Pašvaldību vēlēšanas: “Jaunās Vienotības” deputātu kandidātu sarakstā Gulbenes novadā uzsvars uz līderi

Visjauneklīgākā komanda Gulbenes novadā ir “Jaunajai Vienotībai”

Gulbenes novada domes vēlēšanām, kas notiks 7. jūnijā, pieteiktais visjaunākais deputāta kandidāts ir 21 gadu vecs. Un tas ir Ginters Holomkovs no partiju apvienības “Jaunā Vienotība”. Puisim ir vidējā izglītība, savu nodarbošanos viņš nav norādījis. Ir zināms, ka viņš ir beidzis Rīgas 1. tālmācības vidusskolu.

“Jaunās Vienotības” kandidātu sarakstā 11 cilvēkiem ir augstākā izglītība, 7 vidējā – liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotā informācija.

“Jaunās Vienotības” deputātu kandidātu vidējais vecums ir 45,1 gads. Salīdzinot ar sešiem pārējiem vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem, šis sastāva ziņā ir gados visjaunāko cilvēku saraksts. Arī no septiņiem sarakstiem vienīgais, kur kandidātu vairākums ir sievietes – 10 no 18. “Jaunās Vienotības” visiem deputātu kandidātiem deklarētā dzīvesvieta ir Gulbenes novadā.

Sarakstā ir tikai viens kandidāts, kuram jau ir deputāta pieredze novada domē. Tas ir Intars Liepiņš, SIA “Marwex” īpašnieks, kurš ir “Jaunās Vienotības” saraksta priekšgalā.

Interviju ar Intaru Liepiņu lasiet šeit

Par to, vai partiju apvienībai “Jaunā Vienotība” ir Gulbenes nodaļa, viņš “Dzirkstelei” saka: “Ir domubiedru grupa.”

Ir pieredze politikā

No “Jaunās Vienotības” saraksta I.Liepiņš novada domē iekļuva arī 2021. gada vēlēšanās. Arī tad viņš bija partiju apvienības deputātu kandidātu saraksta līderis tāpat kā tagad. Viņš bija vienīgais, kuru no “Jaunās Vienotības” saraksta ievēlēja domē. 2017. un 2013. gadā I.Liepiņš kandidēja un tika ievēlēts no “Vienotības”, kad saraksta līderis bija Andis Caunītis. 2009. gadā viņš startēja no “Sabiedrība citai politikai”, bija saraksta līderis un vienīgais no šīs partijas tika ievēlēts novada domē.

No 2010.  līdz 2016. gadam I.Liepiņš bija pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā informācija. No 2009. gada 1. septembra līdz 26. oktobrim I.Liepiņš bija pašvaldības Attīstības un īpašumu nodaļas darbinieks, kurš atbildīgs par pašvaldības saiknes veidošanu ar uzņēmējiem. Tas lasāms “Dzirksteles” arhīva ziņās.

Visos četros līdzšinējos sasaukumos I.Liepiņš ir pozicionējis sevi kā sava ceļa gājēju vietējā politikā. Ir arī publiski strīdējies ar A.Caunīti, kuru sākotnēji uzskatīja par savu domubiedru. Iepriekš I.Liepiņš bijis tas, uz kuru A.Caunītis varēja paļauties, sākot jau ar viņa iebalsošanu novada domes priekšsēdētāja amatā.

2021. gada 1. jūlijā, 8 no 15 deputātiem nobalsojot par A.Caunīti (“Latvijas Reģionu Apvienība”), viņš kļuva par novada domes priekšsēdētāju, kaut vēlētāju balsojums par populārāko atzina partijas “Latvijas attīstībai” kandidātu sarakstu un par absolūti populārāko kandidātu – Normundu Mazūru no “Latvijas attīstībai”. Iespējams, tieši I.Liepiņa balss izšķīra to, ka A.Caunītim tika uzticēta novada vadība.

Līdzīga situācija bija arī pēc pašām pirmajām novada domes vēlēšanām 2009. gadā, kad par domes priekšsēdētāju kļuva Sandra Daudziņa no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, kaut toreiz vēlētāji par absolūti populārāko kandidātu atzina Nikolaju Stepanovu no Tautas partijas. Tomēr četras no piecām vēlēšanās uzvarējušajām partijām ar 12 deputātiem izveidoja koalīciju, atstājot opozīcijā Tautas partijas 5 deputātus. Koalīcijā ar savu balsojumu iekļāvās arī I.Liepiņš no partijas “Sabiedrība citai politikai”.

I.Liepiņa balss arī bija viena no 11 deputātu balsīm par Andra Vējiņa (Zaļo un Zemnieku savienība) atstādināšanu no domes priekšsēdētāja amata 2018. gada 29 martā, kaut vēlētāji 2017. gada novada domes vēlēšanās tieši A.Vējiņu bija atzinuši par pašu populārāko no visiem deputātu kandidātiem.

Deputāts izsauc uguni un pretī dabū arī pats

I.Liepiņš šajā sasaukumā regulāri ievieto sociālajos tīklos publiskai apskatei videosižetus, paužot savu viedokli par pašvaldības darbu.

Rezonansi sabiedrībā izraisīja vietnē “Facebook.com” deputāta publiskotais video, kurā ir stāsts par pašvaldības administrācijas aizvadīto Ziemassvētku balli, kas Gulbenes novada kultūras centrā notika šā gada sākumā un kur viesim – mūziķim Guntim Veitam – no pašvaldības budžeta tika samaksāti 1000 eiro ar dažiem centiem. Šis finansējums ņemts no pašvaldības budžeta.

I.Liepiņš sarunā ar “Dzirksteli” komentēja, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas šis pasākums nebija paredzēts pilnīgi visiem pašvaldības darbiniekiem. Taču pēc sižeta I.Liepiņš, kā laikrakstu informējis viņš pats, ir saņēmis izsaukumu uz Valsts policiju. Ierosināta administratīvā lieta saskaņā ar divu balles dalībnieku iesniegumiem. Kāds būs rezultāts, par to I.Liepiņš sola informēt turpmāk.

Iepriekšējā sasaukumā, kuru vadīja Normunds Audzišs, 2019. gada 19. septembrī pašvaldības ētikas komisija lēma par aizrādījuma izteikšanu I.Liepiņam sakarā ar viņa sniegto interviju “Dzirkstelē”. Intervijā I.Liepiņš pauda savu kritisko viedokli par pašvaldības darbu, taču kolēģi viņam pārmeta neētiskumu. Lai arī pēc tam I.Liepiņš šo situāciju bija darījis zināmu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un guvis apliecinājumu – viņš kā valsts amatpersona neko nav pārkāpis -, tomēr ētikas komisija savu lēmumu neatsauca.

I.Liepiņš ir tiesājies ar pašvaldību, ka viņam kā deputātam ne vienmēr tikusi izsniegta pieprasītā informācija. Savukārt pašvaldība tiesā ir cīkstējusies pret I.Liepiņu. Savulaik I.Liepiņš ir konfliktējis ar pašvaldību un zaudējis kā biedrības “Sporta klubs “Tors”” vadītājs par lapeni pie Sudala ezera, kuru uzcēla, izmantojot 12 000 eiro atbalstu biedrības “Sateka” organizētajā projektu konkursā. Tiesas spriedums paredzēja dzēst zemesgrāmatā kopš 2018. gada 16. jūlija esošo ierakstu par lapenes piederību “Sporta klubam “Tors””.

I.Liepiņam vairākkārt novada domes sēdēs publiski ir pārmests, ka tā arī netika īstenota SIA “Marwex” iecere pārdošanai ražot siltumnīcas. Iecere 2020. gadā ieguva publisko finansējumu 11 449,64 eiro “Satekas” organizētajā konkursā. “Satekas” interneta vietnē par šo projektu ir norādīts, ka šobrīd, “ņemot vērā Covid-19 izraisītās sekas, kas ietekmē atbilstošu izejmateriālu piegādi, ražošanas process ir apturēts”.

Tur pastāvīgā spriedzē novada domes vadību un izpildvaru

Šajā sasaukumā I.Liepiņš ir provokatīvi jautājis vai paudis savu viedokli gandrīz katrā novada domes sēdē. Viņš mēdz uzdot jautājumus un pieprasa, lai atbildes tiktu sniegtas tieši sēdē – publiski. I.Liepiņš aizdomīgumu izrāda gan svarīgos vai naudas ietilpīgos jautājumus, gan salīdzinoši mazāk nozīmīgos gadījumos. Piemēram, par dīvainībām ar izsolē pārdotā “Sinoles nama” demontēto apkures katlu. Novada domes pagājušā gada 29. augusta sēdē deputātu vairākums, I.Liepiņu ieskaitot, balsoja pret katla pārdošanu izsolē (sākumcena – 4500 eiro). Vēlāk katls aizceļoja uz Rankas pagastu, taču nav ziņu, ka tas tiek izmantots.

I.Liepiņš kardināls ir bijis savos izteikumos domes pagājušā gada 20. jūnija finanšu komitejas sēdē. Viņš pauda, ka finanšu deficīts pašvaldības 2024. gada budžetā ir vairāku gadu garumā “savārītas putras” rezultāts. Pēc viņa ieskatiem, amati būtu jāatstāj novada domes priekšsēdētājam A.Caunītim, vietniecei Gunai Švika un un izpilddirektorei Antrai Sprudzānei. Deputāts arī norādīja uz pašvaldības realizētajiem uzņēmējdarbības atbalsta projektiem Lizuma “Pinkās”, Gulbenes Zaļajā ielā, kuros izdevumi ir lieli un “sausais atlikums” ir tāds, ka tagad jāņem nost finansējums kultūrai un sportam.

I.Liepiņš balsoja “pret” pagastu četru apvienību darbības nolikumu apstiprināšanu. Pagājušā gada 30. maija domes sēdē I.Liepiņš bija viens no trim deputātiem, kuri balsojot atzina – pašvaldībai ir nodarīti zaudējumi bijušās Bērzu skolas pārbūvē par radošo iniciatīvu centru. Kā zināms, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par iespējamajām nelikumībām šajā objektā uzsāka kriminālprocesu, novedot to līdz tiesai. Pagaidām vēl iznākums nav zināms.

Nereti jautājumos, kas I.Liepiņam šķiet strīdīgi, viņš meklē atbildes pie tiesībsarga. Tajā skaitā par izglītojamo ēdināšanu skolās, internātos, bērnudārzu diennakts grupās. Lai arī I.Liepiņš aicināja pašvaldības teritorijā par brīvu ēdināt visus izglītojamos, tomēr deputātu vairākums lēma citādi. 2023. gada 30. novembrī tika nobalsots par to, ka novadā 5.-9. klašu grupā pašvaldība vairs simtprocentīgi neapmaksā skolēnu pusdienas, bet sedz tikai 50 procentus no izmaksām. Bet 2024. gada 25. jūlijā tika pieņemts lēmums par to, lai tiktu atceltas privilēģijas internāta skolēniem un diennakts bērnudārza grupas audzēkņiem novadā. Līdz ar to izglītojamajiem, kuri novadā dzīvoja internātā vai apmeklēja bērnudārza diennakts grupu, pašvaldība vairs nenodrošina četrreizēju ikdienas ēdināšanu par brīvu. Iznāca tā, ka I.Liepiņš cieta fiasko, kaut pats bija vērsies pie tiesībsarga un prasījis viņa iesaisti. Rezultātā, kā situāciju komentēja deputāte Guna Pūcīte, – kolēģis esot “pats sapinies savā meistarībā”.

Sarakstā ir vēl citi savu nospiedumu atstājušie

“Jaunās Vienotības” deputātu kandidātu sarakstā ir arī Olita Keibeniece, kura strādā par aprūpētāju pašvaldības sociālās aprūpes centrā “Jaungulbenes Alejas”. Ir kandidējusi no “Vienotības” saraksta 2017. gada vēlēšanās un 2013. gada vēlēšanās, bet par novada deputāti nekļuva. 2009. gada pašvaldības vēlēšanās viņa kandidēja no “Latvijas atmodas” saraksta, bet ievēlēta netika. 2023. un 2024. gadā O.Keibeniece nepilnus trīs mēnešus strādāja par Galgauskas pagasta pārvaldes vadītāju – liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamā informācija. Viņa kā pārvaldniece neizturēja trīs mēnešu pārbaudes laiku amatā. Pati O.Keibeniece toreiz šo situāciju laikrakstam komentēja kā neprasmi noklusēt savu viedokli. Piemēram, viņa iestājās pret pašvaldības nodomu 2024. gada janvārī likvidēt bērnudārza “Ābolīši” grupu Galgauskā.

Veneta Čipa, SIA “Ušuru kūdra” darbu vadītāja, arī ir iekļauta “Jaunās Vienotības” sarakstā. No šīs pašas partijas viņa kandidēja arī 2021. gada novada domes vēlēšanās, bet ievēlēta netika. V.Čipa ir Stradu pagasta iedzīvotājiem labi pazīstama kā biedrības “Stāķi-18”, kura pārstāv daudzdzīvokļu māju ar tādu pašu numerāciju, aktīviste. Viņa ne reizi vien ir “Dzirkstelei” paudusi savu viedokli un informējusi par situācijām, kas skar mājas kopību un liecina par sadzīves situācijām, problēmām un risinājumu meklējumiem.

Linda Strazdiņa, kura arī ir “Jaunās Vienotības” sarakstā, šobrīd ir pašnodarbināta saimnieciskās darbības veicēja. Arī 2021. gadā viņa kandidēja no šīs pašas partijas kā otrā aiz I.Liepiņa, taču ievēlēta netika. 2009. gadā novada domes vēlēšanās viņa kandidēja vēl ar uzvārdu Bokaldere no partijas “Sabiedrība citai politikai”, taču ievēlēta netika.

Tagad “Dzirkstelei” L.Strazdiņa saka: “Ļoti saprotama ir motivācija, kāpēc piekritu kandidēt arī šoreiz. Šajā pašvaldībā esmu strādājusi kā darbiniece. Turklāt – divas reizes. Esmu konstatējusi, ka darbības, kas tur notiek, ir jāpamaina. Kas to darīs, ja ne mēs paši! Tie, kas ir pārāk iesēdējušies, vairs neredz tās lietas, ko novadā vajadzētu attīstīt un uz kuru pusi mums ir jāskatās. Ir vajadzīgs jauns skatījums. Uzskatu, ka arī sievietes var piedalīties vietējās politikas veidošanā un dot savu ieguldījumu.”

L.Strazdiņa ir bijusi pašvaldības iepirkumu komisijas locekle gadu – līdz 2024. gada 19 janvārim – liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamā informācija. Kad viņa kandidēja Gulbenes novada domes 2021. gada vēlēšanās, bija SIA “Gulbenes nami” (tagad – SIA “Gulbenes Energo Serviss”) projektu vadītāja un stratēģiskās vadības procesa vadītāja.

Gulbenē labi zināms ir “Jaunās Vienotības” deputāta kandidāts Artūrs Smagars, kurš šobrīd ir SIA “Jēkabpils ūdens” valdes loceklis. Viņš ir iepriekš minētās L.Strazdiņas brālis, par ko var pārliecināties Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietnē. A.Smagars Gulbenes novada domes vēlēšanās kandidēja arī 2009. gadā, startējot no partijas “Sabiedrība citai politikai”, bet ievēlēts netika.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publisko informāciju A.Smagars no 2018. gada vidus turpmākos nepilnus trīs gadus strādāja par SIA “Alba” valdes locekli, līdz šis uzņēmums tika reorganizēts ar 2021. gada 25. janvāri. Bet savulaik A.Smagars tāpat kā I.Liepiņš ir strādājis cietumā par uzraugu. I.Liepiņš – Valmieras cietumā no 2016. līdz 2020. gadam – liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskie dati. A.Smagars gadu – līdz 2009. gada 14. augustam – bijis uzraugs Matīsa, kā arī Rīgas centrālcietumā.

“Jaunās Vienotības” deputātu kandidāts ir arī Gatis Kalniņš – Rankas pagasta zemnieku bioloģiskās saimniecības “Kalnapakalnieši” īpašnieks. Saimniecību savulaik izveidoja Gunta Kalniņa, bet kopš 2007. gada saimniecības vadību pārņēma dēls Gatis. Saimniecības darbības virzieni ir lopkopība, graudkopība, piena produktu, maize un miltu izstrādājumu ražošana mājas apstākļos, augu izcelsmes produktu pārstrāde mājas apstākļos, lauku tūrisms.

“Jaunās Vienotības” deputātu kandidātu sarakstā ir divi cilvēki ar maģistra grādiem. Tā ir lizumniete SIA “Pie kļavām” veikala vadītāja Gunita Aleksandrova, kurai ir profesionālais maģistra grāds sabiedrības pārvaldē, un novada vidusskolas skolotāja Dace Freimane, kurai ir maģistra grāds pedagoģijā. D.Freimane vada arī vairākus tautas mākslas kolektīvus.

“Jaunās Vienotības” deputātu kandidātu sarakstā ir arī Rolands Melberds – SIA “Rolise IR” valdes loceklis. Viņš novadā ir zināms kā grupas “Rolise” muzikants. 2009. gadā novada domes vēlēšanās viņš kandidēja no partijas “LPP/LC” saraksta, taču ievēlēts netika.

2.saraksts

#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.