Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Reģionu ziņas

DRUSTU DRAUDZES PRIEKŠNIECE Ieva Lejmalniece aicina ikvienu interesentu rast iespēju apmeklēt Drustu baznīcu, lai dzirdētu, kā vēsturiskās ērģeles skan pēc to restaurācijas. FOTO: NO PERSONISKĀ ALBUMA

Drustu baznīcā atjauno ērģeles

Smiltenes novadā Drustu luterāņu baznīcā ar VIII vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija – ērģeļu zeme” koncertu atklātas restaurētās ērģeles.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Drustu draudzes priekšniece Ieva Lejmalniece stāsta, ka pasākuma laikā atklātas 1901.gadā būvētās un nupat atjaunotās ērģeļmeistara Emīla Martina ērģeles. To prospekts ir viens no diviem līdz šim zināmajiem saglabātajiem ērģeļbūvētāja Johana Buherta būvēto ērģeļu prospektiem. Pats instruments – tradicionāli un laikmetam atbilstoši būvētas pneimatiskās traktūras ērģeles ar “Aug. Laukhuff ” fabrikā izgatavotām metāla stabulēm. Tā minēts Latvijas ērģeļu katalogā.

I. Lejmalniece stāsta, ka vēsturisko ērģeļu restaurācijas darbus veica SIA “Ērģeļu darbnīcas” meistars Alvis Melbārdis. Finansiālie līdzekļi ērģeļu atjaunošanai gūti, piedaloties projektu konkursos, kā arī no ziedojumiem baznīcai.

“Lai atjaunotu vēsturiskās ērģeles, mums izdevās piesaistīt finansiālos līdzekļus no dažādiem avotiem, arī no Nākotnes atbalsta fonda, Smiltenes novada pašvaldības. Bija arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas finansiālā palīdzība dievnama atjaunošanai, daļa līdzekļu – arī no Drustu draudzes ziedojumiem,” saka draudzes priekšniece.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Kokneses pilsētai savs karogs

Aizkraukles novadā Koknese, kas pirms pāris gadiem ieguva pilsētas statusu, nolēmusi izveidot savu karogu. Ģerbonis tai jau ir, bet jau ilgāku laiku gaisā virmoja ideja par to, ka vajadzīgs arī karogs.

“Kokneses tūrisma informācijas centrā koknesieši bija izteikuši vēlmi iegādāties pilsētas karogu. Cilvēki svētku reizēs vēlētos pie mājām to svinīgi pacelt, tā ka doma gaisā virmojusi jau labu laiku. Pagājušajā gadā Valsts heraldikas komisijā tika oficiāli apstiprināts Kokneses pilsētas ģerbonis,” stāsta Aizkraukles novada Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tuvojoties pilsētas svētkiem, ideja par karogu tika aktualizēta. “Sazinājāmies ar Kokneses ģerboņa izstrādātāju Edgaru Simu. Viņš bija ļoti atsaucīgs un piekrita izstrādāt karoga skiču variantus. Ar apvienības pārvaldi izvēlējāmies piecus variantus, kurus nodevām publiskai balsošanai, un koknesieši izdarīja savu izvēli. Jaunie karogi būs iegādājami Kokneses tūrisma informācijas centrā. Būs pieejami gan masta karogi, gan kātiem paredzēti karogi,” saka A.Šmite.

— Laikraksts “Staburags”

Veidos tikai vienu iedzīvotāju padomi

Vairākos Latvijas novados jau pieņemts pašvaldības nolikums par iedzīvotāju padomju izveidošanu, tās jau pulcējušās pirmajās sapulcēs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Alūksnes novadā domes deputāti jūnijā vēl tikai apsprieda jautājumu par nolikuma izdošanu, un, lai arī deputātu un iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā ir krasi atšķirīgi, jūnija pēdējā domes sēdē izstrādāto nolikuma projektu pieņēma. Tas paredz, ka novadā jāizveido viena iedzīvotāju padome vismaz deviņu cilvēku sastāvā, kura sarunās ar novada pašvaldību pārstāvētu visus novada pagastus un Alūksnes pilsētu.

Pašvaldības centrālā administrācija, strādājot darba grupās, nonākusi pie secinājuma, ka efektīvākais modelis ir veidot vienu iedzīvotāju padomi, nosakot par tās darbības teritoriju visu novadu ar vismaz deviņiem pārstāvjiem. Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka pašvaldība savā darbā Alūksnes novadu uztver kā vienotu organismu.

“Kādam no padomes locekļiem pārstāvot divus vai trīs pagastus, būs pārstāvēti arī iedzīvotāji mazāk aktīvajos pagastos,” uzsver pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiva Egle. Viņa norāda, ka iedzīvotāju padomes izveidošana neizslēdz pārējās pagastu un pilsētas iedzīvotāju aktivitātes, tāpat arī iedzīvotāju, domubiedru grupu sapulces, aptaujas, tikšanās un kopienu svētkus. “Padomes loceklis būs saikne starp teritoriālās vienības iedzīvotājiem un pašvaldību,” skaidro A.Egle.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Izstādē caur lupu var aplūkot latviešu tradīcijas

IZSTĀDES APMEKLĒTĀJIEM no abām pusēm jāaplūko uz šķīvja uzliktais eksponāts. FOTO: “JELGAVA.LV”

Jelgavas sabiedriskajā centrā apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra izstāde “Saimes galds”, kurā oriģināli atspoguļotas 38 latviešu dzīvās tautas tradīcijas.

Izstādes idejas autore ir scenogrāfe Patrīcija Baltiņa. Izstādē apmeklētāji aicināti apsēsties pie saklāta “saimes galda”, paņemt rokā lupu un no abām pusēm aplūkot uz šķīvja uzlikto eksponātu. Tas atspoguļo kādu no 38 mūsu tautas tradīcijām, piemēram, informāciju par puzuriem un to darināšanu Jelgavā, sēņu vākšanu un izmantošanu, lībiešu kultūrtelpu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Mūsu nemateriālās kultūras vērtības šajā izstādē iespējams iepazīt mierīgā garā – pasēžot, palasot, apskatot attēlus,” atzīst Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperte Gita Lancere.

Eksperte stāsta, ka izstādes ideja iegūta radošo ideju konkursā, kurā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas studenti un maģistranti. Uzvarējusī koncepcija izcēlusies ar idejas lakonismu, oriģinalitāti un funkcionalitāti.

Nemateriālais kultūras mantojums tiek nodots no paaudzes paaudzē, ļaujot izjust piederību gan savai dzimtai un kopienai, gan savai tautai. Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, kas vērtē pieteikumus. Sešos gados Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 38 vērtības, kuras aplūkojamas izstādē “Saimes galds”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ekspozīcija bez maksas apskatāma Jelgavas Sabiedriskajā centrā līdz 31.jūlijam.

— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Izlaiž Plūdonim veltītu kolekcijas monētu “Bērnu prieki”

4. jūlijā Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu “Bērnu prieki”, kas ir veltījums rakstnieka Viļa Plūdoņa 150 gadu jubilejai un attēlo divus ikvienam pazīstamus un iecienītus bērnu dzejoļus – “Zaķīšu pirtiņa” un “Rūķīši un Mežavecis”, informē Latvijas Bankas preses dienests. Jaunā kolekcijas monēta “Bērnu prieki” gatavota no 999° sudraba ar krāsu uzdruku aversā un reversā.

Monētas grafiskā dizaina autore ir bērnu grāmatu ilustratore Anna Vaivare, kas V. Plūdoņa daiļradei veltītajā monētā iekļāvusi dzejoļus “Rūķīši un Mežavecis” (1913) un “Zaķīšu pirtiņa” (1915). No pirmā dzejoļa māksliniece izvēlējusies atveidot meža rūķu pikošanos, kad sagaidīts pirmais sniegs. Otrais dzejolis attēlo zaķu mazgāšanos pirtī, kas latviešiem kā senākos laikos, tā vēl joprojām ir iecienīta miesu un garu veseļojoša nodarbe.

— “Laikraksts Bauskas Dzīve”

Projektu “Mans pagasts, mana pilsēta” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds”
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.