Dzirkstele.lv
Remonta laikā atklāj gleznojumu
Veicot Aizkraukles novada domes centrālās administrācijas ēkas iekštelpu remontdarbus, strādnieki atklāja īpašu vēstures liecību – lielizmēra sienas gleznojumu, kurā attēlots Pēteris Stučka.
Viņš bija viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors, kura vārdā pirms 58 gadiem tika nosaukta pilsēta, kas tagad nes Aizkraukles vārdu.
Atradumu plānots nofotografēt, dokumentēt un saglabāt arhīvā kā liecību, nodot to muzejam.
Kāds kungs, kuram padomju laikos darba kabinets bija šajā ēkā, atcerējās, ka gleznojums zem sienas paneļiem saglabājies četrus gadu desmitus. Cilvēku acīm tas esot pazudis 1980. gadu izskaņā – Atmodas laikā. Aculiecinieks atminas precīzi – gleznojumā redzams ozols, zem tā zara – Pēteris Stučka.
Mazliet vairāk par gleznojumu zina stāstīt Andris Antāns, Aizkraukles pilsētas domes priekšsēdētājs no 1992. līdz 2001. gadam. “Pirmais, ko atceros – šajā vietā bija partijas bibliotēka. Sienas gleznojumu aizkrāsoja un šajā vietā iekārtoja telpas sociālajam dienestam. Pēc gadiem septiņiem, astoņiem – ierīkoja pieņemšanas telpu,” atminas A. Antāns.
— Laikraksts “Staburags”
Autovadītājiem dāvina autostāvvietas pulksteņus
Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” grupiņa “Rūķi” sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldības policijas vecāko inspektori Ievu Mūrmani aizsākusi labu tradīciju, kurai gaidāms turpinājums.
Audzēkņi, viņu skolotājas Inguna Slapjuma un Dagnija Bērziņa, palīdzot ģimenes locekļiem, un skolotāja palīgs Svetlana Dišlere izgatavojuši 50 autostāvvietas pulksteņus – oriģinālus, laminētus, ar bērnu zīmējumiem skaisti dekorētus.
Tie bērnu vecāki, kuri ved savas atvases uz “Pīlādzīti” un kuriem nebija autostāvvietas pulksteņa, saņēma šos bērnu darinātos pulksteņus dāvanā. Proti, autostāvlaukumā pie pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” atbilstoši uzstādītajai ceļa zīmei automašīnu stāvēšanai var novietot tikai uz 15 minūtēm, lai salīdzinoši mazajā teritorijā no rītiem neveidotos sastrēgumi.
Smiltenes novada pašvaldības policija lielāku vērību pievērš prevencijas jeb skaidrojošajam darbam, tāpēc Ieva Mūrmane ir gandarīta par “Rūķu” grupiņas darba lielisko rezultātu – skaistajiem un ērtajiem auto pulksteņiem, ko saņēmuši autovadītāji, bet Ziemassvētkos – arī visi “Pīlādzīša” administrācijas un tehniskie darbinieki.
“Tagad katrs bērniņš mūsu grupiņā tādu pulksteni darinās savai ģimenei uz Ģimenes dienu. Ievas ideja ir jāatbalsta un jāturpina, jo tā ir zelta vērta. Arī tāpēc, ka bērni, darot darbiņu, mācās par satiksmes drošību un iepazīstas ar policijas darbu,” uzsver “Rūķu” grupiņas skolotāja Inguna Slapjuma.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Top keramikas trauki mājdzīvniekiem
Vecsaulē top keramika – speciālas bļodiņas suņiem un kaķiem, kā arī urnas dzīvnieku pelniem. Zīmola “Zuze Pet” radītāja un trauku autore ir Jogita Kristiņa.
Keramiķes karjera Jogitai aizsākās apmēram pirms septiņiem astoņiem gadiem ar cilvēkiem paredzētu trauku izgatavošanu. Kādu laiku keramiķe darbojās kā pašnodarbinātā, pēc tam nodibināja uzņēmumu, un tirdzniecība pārsvarā norit internetā.
Pie mājdzīvnieku traukiem keramiķe nonāca neplānoti, un šīs produktu līnijas attīstība bijusi pakāpeniska. Vienos Ziemassvētkos Jogita nolēma vīra māsas sunītim Bellai izvirpot bļodiņu dāvanai. Pie reizes viņa internetā, radošo darbu tirdzniecības platformā “Etsy” ielika šo bļodiņu ar norādi, ka arī citiem mājas mīluļiem tādu var izgatavot. Atsaucība bija negaidīti liela, tāpēc Jogita nolēma šo virzienu attīstīt tālāk.
Parastajām bļodiņām pievienojās lēnēšanas trauks – tam viducī izvirpots tāds kā labirints, kur tiek izvietota pārtika, lai steidzīgie suņi samazina ēšanas tempu.
Mazliet neparastāks papildinājums mājdzīvniekiem paredzētās keramikas klāstā ir speciālas urnas mīluļu pelniem.
Jogitas keramika nopērkama studijas “Jogita Art Studio” un zīmola “Zuze Pet” tīmekļvietnēs, kā arī platformā “Etsy”. Lielākoties mīluļu trauciņi aizceļo uz ārzemēm – galvenokārt tā ir Amerika, Eiropa, taču bijuši pasūtījumi arī no Austrālijas, Japānas un pat Meksikas.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”
Alūksnes novadu iekļaus speciālajā ekonomiskajā zonā
Ministru kabinets apstiprināja Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025. – 2027. gadam, kurā līdztekus Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām iekļauts arī Alūksnes novads.
Rīcības plāns ir vērsts uz Latvijas Austrumu pierobežas attīstību. Lai šī reģiona ekonomisko konkurētspēju tuvinātu pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, plānā iekļautie pasākumi vērsti uz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēkresursu attīstību, skaidro Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka.
Viens no būtiskākajiem panākumiem apstiprinātajā dokumentā ir Alūksnes novada iekļaušana Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā. “Iekļaušana Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā ir būtiska mūsu novada kā pierobežas teritorijas ekonomiskajai attīstībai un stiprināšanai. Tas nozīmē, ka speciālās ekonomiskās zonas atbalsts, atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, būs pieejams arī Alūksnes novada uzņēmumiem un potenciāliem investoriem,” saka Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers un uzsver, ka pašvaldība gatava strādāt kopā ar kolēģiem no Latgales plānošanas reģiona un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas turpmākai šī procesa virzīšanai.
Pašvaldības vadība vienmēr uzsvērusi, ka arī Alūksnes novads ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, līdz ar to Austrumu pierobežas stiprināšana šajos ģeopolitiskajos apstākļos prasa lielāku uzmanību, kas akcentēts arī nesenajā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ministres Ingas Bērziņas vizītē Alūksnē. “Tas ietver rūpes gan par pierobežas drošību, gan sociālo un ekonomisko stabilitāti, lai reģiona iedzīvotāji vēlētos šeit dzīvot un justos droši. Paldies valdībai par Alūksnes iekļaušanu rīcības plānā un pausto atbalstu Austrumu pierobežas reģionam,” saka Dz. Adlers.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”
SIF_MAF2025 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”
Reklāma