Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Reģionu ziņas

SIA “Brīze M” vadītājs Mārtiņš Ozoliņš (attēlā) uzsver, ka darbi notiek necerēti ātri. Foto: Laura Felša

Atjauno upes brīvo tecējumu

Pasaules dabas fonds uzsācis Alūksnes upes Bejas aizsprosta nojaukšanas pēdējo posmu, kurā paredzēts demontēt betona slieksni, kas traucē zivju migrācijai upē.
Nojaucot atlikušo šķēršļa daļu, pabeigs aizsprosta pilnīgu demontāžu. Bejas slūžas ir pirmais šāda izmēra aizsprosts, kas nojaukts Latvijā ar mērķi atjaunot Alūksnes upes brīvo tecējumu, uzlabot ūdens kvalitāti un atbrīvot migrācijas ceļus zivīm un citiem dzīviem organismiem. Pirmie darbi Bejas aizsprostā sākās jau pirms pāris nedēļām, un tik jaudīgs un vērienīgs process Latvijā ir kas nebijis, tāpēc tos vērot un iemūžināt bija pulcējušies Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena, Alūksnes novada pašvaldības iestādes “Alja” vadītājs Māris Lietuvietis, Latvijas mediju pārstāvji un viens no aizsprosta nojaukšanas idejas autoriem vietējais entuziasts, zivju audzētājs un ūdeņu pētnieks Armands Roze. Būvnieks – uzņēmuma SIA “Brīze M” vadītājs Mārtiņš Ozoliņš – uzsver, ka darbi notiek necerēti ātri.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Rok zem upes, lai pieslēgtu Jelgavas pili centrālapkurei

Uzņēmums “Gren” Jelgavā sācis Jelgavas pils pieslēgšanu pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Vēsturiskajā ēkā mājo Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kuras siltumapgāde vairs neatbilst mūsdienu prasībām.
Projektā paredzēts izveidot pieslēgumu pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem, izbūvēt savienojumu zem Driksas un veikt komunikāciju izbūvi Pils salā. “Gren” projektu vadītājs Rihards Zakrepskis stāsta: “Jelgavas pils pieslēgšana pilsētas centralizētajai siltumapgādei ir mūsu šīgada svarīgākais projekts Jelgavā. Tas ir izaicinošs tieši ēkas novietojuma uz salas dēļ. Citas universitātes ēkas pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem pieslēdzām jau 2022. un 2023. gadā, bet Jelgavas pils pieslēgšanas projekta plānošana un sagatavošana prasīja daudz vairāk laika. Šobrīd sākam nepieciešamos būvdarbus, lai nākamajā apkures sezonā arī šī universitātes ēka saņemtu siltumenerģiju no “Gren” biomasas koģenerācijas stacijas.”
Pirmie paredzēti būvdarbi, kas saistīti ar pieslēguma izveidi pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Līdztekus notiek gatavošanās urbuma veidošanai zem Driksas un pils kanāla, lai izbūvētu savienojumu ar Pils salu.
Siltumapgādes sistēmas savienojuma garums zem upes un kanāla būs 245 metri, bet kopējais izbūvējamais jaunā siltumtīkla garums – 692 metri. Būvdarbus pilnībā paredzēts pabeigt līdz apkures sezonas sākumam.

— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Likteņdārza kompleksā ir par vēl vienu objektu vairāk. Foto: Iveta Skaba

Atklāj ekumenisku brīvdabas lūgšanu vietu

Piedaloties četru Latvijas reliģisko konfesiju – katoļu, luterāņu, baptistu un pareizticīgo – pārstāvjiem, ar svētbrīdi Likteņdārzā, Koknesē, atklāta un iesvētīta ekumeniskā brīvdabas kapela, kas iecerēta kā lūgšanu vieta ikvienam.
Šī projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis Arhitekti”, kas ar Likteņdārza attīstību saistīti vairāku gadu garumā. Galvenais simbols šajā vietā ir krusts.
Interesants ir arī otrs objekta elements – galds, ko diezgan viegli var uztvert kā altārgaldu. Galda apakšā ir iestrādāti trīs vēja zvani. Trešais elements ir sēdvietas jeb tribīne, kas veidota no rupjiem baļķiem un atgādina plostu.
Kapela iecerēta kā vieta, kur ikviens varēs rast mieru un garīgu spirdzinājumu, nodoties lūgšanām, kā arī tā būtu vieta laulībām, kristībām vai citiem ģimenēm būtiskiem brīžiem. Iespējams, kapela varētu kļūt par iecienītu apstāšanās vietu arī svētceļniekiem.

— Laikraksts “Staburags”

Valku un Valgu vieno jauns vides objekts

Valkas un Valgas 440 gadu svinībās blakus Latvijas – Igaunijas robežai atklāts jauns vides objekts “Tas jāredz”.
“Jaunā vides objekta devīzes “Tas jāredz” pamatā izvēlēts īpašas skatīšanās, labākas redzamības un padziļinātas pētīšanas instruments – šajā gadījumā brilles. Objekta tēla oriģinālais siluets veidots no Valkas un Valgas pilsētu nosaukumu pirmajiem burtiem “V”, kas kopā veido “W” – vēsturisko pilsētas nosaukumu “Walk”. Brilles simbolizē abu pilsētu kopīgu skatu nākotnē, pārliecību un lepnumu par paveikto, košas nākotnes cerību krāsas,” skaidro Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis. Vides objektu pēc A. Blūma dizaina izstrādāja metalurģijas uzņēmums SIA “First Service” no Liepājas. Lai šis vides objekts taptu, tam izmantoti Lielajā Labdarības robežtirgū iegūtie līdzekļi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

— Laikraksts “Ziemeļllatvija”

Bauskas slimnīcai ambiciozi plāni

Gatavojoties 2025. gadā gaidāmajai Bauskas slimnīcas 190 gadu jubilejai, tā izvirzījusi ambiciozus mērķus un uzsākusi vērienīgus uzlabojumus.
SIA “Bauskas slimnīca” valdes locekle Margarita Epermane atzīmē, ka nodoms ir sagaidīt apaļo jubileju modernizētā veidolā, nodrošinot pacientiem pieejamus, kvalitatīvus un daudzveidīgus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai to sasniegtu, slimnīca koncentrējas uz trīs galvenajām prioritātēm: personāla piesaisti, pacientu un darbinieku labbūtību un infrastruktūras attīstību. Rekonstrukcijas darbi slimnīcā sākti jau pagājušajā gadā. Sakārtotas divas palātas ar sešām gultasvietām, labierīcības, ārsta kabinets, pacientu apskates kabinets, pacientu un darbinieku ģērbtuves, operāciju zāle un endoskopiju zāle. Ierīkota arī aprūpes nodaļas darbinieku ģērbtuve, lampas nomainītas pret energoefektīvām, ierīkots nakts apgaismojums un palīdzības izsaukšanas pogas un izveidots pilnībā jauns māsu postenis. Bijušās ginekoloģijas un dzemdību nodaļas telpās tagad iekārtots pagaidu dienas stacionārs, kuru nākotnē, domājot par attīstību, varētu pārveidot par paliatīvās un aprūpes nodaļu. Plānā ir vēl daudz citu uzlabojumu, jo Bauskas slimnīca virzās uz to, lai būtu vadošā ārstniecības iestāde Zemgales reģionā.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Projektu “Mans pagasts, mana pilsēta” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds”
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.