Reģionu ziņas: Jelgavas Senioru universitātē apgūst noderīgas prasmes; Vircavas pagasta iedzīvotāja izdod grāmatu par tomātiem

Jelgavas Senioru universitātē apgūst noderīgas prasmes

Noslēgumam tuvojas ne tikai mācību gads skolās un augstskolās, bet arī Jelgavas Senioru universitātē, kas darbojas jau trešo mācību gadu.
“Mūžu dzīvo un mūžu mācies” – tāda ir Senioru universitātes devīze. Senioru universitāte ir pasaulē zināma neformālās izglītības kustība, kas aizsākta Spānijā un kuras galvenais mērķis ir nodrošināt izglītības pieejamību senioriem. Jelgavas Senioru universitātē mācās 45 seniori.
“Varam būt lepni, ka pārstāvam trešās paaudzes universitāšu saimi. Jau trešo mācību gadu krājam zināšanas un pieredzi valodu apguvē, datoru zinībās un prasmēs, veselīga dzīvesveida nodrošināšanā un radošās izpausmēs. Studenti ar lielu entuziasmu gatavo interesantus stāstījumus angļu valodā par dažādām tēmām. Gan angļu, gan portugāļu valodas pamata prasmes noderēs pieredzes apmaiņas brauciena laikā uz Portugāli, kā arī individuālajos ceļojumos uz ārvalstīm,” stāsta Jelgavas Senioru biedrības priekšsēdētāja un biedrības “Jelgavas Senioru universitāte” vadītāja Ilga Antuža.
Studenti ar lielu aizrautību mācās e-adreses un e-paraksta lietošanas prasmi, iepazīst drošības rīkus un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, kā arī iespējamās negatīvās blaknes. Šajā mācību gadā notikušas vairākas izzinošas lekcijas un praktiskās mācības par veselības jautājumiem, psiholoģisko un emocionālo labsajūtu un fizisko aktivitāšu lomu veselīga dzīvesveida nodrošināšanai.
Mācības Jelgavas Senioru universitātē notiek četras dienas nedēļā no oktobra līdz maijam. Mācību gada beigās tiek izsniegta mācību grāmatiņa ar pasniedzēju parakstu un nodarbību apmeklējumu. Mācību apmeklējumam ir jābūt vismaz 80 %. Mācību koordinators veic mācību apmeklējumu uzskaiti, sagatavo un izsniedz mācību stundu grafiku nākamajam mēnesim.
“Esam īstenojuši astoņus dažādus projektus kultūras un izglītības jomā. Mūsu darbs ir novērtēts valsts un pašvaldības līmenī, 2024. gadā esam saņēmuši Izglītības un zinātnes ministrijas pateicības rakstu, Labklājības ministrijas pateicības rakstu un Jelgavas valstspilsētas pateicības rakstu,” ar lepnumu saka I.Antuža.
— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Abinieku glābšanai trūkst brīvprātīgo

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau ceturto gadu īsteno kampaņu “Misija – krupis. Izglāb princi!”. Tajā brīvprātīgie tiek aicināti palīdzēt krupjiem līdz šim 51 apzinātā ceļa posmā, kur notiek krupju migrācija.
Visvairāk migrācijas posmu fiksēts Vidzemē (24). “No visām apzinātajām abinieku pārvietošanās vietām, kur tiek iesaistīti brīvprātīgie, 15 punktos viņi vēl nav atsaukušies, arī divos kartē atzīmētajos posmos Smiltenes novadā,” stāsta DAP vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika un atklāj, ka iepriekšējos trīs gados arī šeit ir iesaistījušies brīvprātīgie.
“Krupis ir lēns rāpotājs. Pēc pamošanās pavasarī tas apsilst saulē, paēd un dodas no ziemošanas vietas uz nārsta vietu, savu dzimto ūdenstilpi, turpināt dzimtu. Ja starp ziemošanas vietu un ūdenstilpi ir satiksmes ceļš, tas noteikti jāšķērso. Taču vidēja izmēra ceļa šķērsošana krupim aizņem pat 15 minūtes, bet, redzot auto, tas sastingst, nevis izvairās no auto, tādējādi pakļaujot sevi vēl lielākām nāves briesmām. Tieši tādēļ pavasaros līdzās ūdenstilpēm bieži redzam vienuviet tik daudz sabrauktu krupju,” stāsta I.Reinika.
Viņa pati iesaistās krupju glābšanas kampaņā Siguldas novadā un pastāsta, ka galvenie glābšanas darbi norit diennakts tumšajā laikā – starp pulksten 21.00 un 23.00. “Es krupjus glābju gar Gaujas malu noteiktās vakara stundās. Katrā punktā tas mēdz būt atšķirīgs laiks. Šeit krupju lielākā intensitāte ir pēc desmitiem vakarā. Paskaitīju, ka vakara gaitā tie ir aptuveni 20 abinieki, kuriem varēju palīdzēt droši nokļūt ceļa otrā pusē. Vienā dienā aizgāju intereses pēc pavērot, kas notiek pulksten astoņos vakarā. Tad ceļu šķērsoja tikai viens krupis un viena varde. Vēsā laikā abinieku migrācija pierimst. Tiklīdz atkal iestājas siltāks laiks, tā abinieku kustība atsākas. Parasti šis periods ilgst dažas nedēļas. Kas nepieciešams misijas īstenošanai? Dažas vakara stundas, tīri cimdi, spainis, atstarojoša veste un lukturis. Kopumā ar iedzīvotāju atsaucību šobrīd Latvijā apzināts 51 krupju migrācijai bīstams ceļu posms, kur iespējama brīvprātīgo palīdzība.”
Kampaņā aicināts iesaistīties ikviens, kas savā ceļā redz krupi ceļmalā. Palīdzēt krupim ir pavisam vienkārši – tas jāņem aiz padusēm un jāpārnes ceļa otrā pusē. Plašāku informāciju var skatīt DAP interneta vietnē “daba.gov.lv”.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Izdod grāmatu par tomātiem

Uz Vircavas pagasta saimniecību “Dzērves” lielākoties cilvēki dodas vasaras otrajā pusē, kad siltumnīcās sārtojas tomāti, bet tagad saimniece Evita Gūtmane savu un vēl trīs tomātu audzētāju pieredzi apkopojusi grāmatā “Tomāts manā dārzā”.
Tomātu ēra Evitas saimniecībā aizsākusies pirms vairākiem gadu desmitiem, kad abi ar vīru nolēmuši no Jelgavas pārcelties uz laukiem. Sākotnēji gan esot audzētas zemenes, bet drīz vien tās nomainījuši dažādu krāsu un garšu tomāti.
Šogad “Dzērvēs” pirmie 350 tomātu stādi jau iestādīti siltumnīcā, bet vēl aptuveni 2000 stādu savu kārtu gaida kastītēs.
E.Gūtmane stāsta, ka šogad viņai ir ap 70 šķirnēm, bet šķirņu izvēli lielākos nosaka klienti. Grāmatā “Tomāts manā dārzā” aprakstīta arī šķirņu izvēle. Autore skaidro, ka tās jāizvēlas atbilstoši garšas kārpiņām, siltumnīcas izmēriem, klimatiskajiem apstākļiem un arī izmantošanas mērķim. Viņas pieredze gan rāda, ka latvieši ir konservatīvi arī tomātu izvēlē. Tomēr katru gadu saimniece stāda arī jaunas šķirnes, jo, kā mēdz teikt, ja nepagaršosi, neuzzināsi.
Grāmatā E.Gūtmane padalījusies gan ar savām zināšanām, gan arī ar savām kādreiz pieļautajām kļūdām. Grāmatā apkopota pieredze tomātu sēšanā un piķēšanā un arī siltumnīcu izveidē, bez kurām tomātu audzēšana mūsu mainīgajos pavasaros gandrīz nemaz neesot iespējama, jo tomāti ir siltummīļi. Grāmatā “Tomāts manā dārzā” E.Gūtmane aprakstījusi arī Lienes Mucenieces, Santas Meļķes un Dāvida pieredzi un padomus tomātu audzēšanā. Statistika liecina, ka gadā cilvēks apēd 12,6 kilogramus tomātu. Uztura speciālisti iesaka uzturā patērēt vēl vairāk, tāpēc grāmatā ir arī recepšu nodaļa.
— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.