Pašvaldību vēlēšanas: Intars Liepiņš: “Es neesmu opozicionārs.” (ar video)

Intars Liepiņš par vērtīgāko darbu uzskata ierosināto kriminālprocesu par nelikumībām saistībā ar bijušās Bērzu skolas pārbūvi

Saruna ar “Jaunās Vienotības” saraksta līderi Gulbenes novada vēlēšanām Intaru Liepiņu.

– Jums ir opozicionāra slava, kritizējat domes darbu, tomēr jūs pats balsojāt par Andi Caunīti kā domes vadītāju. Kas tad īsti ir mainījies?

– Es neesmu opozicionārs. Man patīk taisnība un godīgums, un, no tā izejot, arī ir mans balsojums, vienīgi izejot no taisnīguma principa. Tad, kad es atbalstīju Caunīti, viņš nāca ar savu skatījumu par novada attīstību un nostāju pret darbiem, kas iepriekšējā sasaukumā varbūt bija ierūsējuši, un bija vēlme ko mainīt. Līdz ar to es viņu atbalstīju kā godīgu un kārtīgu cilvēku, bet procesa laikā nācās tomēr vilties. Es nekritizēju domes darbu, es kritizēju atsevišķus procesus. Ja, piemēram, domes sēdē ir 70 jautājumi, kādos trijos balsoju pret, līdz ar to kritika ir kādu 3 procentu robežās.

– Kādi tad ir paša trīs vērtīgākie darbi?

– Ir ierosināts kriminālprocess par bijušo Bērzu skolu, kur ļoti smagi gāja ar mūsu pašu policijas darbiniekiem. Process ir aizgājis līdz jau notiesājošam spriedumam, ir prokurora priekšraksts, kas stājies jau spēkā, un ir pierādīti fakti, par kuriem ir izvirzītas apsūdzības, tad, cik es saprotu, laikam tur samaksāts arī sods, teiksim, diezgan ievērojama summa attiecībā uz šo procesu.
Un tas ir tas nozīmīgais darbs, kam seko arī pārējie, jo mans uzdevums ir pievērst sabiedrības uzmanību šādiem jautājumiem. Tie ir saimniecības jautājumi – apkure, siltums, komunālā saimniecība, ūdenssaimniecība un pārējie procesi.

– Vai jūsu sarakstā ir kādas krimināli sodītas personas vai arī tādas, kuras ir apsūdzētas?

– Sarakstā nav šādu personu. Man informācijas tādas nav. Pats neesmu nekad sodīts krimināli, arī procesi nav ierosināti.

– Vai, veidojot sarakstu, pievērsāt uzmanību reputācijas jautājumiem? Vai jūs vērtējāt, piemēram, vai kādam cilvēkam ir atkarības problēmas?

– Protams, mēs arī analizējam, kāda ir reputācija, jo bieži vien sabiedrība vairāk zina nekā mēs paši, jo paši cilvēki jau nestāsta, kas viņiem ir apakšā par problēmu un kas iepriekš dzīvē ir noticis.
Man nav informācijas, kas varētu būt par pamatu kaut kāda veida šaubu ēnai attiecībā uz “Jaunās Vienotības” deputātu kandidātiem.

– Visas partijas runā par novadu attīstību un arī katra pagasta stiprināšanu. Vai vispār tāda līdzsvarota novada attīstība ir iespējama?

– Lozungs par novadu attīstību ir gana skaļš un tāds propagandas teiciens, aiz kura slēpties, bet kuru mēs patiesībā nevaram un negribam realizēt. Arī mans balsojums bija pret šo reformu – pagastu apvienošanu un dalīšanu, jo es uzskatu, ka šādā veidā, iznīcinot pagastus kā atsevišķu struktūrvienību, tie zaudē savu identitāti. To es vairākkārt arī uzsvēru domes sēdēs, ka katram pagastam vēsturiski izveidojusies sava piederība. Kādam tā ir kultūra, kādam tas ir sports, un pagasti šādā veidā attīstījušies jau gadu gadiem gan Padomju Savienības laikā, gan neatkarīgās Latvijas laikā, un mēs tagad sametam visu vienā kaut kādā rasolā. Cilvēkiem pazūd piederība pagastam un tad sāk zust arī piederība novadam. Parādās ļoti liela neapmierinātība ar visu un līdz ar to arī sekas, ko mēs redzam sabiedrībā ar izteikumiem pret valdību, pret pašvaldību un valsts iestādēm.

– Tātad pagastu pārvaldes nevajadzēja apvienot?

– Es domes mājā sēžu jau kuru sasaukumu, un jebkura reforma, kura ir skārusi novadu, nav skārusi pašu domes māju. Paskatāmies, cik tur, teiksim, ir liels aparāts un kā tā sistēma strādā. Kā saka, zivs pūst no augšas. Es nesaku, ka pagastus nevajadzēja reformēt, bet bija jāiziet funkciju auditam, kas katrā pagastā notiek ar pakalpojumiem un pārējām lietām.
Tagad sanāk tā, ka no pagastiem ļoti daudzus darbiniekus mēs atvilkām uz administrāciju Gulbenē, pagasti paliek tukši, tad paskatāmies, kur tad mūsu novada attīstība. Veikalos pērkam mazāk, cilvēku tur ir mazāk, cilvēki dabū vairāk tērēt, lai nokļūtu uz darbu, un pārējie visi izdevumi, kas ir diezgan ietekmējuši, jo pašvaldības darbiniekiem, būsim godīgi, nav tās lielākās algas.
Pagastiem pašiem jābūt noteicējam savā teritorijā, jo tagad, ja Gulbenē kāds ierēdnis lems par kaut ko Beļavā, Daukstēs vai Līgo, viņam īstenībā ir maza ieinteresētība attiecībā uz attiecīgo teritoriju.

– Jūs savā programmā rakstāt: stiprināsim pašvaldības saikni ar visiem uzņēmējiem. Vai tas vispār ir iespējams?

– Šis arī viens no tādiem lozungiem. Jā, uzņēmēji ir jāatbalsta. Jāatrod šis vidusceļš starp pašvaldības izlietoto budžetu līdzekļiem un ieguvumiem. Tas ir arī tas, par ko pēdējā domes sēdē izteicos, ka vēlos redzēt saistībā ar šiem lielajiem industriālajiem parkiem, kāds ir ieguvums. Pēdējā informācija manā rīcībā ir tāda, ka pašvaldība tērē vairāk finanšu līdzekļus, maksā kredītus, procentus, nekā ieņem nomas maksā no uzņēmējiem. Protams, arī pastāv sekundārie ieguvumi – darba vietas un viss pārējais, bet šobrīd man šādu ekonomisko pamatojuma (industriālajiem parkiem – red.) nav. Ja šāda ekonomiskā pamatojuma nav, tas nozīmē, ka nodokļu maksātāji, iedzīvotāji, samaksā par šīm uzceltajām ēkām.

– Bet ko reāli darīt? Pašvaldībai ir iespēja startēt šādos projektos un tā startē.

– Ir jāizvērtē, vai tiešām ņemam visu, ko piedāvā, vai tomēr kritiski izvērtējam nākotni piecu, desmit gadu griezumā, kas notiks ar šīm būvēm. Vai nebūs tā, ka tās beigās paliks tukšas un nebūs nevienam vajadzīgas? Nodokļu maksātāji samaksās tāpat, un mēs būsim spiesti ņemt no skolām, no medicīnas, no citiem pakalpojumiem, jo kredītmaksājumi būs jānosedz. Un mēs atgriezīsimies pie tā, kas bija jau iepriekš vēsturiski, tātad šis budžeta deficīts būs jāaizlāpa. Atceramies, ko mums solīja ar silu (Jaungulbenes meža pārdošana – red.). Mēs pārdevām silu, lai aizlāpītu budžeta caurumu, tika solīts, ka sils būs pieejams, to negriezīs. Kas notiek tagad? Tāpat mežizstrāde notiek, kas ir tikai normāls ekonomisks process, jo tas ir privātuzņēmējs. Šī budžeta caurumu lāpīšana bija uz šīm visām reformām. Pagastu pārvalžu reforma. Pašvaldība kur sameklēja iespēju taupīt līdzekļus? Tie ir cilvēkresursi. Bet ekonomikas, uzņēmējdarbības princips darbojas tā: kur cilvēks, tur ekonomika, nav cilvēku – nav ekonomikas. Mēs īstenībā ar šādiem rīkojumiem vai lēmumiem iznīcinām savu ekonomiku.

– Savā programmā rakstāt, ka Satiksmes ministrijai pieprasīsiet finansējumu Gulbenes novadu ceļu infrastruktūras sakārtošanai. Kā to reāli izdarīt – stāvēt ar plakātiem pie ministrijas?

– Viss ir atkarīgs no domes, no priekšsēdētāja attieksmes. Man ir ļoti daudzi cilvēki rakstījuši sūdzības par dažiem ceļa posmiem. Tas pats Ozolkalna ceļš, kuru esmu apsekojis. Es pats uzrakstīju vēstuli Satiksmes ministrijai. Ja netiks noteiktā laikā novērstas šīs neatbilstības Ministru kabineta noteikumiem, likumam, tad izsauksim pašvaldības policiju, attiecīgajām amatpersonām, kas atbild par attiecīgo ceļa posmu, tiks sastādīts administratīvais akts. Tas ir psiholoģisks spiediens, jā, bet pēc nedēļas bija traktori uz ceļa un sāka greiderēt. Mēs nevaram iet šo padevīgo, zemo liekšanos valdības, Saeimas priekšā. Mums jābūt ir saimniekam savā novadā. Ceļi, kurus pārņēma pašvaldība, nāca līdzi bez budžeta finansējuma, bet vajadzēja uzstādīt noteikumus un varējām arī nepārņemt šos ceļus. Ja paskatāmies Stāķu-Šķieneru ceļu, viss ir atkarīgs no pašvaldības deputātu motivācijas. Tad, kad savulaik vajadzēja uztaisīt ūdensvadu un kanalizāciju uz Šķieneriem, nevis vienkārši izrakt, bet izurbt, tur cilvēkiem domē atradās liela motivācija, kā to panākt, bet tad, kad vajadzētu panākt, lai Stāķu un Šķieneru ceļu uztaisa, tad motivācijas nav. Jautājums – kas tur ir apakšā?

– Un kas tur ir apakšā?

– Tas ir tā kunga un tiesībsargājošo iestāžu ziņā. Es domāju, ka īstenībā ļoti daudziem projektiem un lēmumiem, būvniecības un citiem, kas pieņemti, ir šaubu ēna.

– Jūsu programmā arī teikts, ka jūs nepieļausiet izglītības sistēmas turpmāku degradēšanu. Vai, jūsuprāt, reformas novadā ir izgāzušās?

– Pilnīgi noteikti. Labi, mēs varam runā par kaut kādu pieslīpēšanu attiecīgi cilvēku skaitam un skolēnu skaitam, bet jābūt arī “sarkanajai līnijai”, ko mēs nevaram pārkāpt. Mans pēdējais piedāvājums, kad likvidēja Gulbīša skolu, bija par to, lai saglabājas pirmās divas klasītes vismaz. Tā motivācija ir, ka lieliem bērniem 10-15 kilometri nav problēma, lai aizbrauktu līdz Gulbenes skolai, kā pagaidām tas notiek, tad cita daļa izrāda savu protestu, braucot uz Cesvaini. Mana doma bija piedāvāt pirmās divas mazās klasītes, jo vecāks tomēr ir kaut kur piesiets darbā, viņš nevar šo bērnu pieskatīt, plus vēl bērnam pēc mācību procesa tiek nodrošinātas stundas, kad skolotāji var pastrādāt ar viņu.
Nākamais būtiskais apstāklis ir drošība, jo tad, ja mazs bērns tiek vests ar autobusu, izlaists Gulbenē, viņam ir problēmas. Viņš vēl nav iemācījies satiksmes noteikumus.
Mana doma par izglītības reformu ir balstīta tajā, kā mēs nodrošināsim kvalitatīvu un drošu izglītību.

– Bet tā problēma jau ir, līdzko atstāj tikai sākumskolas posmu, skola tāpat iet uz savu beigu galu.

– Mums lielākā problēma ir tāda, ka mēs pašvaldībā strādājam pēc kaut kāda biznesa modeļa. Bērna izglītība, veselība pašvaldības iedzīvotājiem – tas nav biznesa projekts, tas ir domāts tā, lai pašvaldības iedzīvotāji justos labi, laimīgi savā novadā. Tā ir pašvaldības attieksme.
Piemēram, mēs zinājām, ka 1. maijā sākas brīvdienas, 6. nāksim uz darbu. Man bija sūdzības, ka iedzīvotāji (pagastu teritorijās, kur apkuri nodrošina pašvaldība – red.) šīs piecas dienas pamatīgi sala, un nebija nevienam motivācijas atjaunot apkures sistēmu, tāpēc ka visi kaut kur bija ballējuši, kaut kur bija aizbraukuši. Bet mēs jau laika prognozi zinājām iepriekš. Un šī ir vienaldzīga attieksme pret sabiedrību, tās labsajūtu, un mums nav šīs saiknes starp pašvaldību un iedzīvotāju, lai tiešām šis novada iedzīvotājs teiktu: jā, es piederu šai pašvaldībai, es ar to lepojos! Piemērs ar šo siltumu jau ir kliedzošs, un tas parāda pašvaldības attieksmi pret iedzīvotājiem. Mēs tādu attieksmi redzam ik palaikam.

– Kā šo saikni ar iedzīvotājiem veidot?

– Pirmais – nevajag izvēlēties tādus cilvēkus, kas nav atbilstoši savam amatam, kas nav lokālpatrioti, kas neveic savus uzdevumus, kas vienkārši ir tur tikai tāpēc, lai kādam varbūt izdabātu. Ir jābūt saimniekam. Mums tādi saimnieki ir bijuši ļoti daudzi.

– Jūsu programmā ir arī tāds punkts, ka jūs nodrošināsiet pensionāru un invalīdu nokļūšanu uz novada centru vismaz vienu reizi mēnesī. Kā tas notiks?

– Tātad mums pašvaldībai ir autotransports, ir sociālais dienests. Tātad šis punkts, ko mēs iekļāvām savā programmā, ir domāts, konsultējoties ar medicīnas personālu. Vairāki vecie cilvēki ir ielaiduši savu veselību, neejot uz pārbaudēm tikai tāpēc, ka ir zināmas problēmas ar nokļūšanu pie ārstiem. Tas tālāk jau ietekmē veselības budžetu un izdevumus arī pašvaldībai, lai nodrošinātu veselības aprūpi.
Šis ir preventīvs pasākums. Tas nav sarežģīti. Mēs rēķinām, ka vidēji tie varētu būt ap pāris tūkstošiem mēnesī papildus, bet ilgtermiņā tas noteikti atmaksātos.
Mums sociālajam dienestam ir transports, kurš braukā uz pilsētu pastāvīgi, un nav problēmu cilvēkus aizvest pakārtoti tam, ka brauc darba darīšanās. Tā ir pielāgošanās, nevis drastiski jaunu maršrutu izveidošana.

– Kā risināt civilās aizsardzības un patvertņu jautājumus?

– Es uzskatu, ka jāpiesaista vairāk profesionāļu. Mēs tagad būvēsim dzīvojamo māju Nākotnes ielā ar pamatīgu pagrabu, bet mans viedoklis ir tāds, ka šīs summas būs diezgan ievērojami augstas. Varbūt varam uzbūvēt par to pašu naudas summu kādu bunkuru vai bumbu patvertni blakus. Tas ir jautājums ekspertiem. Es pats mazliet darbojos militārajā jomā, bet deputātiem, domes darbiniekiem nav izpratnes par militārā uzbrukuma sekām un draudiem. Līdz ar to es esmu pārliecināts, ka viņi nespēj spriest objektīvi.

– Vai esat gatavs vadīt novadu?

– Protams!

– Jūsu programmā arī ir teikts, ka jūs plānosiet pašvaldības ceļu būvi un remontdarbus pēc saprotamiem un skaidriem kritērijiem. Vai tas tā nenotiek?

– Pārrunājot ar speciālistiem un, teiksim, cik man pieredze būvniecībā, sanāk, ka māju sākam celt nevis no pamatiem, bet no jumtiem. Ir daudzi būvdarbi, kur ceļam ir klājums, bet nav izrakts grāvis, kaut vai maziņš, kas nosusina ceļa virskārtu pavasaros un rudeņos, kā arī neizdangā. Otrkārt, kā Gulbenē, neatkarīgā Latvijā esam jau 35 gadus, joprojām ir šie grantētie ceļi? Pilsēta ir pelnījusi kaut ko labāku nekā šie grants ceļi.

– Ir dzirdēti publiski pārmetumi par jūsu siltumnīcu projektu, kuru neizdevās realizēt. Taču nodokļu maksātāju nauda tika saņemta.

– Gribu ieviest skaidrību, ka projekts tika realizēts. Tika iesniegts projekts, kur izejmateriālus bija paredzēts iegādāties Krievijā. Pirmais posms bija kovida laikā. Diezgan smagi gāja, bet realizējām. Problēma sākās 2022. gadā ar karu Ukrainā un sankciju piemērošanu. Tām tika pakļauts arī mūsu izvēlētais metāls. Līdz ar to mēs nevarējām uzsākt ražošanu. Projekts ir realizēts, bet tas pagaidām ir iesaldēts. Meklējam alternatīvu, bet pagaidām neesam atraduši.
Ir iegādātas ierīces, veikta būvniecība. Protams, ir mazas astes, kas ir jāpabeidz, bet tas neietekmē ražošanas procesu, un gaidām, kas notiks tālāk ar izejmateriālu pieejamību.
Ir pētīts arī cits tirgus, taču nav pieejami citi materiāli, kas būtu analogi tieši šim metālam, tas ir pieejams tikai Krievijā un Baltkrievijā. Nevaru tos iegādāties, jo tā tiešām būtu krimināllieta un tad es būšu nākamais kandidāts, kurš būs apsūdzētais kriminālprocesā.

– Kāpēc balsot tieši par jūsu sarakstu?

– Vajadzīgas ir pārmaiņas domāšanā domē. Ja mēs iesim to pašu iesākto ceļu, protams, būs grūti kaut ko pārmainīt. Sākums (pašreizējai domes vadībai – red.) bija labs, tikai kaut kur kaut kādā veidā tika iedarbināta atpakaļgaita un viss atkal nostājās savās sliedēs. Tas, ko mēs varam apsolīt vēlētājiem, – ka mēs balsosim un lēmumus pieņemsim iedzīvotāju interesēs. Balsosim tā, lai vēlētāji neviltos, ka pieņemam aplamus lēmumus.

#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.