Dzirkstele.lv
Diskutē, vai skolās otra svešvaloda var būt igauņu valoda
Piektdien, 24. janvārī, Smiltenē ieradās Igaunijas un Latvijas parlamentārieši no grupām, kas izveidotas sadarbības veicināšanai starp abām valstīm.
Delegācijas viesojās Smiltenes vidusskolā un Smiltenes tehnikumā, lai iepazītos ar izglītības iestāžu darbu, kā arī tikās ar abu skolu direktoriem, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Astrīdu Harju un citiem vietvaras pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu redzējumu par problēmām pierobežas reģionā, kuru risināšanā varētu palīdzēt abu valstu parlamentu līmenī.
Tikšanās galvenās tēmas bija parlamentāriešu diskusija ar izglītības jomas profesionāļiem par Latvijas un Igaunijas sadarbību vidējā profesionālajā un arodizglītībā, jo īpaši abu valstu pierobežas reģionos, un aktualizētā informācija par iespējām Latvijas un Igaunijas izglītības sistēmās kā svešvalodu apgūt Baltijas kaimiņvalsts valodu.
“Jaunajā ģeopolitiskajā situācijā, kad Latvijas un Igaunijas izglītības sistēmā cenšamies atbrīvoties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, ir jautājums, ar ko to aizstāt. Ir bijušas diskusijas, ko iniciēja Latvijas un Igaunijas parlamentu vadītāji, ka tā varētu būt Baltijas kaimiņvalsts valoda. Taču tas var notikt tikai tad, ja ģimenēs ir vēlme apgūt šo valodu. Esam arī identificējuši, ka par šo lietu varam runāt tikai pierobežas reģionos, jo dziļāk valstī praktiska pielietojuma kaimiņvalsts valodai parasti nav. Lai skolās vidējās izglītības posmā šo lietu iniciētu, varbūt tas jāsāk no sadarbības bērnudārzu līmenī, bet tad ir vajadzīgas papildu atbalsta programmas,” par igauņu valodas mācīšanu Latvijā un latviešu Igaunijā teic 14. Saeimas deputāts Jānis Vucānskurš, kurš vada Latvijas parlamenta grupu sadarbības veicināšanai ar Igaunijas parlamentu.
Abu valstu parlamentārieši Smiltenē apsprieda arī pierobežas ceļu kvalitāti. Smiltenes novada pašvaldības ierosinātās diskusiju tēmas bija, piemēram, par lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu robežai piegulošās teritorijās, tajā skaitā par meliorāciju, ko Latvijas pusē veic zemnieku saimniecība, bet Igaunijas pusē šādas darbības nenotiek, un tas atstāj ietekmi uz lauksaimniecības zemes apstrādi un kvalitāti.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Vēsturei svarīgus likteņstāstus apkopo grāmatā
Alūksnes novada politiski represēto klubs “Sarma” biedrības 35. gadskārtā izdevusi grāmatu ““Sarmai” 35 Alūksne 1989 – 2024”.
Tas ir dziļi emocionāls un vēsturiskā kontekstā svarīgs darbs, kas atspoguļo politisko represiju sekas un pētnieciskā darba nozīmi, saglabājot šī skaudrā vēstures posma piemiņu nākamajām paaudzēm.
Grāmata sadarbībā ar “Vītola izdevniecību” veidota tieši uz jubilejas pasākumu pēc represēto kluba vadītājas Dzidras Mazikas ierosmes. “Mūsu sadarbība turpinās vairāku gadu garumā, šī nav pirmā kopīgi izdotā grāmata. Šajā izdevumā publicēti materiāli, kas atspoguļo kluba darbību ar nelielu ieskatu kluba dibināšanas vēsturē. Grāmata ir kā ģimenes albums, tajā publicēti arī skolēnu zinātniskie un mākslas darbi. Tas Latvijā ir kaut kas unikāls, ka jaunieši tik padziļināti pēta trimdas laiku,” skolēnu ieguldījumu novērtē grāmatas redaktore Ilona Gaile. Viņa priecājas par “Sarmas” atsaucīgajiem sadarbības partneriem, piemēram, Zemessardzes veterāniem, skolotāji, muzeju, Alūksnes novada pašvaldību.
“Sarmas” un tās vadītājas Dzidras Mazikas ieguldījums vēsturei svarīgo likteņstāstu saglabāšanā ir nenovērtējams, par to saņemts gan Alūksnes novada pašvaldības, gan nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” (AANF) pagodinājums. Kā saka AANF valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece, ir gandarījums, ka izdevies palīdzēt īstenot kluba “Sarma” ieceres. “Fonds piesaistījis ziedojumus un atbalstījis 12 represēto kluba projektus 5072,51 eiro apmērā. Apbrīnojama ir biedrības cilvēku degsme un viņu darbs vēsturei svarīgo lappušu saglabāšanā, neļaujot cilvēkstāstu liecībām iet zudībā,” pateicīga ir Dz. Zvejniece, neslēpjot prieku, ka arī jaunākā grāmata ieraudzījusi dienasgaismu. Viņa uzsver, ka nozīmīgs devums, lai šādi projekti ieraudzītu dienasgaismu, ir mūsu novada ļaudīm, kuri nesavtīgi ziedo līdzekļus šādiem projektiem.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”
Izbūvē ceļu uz Lūlu akmeni
“Latvijas valsts meži” (LVM) Zemgales reģionā pabeiguši meža autoceļa “Laugaļu pļavu ceļš” būvniecību Mazzalves pagastā.
Jaunais ceļš, kas janvārī nodots ekspluatācijā, uzlabos meža apsaimniekošanu, kā arī nodrošinās apmeklētājiem pieeju pie Lielā Lūlu akmens, kas ir lielākais akmens Aizkraukles novada Mazzalves pagastā.
Uzbūvētā ceļa kopējais garums ir 1,045 km. Kopā ar ceļu izbūvētas septiņas nobrauktuves, apgriešanās laukums un plaša maiņas vieta auto novietošanai pie nobrauktuves uz Lielo Lūlu akmeni.
Par būvniecības gaitu stāsta LVM Zemgales reģiona vecākais meža infrastruktūras speciālists Bruno Braže: “Meža autoceļa būvniecības darbi ilga četrus mēnešus, ievērojot putnu ligzdošanas perioda ierobežojumus. Būvnieka profesionalitāte un labvēlīgie laikapstākļi ļāva būvobjektu pabeigt laikā.”
Lielais Lūlu akmens ir netālu no “Lūlu” mājām, tāpēc vietējie mazzalvieši lielo akmeni nodēvējuši tieši šādi.
– Laikraksts “Staburags”
SIA “Iecavnieks&Co” pārdod lauksaimniecības zemi un tehniku
“Esam nolēmuši pārdot uzņēmuma lauksaimniecības daļu, kuru veido 270 hektāri zemes, kā arī tās apstrādei paredzēto tehnikas parku. Šādu lēmumu pieņēmām, lai iegūtu līdzekļus dabīgo krāsu ražotnes “Paint eco” eksportspējas veidošanai, kā arī pārējās ražošanas infrastruktūras uzlabošanai. Uzņēmums nevēlas šim nolūkam izmantot banku aizdevumus, tāpēc finanses attīstībai cer iegūt, restrukturizējot uzņēmumu,” “Bauskas Dzīvi” informēja SIA “Iecavnieks&Co” direktors Dainis Lagzdiņš.
Viņš norādīja, ka lauksaimniecība ir tikai viena no četrām uzņēma darbības nozarēm. Bez tās “Iecavnieks&Co” aktīvi strādā graudu pirmapstrādes, eļļas un lopbarības, kā arī krāsu ražošanas jomās.
D. Lagzdiņš skaidro, ka uzņēmumā ražotās dabiskās krāsas jau tagad ir augstas kvalitātes un pieprasījums būtu daudzviet pasaulē, taču jāveic ieguldījumi, lai eksportu varētu uzsākt. Tāpat ieceres ir arī paplašināt produktu klāstu šajā segmentā, piemēram, piedāvājot jau krāsotus dēļus.
Pašlaik “Iecavnieks&Co” kopumā apsaimnieko 450 hektārus, no kuriem 270 hektāri ir pašu zeme, bet 180 hektāri tiek nomāti. Platības atbilstoši augu sekai ir apstrādātas un apsētas. Ja pircējs iegādāsies zemi tagad, tad varēs novākt arī ražu. Tas attiecas arī uz nomātajām platībām. Visa zemes platība atrodas turpat Iecavas pagastā. Uzņēmumā zemi raksturo kā vidēji labu. Ziemas kviešu ražas atkarībā no laikapstākļiem esot 6–8 tonnas no hektāra. Labos gados rapsi izdodas nokult 3–3,5 tonnas no hektāra.
Lauksaimniecības platības tiek pārdotas tikai kopā ar tehniku. Uzņēmumam ir divi jauni “Claas” traktori, “New Holland” kombains, sējmašīna “Väderstad”, miglotājs un attiecīgais aprīkojums. Visa tehnika ir samērā jauna un labā stāvoklī.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”
SIF_MAF2025 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”
Reklāma