Pašvaldību vēlēšanas: Guna Švika uzskata — pašvaldībā jāuzmanās no tiem, kam raksturā mahinācijas (ar video)

“JKP Jaunās konservatīvās partijas”, “Vidzemes partijas” sarakstā — Gulbenes novada inteliģences pārstāvji

7. jūnijā notiks Gulbenes novada domes vēlēšanas. “Dzirkstele” turpina priekšvēlēšanu intervijas ar sarakstu līderiem. Šoreiz saruna ar “JKP Jaunās konservatīvās partijas”, “Vidzemes partijas” saraksta līderi Gunu Šviku.

– Strādājat novada domē jau šajā sasaukumā. Lūdzu, nosauciet trīs vērtīgākos padarītos darbus!

– Laikam jau nosaukt trīs ir pagrūti. Viens pats cilvēks jau nav darītājs. Ir jādara komandā. Gan deputātu komandā, gan ar darbinieku atbalstu. Tā lielā lieta, kas man visu laiku rūp, tā ir infrastruktūra, ar kuru mēs visu laiku esam neapmierināti, arī es tajā skaitā. Kad valdībā bija mana partija, tika izstrādāts plāns, kā valsts ceļus sakārtot. Mums arī novadā šo četru gadu laikā ir īstenībā lielākais finansējums valsts ceļiem, kur var nosaukt gan uz Tirzu, gan Lizumu, gan Jaungulbeni, Līgo, gan Beļavu un vēl daudzus citus ceļus. Un pats galvenais ir Smiltenes-Gulbenes ceļš. Tā ka sadarbība bija. Tas man ļoti rūp. Gribu teikt, kur ir tieši mani darbi. Man šajā saukumā izdevās palīdzēt jaungulbeniešiem atklāt dzelzceļa pieturu Jaungulbenē. Tas ilga pusotru gadu. Ātrāk nekādā veidā nevarēja tikt galā ar “Latvijas dzelzceļu”. Izdevās iesaistīties. Šobrīd vilciens apstājas Jaungulbenē. Ceru, ka tā tas arī turpināsies. Tad vēl ne tik liela lieta, bet, manuprāt, svarīga un arī sirdij tuva. Domāju, arī daudziem cilvēkiem sirdij tuva. Šajā sasaukumā tieši es atjaunināju savu sirdslietu – konkursu par sakoptāko sētu un sakoptāko pagasta iestādi. Kādreiz tāds konkurss mums bija, bet tad apklusa un nenotika. Es saņēmu tiešām ļoti daudz iedzīvotāju pozitīvas atsauksmes. Cilvēks no cilvēka mācās. Līdz ar to mēs kļūstam skaistāki, sakoptāki. Prieks par to!

– Kā redzat novada attīstību kopumā, katra pagasta attīstību, ņemot vērā, ka naudas ir tik, cik ir? Kā var līdzsvarot šo attīstību visa novada teritorijā?

– Vārds “attīstība” nav nekāda panaceja. Attīstība – tas ir tāds labvēlīgu pasākumu kopums gan ekonomikā, gan sociālajā vidē. Attīstība noteikti nav vienas mājas uzcelšana vai vienas ielas salabošana, bet attīstība tiešām ir kopums, kad iedzīvotājiem uzlabojas dzīves apstākļi.
Jebkurā gadījumā pirmais ir infrastruktūra – gan ceļu, gan arī ēku infrastruktūra. Un regulāri jau arī katrā teritorijā tiek sakoptas darba telpas un tiek atjaunoti, un arī turpināsim atjaunot, bērnu rotaļlaukumi pie visām iestādēm. Bet tur ir arī viena lieta. Atjauno un tad ir ļoti arī kādam jāuzņemas sekošana līdzi, jo vēl joprojām mēs esam tie, kas laužam, bojājam jaunās lietas.

Tad, protams, kultūra! Viennozīmīgi! Arī turpmāk iestāsimies par to, lai katrā pagastā šī kultūras dzīve paliktu šādā vai tādā formā. Tā būtu arī pagastu izvēle, kāda formā viņi to vairāk vēlas. Bet kultūras dzīvei ir jāpaliek, jo tā ir brīvā laika pavadīšana.

Jāpaliek arī iespējām, ja jaunie vēlas kādas sporta sacensības. Lai attīstītu kaut ko ļoti lielu – ēku būvniecību – droši vien vajag arī uzņēmējdarbību. Un vajag jau arī cilvēkus, kas strādā. Mēs arī iestājamies par daudzdzīvokļu māju būvniecību, kas 35 gadu laikā Gulbenes novadā nav bijusi. Esam runājuši ar uzņēmējiem. Cilvēki pārmet, kāpēc pilsētā, nevis Lizumā. Bet uzņēmēji vairāk atbalsta arī to, lai pilsētā. Te ir vairāk brīvā laika pavadīšanas iespēju. Iniciatīvai, manuprāt, ir jānāk arī no pašiem iedzīvotājiem, jo neviens jau neko uz paplātes klāt nenesīs. Es no sirds priecājos par to, ka sāk veidoties iedzīvotāju padomes. Tās es redzu kā palīgu pašvaldības darbā.

– Ja “X stunda” pienāk Latvijā un Gulbenes novadā, kur jūs būsiet, kur palikt mums, iedzīvotājiem?

– Es neesmu pašvaldības civilās aizsardzības komisijas sastāvā. Esmu par to domājusi. Negribu teikt, ka situācija ir ļoti laba, jo pēdējos 35 gadus, kopš ir neatkarīga Latvija, un varbūt pat mazliet ilgāk īstenībā neviens nav domājis ne par patvertnēm, ne par ko. Mēs to nevarēsim izdarīt vienā gadā. Ir vietas, kur patverties. Bet tas ir nepietiekami. Ir mums jābūvē vēl patvertnes. Tie ir lieli līdzekļi. Ļoti ceram, ka arī valsts iesaistīties. Manuprāt, valstij prioritāri būtu jāiesaistās patvertņu būvniecībā. Pamazām tā lieta sāk kustēties arī pie mums. Diemžēl laiks ir nemierīgs un pasaule kopumā ir nemierīga.

– “JKP Jaunā konservatīvā partija” un “Vidzemes partija” Gulbenē 18. februārī parakstīja sadarbības memorandu. Tur viens no punktiem ir tiesiskumā balstīta novada pārvaldība. Vai tad līdz šim tiesiskuma princips ne vienmēr ir ievērots?

– Kāpēc ne? Ir ievērots. Vienmēr esam iestājušies par godīgumu un tiesiskumu. Uz priekšu arī tas ir jāievēro. Tas ir ļoti būtiski un svarīgi. Galvenais ir būt godīgam.

– Vai novadā ir jāveido dzīvnieku patversme?

– Tas ir diezgan sarežģīts jautājums. Mēs par to esam diezgan daudz diskutējuši. Dzīvnieku kapsētu mēs ierīkojām. Paldies arī biedrībai, kura iesaistījās un tiešam arī uzrakstīja projektu un ierīkoja. Šobrīd kapsētu ir pārņēmusi pašvaldība. Par patversmi – tā ir tiešām dārga lieta. Ļoti ļoti dārga! Mums ir līgums ar Alūksni, bet ir situācijas, kad Alūksnē patversme ir pārpildīta. Tā ka noteikti ir vieta diskusijai. Šobrīd es simtprocentīgi neņemos apgalvot, ka mums būtu vajadzīga dzīvnieku patversme. Par to jādiskutē būs, jo problēma ir liela. Man atliek tikai aicināt iedzīvotājus: neņemiet dzīvnieciņus, ja jūs viņus nevarat uzturēt un rūpēties! Kā gan dzīvnieks nonāk uz ielas?

– Vai normāli, ja pašvaldības iestāžu vadošie darbinieki lieto darba automašīnu arī personiskām vajadzībām? Lasītāji pārmet – to dara novada sociālā dienesta vadītājs.

– Nav normāli.

– Vai lietderīgi bija izveidot pagastu apvienību četras pārvaldes?

– Vēl jau grūti ir pateikt. Vismaz gadu vajadzētu nostrādāt. Manā skatījumā, ne īsti pareizi mēs esam mācējuši skaidrot situāciju. Mērķis nebija kaut ko mainīt pagastos. Mainījās pārvaldība. Būsim godīgi, mums ir pagasti, kuros ir 300–400 iedzīvotāju un viņiem bija pārvaldes vadītājs. Un ir pagasti ar lielu ceļu garumu, ar lielu iestāžu skaitu, kur ir 1500–1400 iedzīvotāju un arī ir pārvaldes vadītājs. Mēs centāmies izlīdzināt šīs vadītāju atbildības un pārraudzības. Šobrīd arī ir izveidojies (pagastu apvienībās – red.) daudzmaz līdzīgs iedzīvotāju skaits, daudzmaz vienādi ceļu garumi. Ja pagastos nav, kas sniedz cilvēkiem pakalpojumus, tad tā ir neizdarība. Nav noņemti pakalpojumi, tiem ir jāpaliek. Visticamāk, nākamajam sasaukumam ir vēl jāpadomā, kā stiprināt un kā vēl kādu pakalpojumu novirzīt tuvāk iedzīvotājiem.

– No jūsu priekšvēlēšanu programmas – kā domājat veicināt audžuģimeņu izveidi novadā?

– Tā ir ļoti liela problēma. Cilvēki negrib… Tas ir ļoti grūts lēmums ģimenei, bet ļoti vajadzīgs. Tā ir skaidrošana, uzrunāšana. Apmācības rīkot, tikšanās, pieredzes apmaiņas. Neko vairāk arī izdarīt nevar. Tas ir noticis arī šajā sasaukumā.

– Kā plānojat mazināt birokrātiju pašvaldībā?

– Es no tā neesmu atkāpusies nevienu dienu, nevienu minūti un nevienu stundu. Bet tas nav vienkārši. Šī birokrātija… Mēs sakām – viss no Eiropas. Diemžēl nē. Latvijā mēs esam tādi ļoti paklausīgi Eiropai. To, ko Eiropa iesaka, mēs pieņemam kā likumu un dodam tālāk uz leju. Tas mums ir arī pašvaldībā. No augšas saņemam prasības un tās uz vietas ļoti arī pieņemam. Manā skatījumā, ļoti svarīgi ir runāt ar politiskajiem spēkiem valstī. Runāt par šīm bezgalīgi daudzajām kontrolēm, par to, ka nevis visu laiku kontrolēt un iebaidīt cilvēkus, jo tas arī notiek – cilvēki baidās, lai tikai kāds sodu neuzliek. Mums ir vairāk jānāk kopā pašām pašvaldībām un vienoti jāiet uz valdību.

– Kā plānojat veidot sadarbību ar SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”?

– Šajā sasaukumā mums bija izšķiršanās, vai vispār šajā uzņēmumā palikt pašvaldības kapitāldaļām. Es nobalsoju “par” – atstāt. Tas dod iespēju dzirdēt, kādi ir plāni. Sadarbība šobrīd nav slikta. Esam lietas kursā, kādi pakalpojumi tiek no jauna sniegti. Bijām nesen slimnīcā, uzzinājām, kā viņi ir pielāgojušies “X stundai”, kā ir veikuši apmācības. Kontaktu uzturēšana un mūsu vajadzību aiznešana uz slimnīcu! Nevar teikt, ka mums nekā nav. Ir diezgan daudz dažādu pakalpojumu.

– Solāt sveikt iedzīvotājus 80, 85, 90, 95 un 100 gadu jubilejās. Ar naudas balvām vai citādi?

– Tas mums ir bijis tradicionāli. Laikā, kad visā Latvijā pašvaldībām klājās grūti, arī mēs bijām spiesti šo brīvprātīgo iniciatīvu nedaudz samazināt uz 90 un plus. Bet tas nenozīmē, ka 80, 85 gadu jubilāri šobrīd netiek apmeklēti. Domāju, nebūs mūžīgi tik grūti laiki un mēs atkal varēsim atjaunot savas brīvprātīgās iniciatīvas. Novads tāds, kāds ir, ir viņu dēļ, jo viņi ir savu ieguldījumu devuši novadam.

– Savā programmā arī runājat par to, ka jāstrādā esošā skolu tīkla ietvaros. Vai tas, cik daudz lauku skolu mums ir slēgtas, ir sevi attaisnojis?

– Uzskatu, ka vismaz tuvākajā pārskatāmajā nākotnē mums nedrīkstētu nevienu skolu slēgt. Lai ir stabilitāte, lai skolas strādā. Lai skolotāji, skolas vadības nebūtu visu laiku stresā. Es noteikti par to iestāšos nākamajā sasaukumā, ja es tur būšu. Noteikti nepiekritīšu vēl kādas skolas slēgšanai. Reforma bija notikusi, jau sākoties šim sasaukumam. Es tur daudz nevaru pateikt, kādas bija diskusijas. Es nebiju pašvaldībā tajā laikā. Nevar teikt, ka ir ļoti slikti. Ir bērniem vairāk iespēju piedalīties pulciņos, iespējas piedalīties dažādos kolektīvos brīvā laika pavadīšanai. Bet sadārdzinās skolēnu pārvadājumi. Tātad ir plusi un mīnusi. Tie ir jāvērtē un jāanalizē. Uzskatu, ka šobrīd ir optimāli, tāpēc nevajadzētu sākt trakot un vēl kaut ko darīt.

– Kā redzat uzņēmējdarbības atbalstu no pašvaldības puses? Ir dažādi viedokļi par telpu veidošanu nomāšanai gan Gulbenē, gan Lizumā.

– Protams, vienmēr par katru jautājumu būs katram savs viedoklis. Tas ir normāli. Katrs nāk ar savu skatījumu. Bet es atbalstu, lai uzņēmēji nāktu un ražotu. Ja ir iespējas palīdzēt un valdība atbalsta ar Eiropas naudu, ja pašvaldībai ir iespēja uzbūvēt telpas, tad tas ir jādara! Bet kopumā par atbalstu uzņēmējdarbībai – pats lielākais atbalsts ir ļaut strādāt, netraucēt ar savu birokrātiju un ar dažādām lietām, kur mēs tiešām varam iedot kādas izziņas un dokumentus. Tas noteikti ir jāpaātrina. Mēs turpināsim mazo grantu konkursu, kas domāts jaunajiem uzņēmējiem. Pašvaldība noteikti lielāku atbalstu var sniegt mazajiem, vidējiem uzņēmējiem. Lielajiem uzņēmējiem jau vairāk vajag komunikāciju. Tas mani uztrauc, un es par to pārdzīvoju, ka mums šajā sasaukumā ne tik labi tā komunikācija gāja. Netīšām. Darbi tika izdarīti, bet nebija par tiem runāts. Nebija tik labi izstāstīts, kā vajadzētu.

Vēl viena lieta, kuras mums nav un pie kuras ir jāstrādā, – Gulbenē nav attīstīta sociālā uzņēmējdarbība. Lai to attīstītu, ir šobrīd iespējas gan mācīties, gan gūt pieredzi. Ir jārada apstākļi, lai varētu attīstīties arī sociālā uzņēmējdarbība. Sadarbība ar uzņēmējiem – tas mums ir galvenais. Tās ir darba vietas. Uzņēmēji mums (pašvaldībai – red.) pārmet, ka nav, kas strādā, ka tā ir pašvaldības lieta. Varam tik, cik varam. Tiešām šobrīd ir prieks, ka esam vienojušies un būvēsim divas daudzdzīvokļu mājas, kur es ceru tiešām uz jaunajām ģimenēm, kuras varētu atgriezties Gulbenē vai atnākt uz Gulbeni, un būtu darbaspēks.

– Vai jūsu sarakstā ir cilvēki, kas kādreiz ir bijuši krimināli sodīti un kuriem sodāmība dzēsta? Vai ir kāds apsūdzētais?

– Es tiešām domāju, ka nav. Neesmu neko dzirdējusi. Krimināli… Varbūt neesam nemaz to jautājumu cēluši. Bet es domāju – nav. Man arī tas nebūtu pieņemams. Bet es nedomāju tikai par krimināllietām. Mans uzskats ir tāds – ja cilvēkam ir bijis kāds lielāks pārkāpums un viņš ir saņēmis sodu, viņš ir sodu izcietis, tad otrreiz viņu par to sodīt nevajag. Es gan būtu ļoti arī uzmanīga ne tikai par krimināllietām, bet arī ļoti uzmanīga no tiem cilvēkiem, kuri ir sodīti par kādām krāpšanām, jo tā jau ir rakstura iezīme. Cilvēkam var gadīties kāda avārija, var gadīties kaut kas nejaušs un viņš par to ir sodīts, izcietis sodu un sapratis, un viss ir kārtībā. Bet kam jau ir krāpšana, kam ir tādas, teikšu, mahinācijas, no tiem es būtu ļoti uzmanīga.

– Kāpēc vajadzētu balsot tieši par jūsu sarakstu?

– Domāju, ka noteikti vajadzētu balsot par mūsu sarakstu, jo mums ir ļoti gudrs, inteliģents saraksts. No 18 deputātu kandidātiem 17 ir ar augstāko izglītību, 8 ir maģistra grāds. Mēs esam izveidojuši ļoti labu komandu. Mums nav iekšējo nesaskaņu, strīdu un konfliktu. Mēs ejam kā komanda. Domāju, ka mums ir inteliģenta un darboties varoša komanda.

– Vai jūs personīgi būtu gatava vadīt novadu?

– Ja saraksts labi nostartē, ja sarakstam ir iedzīvotāju labs atbalsts, tad tam, kurš ir saņēmis vislielāko balsu skaitu, ir tas jādara. Citādi nav jēgas startēt. Jebkuram, kurš piekritis būt sarakstā, ir jābūt gatavam uzņemties ļoti lielu atbildību. Nevar iet sarakstā tikai tā, ka es varbūt kaut kā…

#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.