Pašvaldību vēlēšanas: Aelita Kublačova sola noteikti uzklausīt katru cilvēku (ar video)

“Latvija pirmajā vietā” gatava nākt ar savām idejām

7. jūnijā notiks Gulbenes novada domes vēlēšanas. “Dzirkstele” turpina priekšvēlēšanu intervijas ar sarakstu līderiem. Šoreiz ar partijas “Latvija pirmajā vietā” saraksta līderi Aelitu Kublačovu.

– Kā redzat kopumā novada attīstību un katra pagasta attīstību?

– Diemžēl es šobrīd nevaru pateikt, kas jāizdara katrā pagastā, jo līdz šim nestrādājām novadā, bet ir savs redzējums kā pilsētas, kā novada iedzīvotājai, tas, ko es redzu pati, tas, ko mums stāsta, tas, ko stāsta tie uzņēmēji, kas gribēja izveidot šādu komandu un kaut ko varbūt ienest no sevis, no savas pieredzes. Mums nav tādas taktikas – apbraukāt katru pagastu un prasīt cilvēkiem, ar ko nav apmierināti, ko gribētu. Mēs nevaram pateikt arī, ko mēs neesam izdarījuši, bet mums ir doma, ja mēs tiksim pārstāvēti novada pārvaldē, noteikti uzklausīsim katru – gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju. Tiks uzklausītas visas vēlmes, un tad, veidojot nākamā gada budžetu, jo šīgada budžets jau ir izveidots un cilvēki strādā, noteikti pievērsīsim uzmanību, ko cilvēki grib redzēt un sajust no jaunās vadības.

– Ko darīt, lai jaunatne te paliktu, strādātu, veidotu ģimenes, iekļautos sabiedrībā?

– Arī mana ģimene 20 gadus bija prom no novada, kaut gan es vienmēr biju deklarēta šeit un katru sestdienu, svētdienu biju šeit, un vienmēr gribējās atgriezties, jo saknes ir spēcīgas, ja ģimene ir stipra. Lai jaunie, iegūstot izglītību, vai tas ir ārzemēs vai Rīgā, vai kādā citā Latvijas pilsētā, atgrieztos, viņiem, pirmkārt, ir jābūt, kur atgriezties, jo ar vecākiem dzīvot kopā – tas nav labākais variants. Katrai ģimenei ir vajadzīgs savs mājoklis, un šobrīd, manuprāt, pilsētā tā ir viena liela problēma. Mums komandā ir jauns speciālists, kurš saka: jā, nav, ir jādzīvo pie vecākiem. Dzīvokļu fonda Gulbenē gandrīz nav. Tas ir ļoti minimāls. Ja grib nopirkt savu dzīvokli, tad ir vajadzīgs pirmais atbalsts – 10 procentu līdzfinansējums, kura jauniešiem nav. Tad ir vajadzīga infrastruktūra, lai viņi justos labi, lai jauniešiem ir darbs. Ja tas viss būs, viņi atgriezīsies, jo tās saknes ir diezgan stabilas lauku novadu cilvēkiem. Mums ir arī plānā daudz dažādu projektu.

– Ko gribētu panākt uzņēmēju labā?

– Uzņēmēji, manuprāt, mūsu komandai ir gandrīz vai pirmajā vietā. Un, jo vairāk mums būs uzņēmēju, jo viņi būs stabilāki, ja viņi būs tādi, kas maksās nodokļus, nevis tikai savus ienākumus ielaidīs izdevumos, jo novadam būs lielāka nauda, ar ko varētu daudzas lietas darīt. Viens no tiem – uzņēmējiem radīt tādu vidi, ka viņi, veidojot uzņēmumu, var piesaistīt darbaspēku. Lai darbaspēkam nav jābrauc ne no kurienes, lai darbaspēks varētu atrast, kur šeit dzīvot. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas arī tādas ne kā kopmītnes, bet tādi pagaidu dzīvokļi, īres dzīvokļi.

– Kā plānojat risināt civilās aizsardzības un patvertņu pieejamības jautājumu potenciāla kara vai militāra apdraudējuma gadījumā?

– Šis ir ļoti svarīgs jautājums, jo dzīvojam ļoti tuvu agresorvalstij, kurā ļoti bieži piemin Baltiju. Negribas ticēt, negribas domāt, ka mēs to piedzīvosim, bet gatavībai uz to ir jābūt. Cik zinu, kultūras centrā ir bijušas apmācības cilvēkiem, kā sagatavoties, sagatavot pirmo somu, ja gadījumā kaut kas notiek. Es personīgi nebiju dzirdējusi par šīm mācībām. Esmu aktīva, strādāju pilsētas centrā, man ir daudz pazīstamu cilvēku, man ir telefonā dažādi portāli, kur var izlasīt ziņas, bet es par šādām mācībām nebiju dzirdējusi un nezināju, ka tādas ir. Tas nozīmē, ka šī informācija par šādām apmācībām ne līdz visiem cilvēkiem aizgāja. Tas nozīmē, ka tam ir vairāk jāpievērš uzmanība un jāmēģina ikviens novada iedzīvotājs uzrunāt, pastāstīt viņam. Saistībā ar patvertnēm – mēs esam daudz runājuši par to, kur katrs varētu doties, ja kaut kas notiek. Kāda ir situācija palikt daudzdzīvokļu mājā, kāda ir situācija, piemēram, privātā mājā, kur ir pagrabs vai mežs tuvumā. Esmu personīgi jautājusi par vietām, kur cilvēki varētu organizēti doties. Tāda vieta ir Šķieneros, bet pirms kāda gada, pusotra vai pirms kādiem mēnešiem ir bijusi novadā saruna, ka to vajadzētu atjaunot, pilnveidot, ievilkt elektrību, nopirkt nepieciešamās iekārtas, lai būtu skābeklis, ja dosies uz šo patvertni, bet tas viss ir palicis runāšanas līmenī. Pilnīgi nekas nav darīts. Novads esot teicis – jā, vajadzētu, un ar to arī viss ir beidzies.

– Kad plānojat noasfaltēt grants seguma ielas Gulbenē?

– Mūsu komanda par to nav domājusi, kad tas tiks izdarīts, bet tas ir jādara. Tā ir tā pati vide, kur cilvēks labi jūtas. Viņš iziet no mājas, viņam ir celiņš līdz automašīnai, kvalitatīvs celiņš līdz darbavietai. Daudz ir izdarīts. To es jūtu kā iedzīvotāja, ka ir daudz izdarīts. Mūsu pilsēta ir kļuvusi skaista. Tad, kad pie mums atbrauc draugi, radi no citām pilsētām, jā, priecājas. Tiešām tīra, skaista pilsēta. Paldies tiem cilvēkiem, kas ir līdz šim strādājuši! Varbūt vēl gribētos kādu veloceliņu un veloceliņu uz tālākām tūrisma vietām. Ļoti nepareizi izdarīja, kad plānoja autoceļu Gulbene-Balvi, ka līdz Stāmerienas pagriezienam netika izveidots veloceliņš. Mums ir Stāmerienas pērle ar vēl daudzām skaistām vietām uz to pusi, kur varētu braukt tūristi, paši iedzīvotāji braukt drošāk. Ir jāskatās, kādas ir iespējas. Mums šobrīd nav pieredzes. Un noteikti ar savām iespējām, ar to, ko nopelna Gulbenes novads, un ar līdzfinansējumu, ko dod klāt valsts, lai izdzīvotu, noteikti nepietiek. Ir vajadzīgas investīcijas un tādi cilvēki, kas gatavi šajos skaistajos novados, kas ir ne ap Rīgu, bet tālāk, ieguldīt.

– Kā raugāties uz ideju novadā izveidot dzīvnieku patversmi?

– Mums patversmes ir blakus un tās spēj uzņemt mūsu dzīvniekus, kuriem nav saimnieku, tāpēc noteikti ir jāizmanto tās patversmes, jo tas ir izdevīgāk novadam. Pašiem savu patversmi izveidot – tas ir ļoti dārgi. Šobrīd es domāju, ka ar Alūksnes patversmi ir diezgan laba sadarbība. Viņi labprāt pieņem mūsu dzīvnieciņus. Un mūsu cilvēki atkal brauc uz Alūksni un šos dzīvnieciņus adoptē. Tikko pat kolēģīte adoptēja sunīti no Alūksnes patversmes. Domāju, ka mums ir jāsadarbojas. Ir lietas, kur nevajag lieki tērēt un var izmantot resursus, kas jau ļoti labi ir izveidoti novados blakus.

– Jūsu programmā teikts: pašvaldības struktūras optimizācija. Kā tas domāts un ar kādu mērķi?

– Es personīgi pati neesmu strādājusi pašvaldībā. Neesmu gājusi nevienā kabinetā neko lūgt vai kārtot. Ja kaut kas ir bijis, tad attālināti, piemēram, rēķina nosūtīšana. Mēs esam pret attālināto darbu pašvaldībā. Ir firmas, ir nozares, kur attālinātais darbs ir ļoti laba lieta, it sevišķi jaunajiem speciālistiem. Ja viņi var dzīvot Gulbenē un attālināti strādāt Rīgā kādā nozīmīgā vietā, tad tas ir ļoti labi un apsveicami. Bet pašvaldībā nav jābūt attālinātajam darbam. Pašvaldības cilvēkiem ir jābūt uz vietas, visiem pieejamiem tajā brīdī, kad kādam novada cilvēkam vajag. Tā nevar būt atruna, ka šodien es strādāju attālināti. Tas, kas saistās varbūt ar cilvēku daudzumu, es nemāku teikt, tur ir jāskatās, kad būs jau pieeja šiem cilvēkiem, vai tiek atsēdētas tās astoņas stundas vai intensīvi strādātas.

– Jūsu programmā teikts: novada pagasta ceļu, ietvju remonts un izbūve. Minēti konkrēti ceļi: Gulbene–Šķieneri-Stāķi, Gulbene-Kalniena. Tie ir valsts ceļi. Kā plānojat panākt rezultātu?

– Iepriekšējai vadībai bija jau rezultāts. Bija projekts par lieliem tūkstošiem. Bija pat tik tālu, ka tam visam ir iedalīta nauda. Jau iesaistītās puses, kas to darīja, bija gatavas sākt strādāt. Vienā dienā šī te nauda tika noņemta Gulbenes novadam un pārcelta vienam no Kurzemes novadiem. Kāpēc tas notika, varam tikai minēt. Gulbenes-Šķieneru-Stāķu ceļa pārveidošana ir ļoti svarīga. Es uzskatu, ka Šķieneri, Stāķi mums ir kā guļamrajons. Tur ir daudz daudzdzīvokļu māju, un tie cilvēki, kas tur dzīvo, pārsvarā strādā Gulbenē. Līdz ar to viņiem būtu iespēja ar velosipēdiem braukt uz pilsētu un atpakaļ. Viņiem nebūtu jāstāv un jāgaida autobuss. Neliels attālums, daži kilometri – tā būtu arī fiziskā aktivitāte vai arī tad, kad autobuss nekursē, jo ir tādi gadījumi. Skumji, ka šis ceļš nav ļoti sen rekonstruēts. Ja tur būtu gājēju celiņš, veloceliņš, kā tos tagad veido kopā, atjaunots ceļš, tur būtu ļoti lielas iespējas, lai atkal jauni uzņēmēji veidotu savu uzņēmējdarbību. Turklāt Šķieneros jau sen izveidots liels industriālais centrs, kas ir pustukšs. Tā ir vieta, kur varētu ļoti attīstīties.

– Tad kā panākt rezultātu, lai būtu ceļa remonts?

– Rezultātu var panākt ar to, ka ir jāatrod tam atkal līdzekļi. Ja tos līdzekļus nevar atrast te uz vietas budžetā, kas ir dots novadam uz gadu, tad ir jāmeklē tālāk. Mums ir dzirdīgas ausis un ļoti liels atbalsts Rīgā, kur ir pilnīgi citas iespējas un citi vērieni. Ir pat piedāvājums Šķieneru industriālajā centrā izveidot lielu ražotni, ir liels investors, bet ir nosacījumi: tie paši ceļi, tā pati dzīvošana, lai bērniem būtu pieejams tas, kas ir nepieciešams – skolas, pulciņi, dažādi pasākumi, nometnes. Tas, ko vēlas darbinieks priekš sava bērna. Šis ir viens no mūsu sākuma darbiem, ko mēs noteikti gribam panākt. Mēs gribam attīstīt Šķienerus, un mums ir sapnis, kā minēts programmā – izveidot baseinu.

– Jā, esat programmā minējuši tādas lietas kā baseins, rehabilitācijas un atpūtas komplekss, kultūrvēsturisko objektu sakārtošana, rotaļlaukumu izveide, labiekārtoti dabas parki, vēsturiskā koka gaisa tilta un Rūdolfa parka atjaunošana. Lai to visu īstenotu, visticamāk, būs no kaut kā jāatsakās?

– Programmā gribas ielikt visu. Tā kā mēs neesam strādājuši, tad mums ir tā sajūta, ka mēs gribam daudz un gribam uzreiz. Iespējas redzēsim tad, kad sāksim strādāt. Bet tā cerība, ka mūs ir kas atbalsta, ka mūs ir kas sadzird, mūsu partijai ir arī pārstāvniecība Saeimā, un tas nekas, ka tā šobrīd ir opozīcijā. Tā ir labākā opozīcija pēdējo valdību laikā, jo tā ir skaļa, argumentētiem priekšlikumiem, aktīva, tāpēc, jā, Gulbene ar savu budžetu to nevar izdarīt, bet mēs ļoti strādāsim, lai piesaistītu arī citas investīcijas, citus projektus. Ir vienkārši jāstrādā un jāprasa, un neiet prom, kamēr neiedod.

– Vai jūsu sarakstā ir krimināli apsūdzētie vai tādi, kam šāda sodāmība dzēsta?

– Šis ir nepatīkams jautājums. Es jau sen biju aizmirsusi, ka mums ir viens šāds cilvēks. Tas bija ļoti sen, un viņu apsūdzēja nepatiesi. Tajā laikā es viņu labi pazinu kā brāļa draugu, un mēs pat gājām uz tiesām, un mūsu valstī ir tāda likumdošana, ka it kā neesi vainīgs, bet tevi var padarīt par vainīgu, un neko mēs, vienkāršie cilvēki, nevaram izdarīt. Viņš izturēja sodu. Viņš ir gudrs, talantīgs, pozitīvs novada cilvēks, izveidojis ļoti svarīgu mums novadā uzņēmumu, un jā, gribējās to aizmirst. Nezinu, kāpēc šajā kontekstā tas tika pacelts. Es varu apgalvot, ka viņš tika apsūdzēts nepatiesi.

– Jūs esat tā saucamajā Šlesera sarakstā, un viņš tomēr ir pretrunīgi vērtēta personība. Atminamies 2011. gadu, kad Zatlers atlaida Saeimu. Saeimas balsojums nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Šlesera dzīvesvietā. Saeima savā balsojumā izrādīja necieņu pret tiesu varu, toreiz uzsvēra Zatlers. Tad kāpēc izvēlējāties tieši Šlesera sarakstu?

– Kļūdīties jau var tas, kurš dara. Un tam, kurš dara ļoti daudz, varbūt savā darbībā ir arī vairāk kļūdu nekā mums, vienkāršajiem cilvēkiem. Es ļoti cienu viņa principus, pirmkārt, tā ir ģimene, un, kā jau es sākumā teicu, ģimene, Latvijas, novada cilvēks ir pats svarīgākais, kāpēc mēs vispār kaut ko darām. Ja nebūtu cilvēku, nebūtu kam to visu darīt. Viņš cilvēku labā ir darījis ļoti daudz, ļoti labas lietas. Viņš politikā ir ienācis jau kā bagāts cilvēks, kurš ir ļoti daudz strādājis, pelnījis, lai kaut ko dzīvē sasniegtu. Viņam ir tādas vērtības, kas ir man pieņemamas, – kā ģimene, attieksme pret ģimeni, attieksme pret darba darītājiem un arī tas, ka viņa galvenā prioritāte – attīstīt Latvijā uzņēmējdarbību, nevis šmugulēties, nevis zagt, nevis kaut ko sarunāt, bet strādāt, lai nopelnītu naudu, jo bez naudas mēs nevaram neko. Tas ir primārais arī bērniem, ģimenei atbalsts, veciem cilvēkiem. Tiem, kas nepelna, ir vajadzīga nauda. Ja viņš Latvijā attīsta tādus uzņēmumus, kas nes peļņu, lielu peļņu, jā, man viņš liekas kā autoritāte tam lielajam darbam, ko viņš dara.

– Kāpēc balsot tieši par jūsu sarakstu?

– Mēs esam jauna komanda. Mēs gribam strādāt, nevis atsēdēt. Mēs gribam nevis to rutīnas darbu, bet to idejas darbu novest līdz galam. Mūsu uzņēmēji ir tie cilvēki, kas risina problēmas 24 stundas diennaktī. Ir problēma – tā ir jāatrisina. Novadā ir tā – ja ir problēma, tad caur vienu kabinetu uz nākamo kabinetu. Uzņēmējiem ir nedaudz citādāka attieksme pret darbu. Ja ir problēma, vajag uzreiz atrisināt. Ja jums, vēlētājiem, liekas, ka kāds kaut ko nedara, kā vajag, ja ir iespaids, ka jūs nesadzird, neuzklausa, tad jūs nevarat vēlēt par tiem, kas šobrīd strādā. Ja apmierina, tad var vēlēt. Mēs uzrunājam visus tos, kas grib kaut ko mainīt. Kas grib citādāk, kas grib, lai viņi ir sadzirdēti. Mēs gribam nākt ar savām jaunām idejām.

– Vai esat gatava vadīt novadu?

– Neesmu par to domājusi. Nejūtos tik stipra. Es domāju, ka novadā ir cilvēki, kas ir spēcīgi, zinoši, pārzina novadu. Esmu gatava būt atbalsts šiem labajiem cilvēkiem, kas grib strādāt novadam.

#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.