieki aktīvi piedalās arī pagasta sabiedriskajā dzīvē.

Avots: “Gulbene.lv”

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.

#SIF_MAF2023

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.