Pašvaldību vēlēšanas: Vēlētāji nebija pievērsuši uzmanību 90 dienu termiņam deklarētajai dzīvesvietai

Aktivitāte lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās

Šajās pašvaldību vēlēšanās ievērojami ir palielinājusies Gulbenes novada vēlētāju aktivitāte, jo ir nobalsojuši 6097 iedzīvotāji jeb 39,64 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Ja salīdzina, tad 2021. gadā tie bija tikai 4772 iedzīvotāji jeb 28,91 procents balsstiesīgo iedzīvotāju. Tāda informācija lasāma Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē.

Vislielākā vēlētāju aktivitāte, protams, tradicionāli bija pilsētā. Iecirknī, kas atrodas sporta skolā, nobalsoja 1259 iedzīvotāji, vēlēšanu iecirknī sporta centrā – 1134. No pagastiem ir izcēlušies: Lejasciema vēlēšanu iecirknis, kurā nobalsojuši 455 vēlētāji, Lizuma vēlēšanu iecirknis ar 397 balsotājiem, Rankas vēlēšanu iecirknis ar 376 vēlētājiem, Stāķu vēlēšanu iecirknis ar 280 un Jaungulbenes vēlēšanu iecirknis ar 277 balsotājiem.

Gulbenes novada vēlēšanu komisija informē, ka derīgas vēlēšanu aploksnes – 6090, kurās iekšā bija 6028 derīgas vēlēšanu zīmes. Tukšas aploksnes bez vēlēšanu zīmes – 28, aploksnes ar vairākām zīmēm – 34.

Aktivitāte uzlabojusies

Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Sanita Mickeviča “Dzirkstelei” saka, ja salīdzina ar kaimiņu pašvaldībām, tad mums ir mazāka aktivitāte, Vidzemē – zemākā. “Bet es teiktu, ka tomēr jāskatās pašiem uz sevi, un, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, mums aktivitāte ir ļoti uzlabojusies. Gribas domāt, ka sabiedrība ir palikusi pilsoniski aktīvāka,” savas personīgās pārdomas pauž S.Mickeviča un turpina, ka tas ļoti priecē, jo tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir svarīgi piedalīties izvēles procesā, un tas ir ļoti labi.

Vēlētāji bija sapratuši arī jauno vēlēšanas zīmju aizpildīšanas kārtību. Jaunajām vēlēšanu zīmēm bija citāds dizains un arī atzīmēšanas kārtība. Pie katra kandidāta vārda bija zaļš lauciņš “par”, kuru varēja aizkrāsot, kādu kandidātu īpaši atbalstot, un sarkans lauciņš “pret”, ko varēja atzīmēt, neatbalstot kādu kandidātu. “Varbūt sākumā tas likās kaut kas jauns un bija bažas, kā to sapratīs, bet, manuprāt, viss ir izdevies. Viss bija skaidri saprotams,” saka S.Mickeviča.

Nebija sapratuši

Kopumā Gulbenes novada domes vēlēšanas aizritējušas mierīgi, bez kaut kādiem incidentiem. Bet, kā norāda S.Mickeviča, bija vēlētāji, kas nebija sapratuši, kur viņi drīkst vēlēt. Piemēram, pirms nedēļas vai mēneša bija pārdeklarējušies uz Gulbenes novadu un domāja, ka varēs te balsot. Nebija pievērsuši uzmanību 90 dienu termiņam deklarētajai dzīvesvietai pirms vēlēšanām. Arī īpašuma fakts vien vēlētājam automātiski nedod tiesības balsot konkrētajā pašvaldībā, tad jābūt izmaiņām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

“No daudziem iecirkņiem mums ik pa brīdim ziņoja, ka ir vēlētāji, kas nav sapratuši, ka jādeklarējas bija ļoti savlaicīgi, lai varētu te vēlēt. Tādi gadījumi bija vairāki,” stāsta S.Mickeviča.

Trīs iecirkņi skaita balsis manuāli

Naktī uz svētdienu tika pieņemts lēmums par manuālu balsu skaitīšanu visā Latvijā, un šādu lēmumu pieņēma, jo automātiskā balsu skaitīšanas sistēma bija izrādījusies pārāk lēna.

“Vēlēšanas vispār ir ļoti precīzs, punktuāls un ļoti atbildīgs darbs, un bez nervu saspringuma tas nevienā brīdī nav izdarāms. To komisijas saprot, un tie, kas ir strādājuši atkārtoti, zina, ka ikvienas vēlēšanas prasa ļoti lielu koncentrēšanos, precizitāti un nervus. Mūsu novadā manuāli balsis skaitīja trīs iecirkņi – abi pilsētas iecirkņi un Tirzas vēlēšanu iecirknis. Pirmie iecirkņi, kas paspēja ieskenēt, tiem viss aizgāja ļoti raiti. Bet iecirkņiem, kuriem bija ilgāk jāsagatavojas skenēšanas procesam objektīvu iemeslu dēļ, tas radīja problēmas,” stāsta S.Mickeviča.

Viņa turpina, ka no CVK pulksten 1.00 bija dots rīkojums, ka var pāriet uz manuālo skaitīšanu. “Pilsētas iecirkņi tikai vienos naktī sāka darbu. Pirms tam bija CVK rīkojums, ka tiem iecirkņiem, kuros bija virs 1000 vēlētājiem, jāpiesakās virtuālajā rindā, lai tiktu pie iespējas skenēt. Un šie iecirkņi gaidīja līdz pulksten 1.00, kad viņi varēs sākt šo procesu. Nesagaidot to, bija nākamais rīkojums – pāriet uz manuālo skaitīšanu, un tajā brīdī iecirkņi to arī sāka darīt. Iecirkņi beidza savu darbu dažādos laikos. Tie, kas manuāli skaitīja, varbūt saskaitīja vēl ātrāk, nekā tie, kas gaidīja rindu sistēmā. Piemēram, iecirknis, kas bija sporta skolā, darbu beidza pulksten 4.55, sporta centrs – pulksten 4.10. Tie, kas paspēja ieskenēt, kamēr vēl nebija lielas datu plūsmas, to izdarīja ļoti ātri. Ja sistēma iet, tad tas notiek raiti, bet, ja sistēma neiet, tad ir šāds rezultāts. Sadarbība ar CVK bija laba. Manuprāt, tieši tehniskais nodrošinājums, kas ir Valsts digitālās attīstības aģentūras pārziņā, bija vairāk problēma,” saka S.Mickeviča.

Viņa arī uzsver, ka Valsts policija, pašvaldības policija un Valsts drošības dienests visu laiku bija klātesoši un šoreiz pastiprināti uzraudzīja kārtību. “Paldies viņiem par to, jo tas radīja drošības sajūtu!” saka S.Mickeviča.

#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.