Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Reģionu ziņas

FOTO: IVARS BOGDANOVS

Rundāles pils 288.gadadienu atzīmēs ar grāmatas atvēršanu

Atzīmējot 288. gadadienu kopš Rundāles pils pamatakmens ielikšanas, atvērts zinātnisks izdevums “Gaismas ķērājas”, kas vēsta par Rundāles pils muzeja kolekcijā esošajām vēsturiskajām stikla lustrām, informē Ilze Kusiņa, Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lustras, īpaši vēsturiskās stikla lustras, ir specifiska un maz izzināta tēma, kurai kaut nedaudz pievērsušies vien daži mākslas vēsturnieki ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā. Salīdzinoši skopo informāciju par vēsturiskajām stikla lustrām nu papildinās autores Kristīnes Budžes sarakstītā un Rundāles pils muzeja izdotā grāmata.

Muzeja stikla zaru lustru kolekcija veidojās no pētniecisko ekspedīciju laikā Latvijas baznīcu bēniņos uzietiem lustru fragmentiem. Visbiežāk izdevās atrast zaru vai piekaru fragmentus, atsevišķas balsta un zaru pamatņu detaļas. Pateicoties restauratores vecmeistares Maijas Banķieres vairāku gadu desmitu ilgajam darbam, kā arī iesaistot citus muzeja kolēģus – restauratorus, krājuma speciālistus, pētniekus –, lustru fragmenti atkal pārtapa par baroka un klasicisma gaismekļiem.

«Maijas darbs pie lustru restaurācijas aizsākās tālajā 1973. gadā un ilga līdz pat 2018. gadam, kad muzeja telpās tika piekārta pēdējā atjaunotā lustra. Restauratore vecmeistare Maija Banķiere bija iecerējusi uzrakstīt grāmatu par šo tēmu, taču plāns neīstenojās. Neilgi pirms Maijas došanās pensijā Rundāles pils muzeja stikla lustru pētniecību un grāmatas rakstīšanu pārņēma bijusī muzeja kolēģe Kristīne Budže, kuras pētījumos iegūto informāciju nu varēsim iepazīt zinātniskā izdevumā,» pastāsta I. Kusiņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Grāmatā teksts ir gan latviešu, gan angļu valodā. No 25. maija grāmatu būs iespējams iegādāties muzeja kasē.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

BRĪVPRĀTĪGAIS Pāvels Čornijs projektam atvedis īpašas puķu sēklas – saulespuķes no Ukrainas. Tās būs kā solidaritātes zīme, kā arī palīdzēs ukraiņu ģimenēm justies tuvāk mājām. FOTO: DIĀNA LOZKO

Mazpulki kopā ar ukraiņu ģimenēm sēs un stādīs

Alūksnes novada mazpulki ar novadā patvērumu radušām ukraiņu ģimenēm šogad iesaistīsies kopīgā augļu un dārzeņu audzēšanā un konservēšanā, kas būs laba pieredze un ievērojams atbalsts saimes galdam visiem projektā iesaistītajiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tas būs iespējams, jo atbalstīts nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” projekts “Augļu un dārzeņu audzēšana, konservēšana Alūksnes novada mazpulcēnu un ukraiņu ģimenēs” Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā “Pats savam saimes galdam”. Nodibinājuma vadītāja Dzintra Zvejniece stāsta, ka programmas mērķis ir dot iespēju grūtībās nonākušiem cilvēkiem pašu rokām veikt dārzkopības darbus pārtikas sagādāšanai savas saimes galdam.

Maijā projekts jau rit pilnā sparā, veikti pirmie pirkumi – sēklas, stādi, dārza inventārs. “Iegādājāmies dažādas dārzeņu sēklas, sīksīpoliņus, kūdru, plēves siltumnīcas, dārza ķerras, lāpstas, kapļus. Šomēnes papildināsim ģimenes dārzu stādījumus ar ābelītēm, plūmēm, bumbierēm, ķiršiem. Savukārt tomātu, paprikas un baklažānu stādiņi ceļos uz projektā iesaistīto ukraiņu ģimeņu siltumnīcām,” stāsta Alūksnes un Strautiņu mazpulku vadītāja Sandra Buliņa.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Darbu novērtē ar lielu stipendiju

Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties pedagoga profesiju, Latvijas zāļu ražotājs “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem pasniedz stipendijas. SIA “Centrālā laboratorija” stipendiju 3000 eiro apmērā saņēmusi arī Smiltenes vidusskolas bioloģijas skolotāja un LU Bioloģijas fakultātes studente Tīna Deina Kukurīte.

“Pozitīvais aspekts ir gandarījums par to, ka skolotājs var kaut ko panākt, sevišķi, ja skolēniem ir tāds –“ā, es beidzot sapratu!”. Negatīvais aspekts, un domāju, tam piekristu lielākā daļa skolotāju, ir šī nesakārtotā sistēma izglītībā, kad daudz kas ir atstāts uz skolotāja pleciem. Ir liela neziņa. Vispārīgās vadlīnijas vismaz bioloģijā ir, ko šajā mācību priekšmetā sniegt, bet daudzi valsts ieteiktie materiāli ir angliski. Skolā es nevaru pasniegt materiālus angļu valodā. Ņemot tos no “Skola 2030” dotajām vadlīnijām, tāpat skolotājam vajag pašam tos pielabot, pakomentēt vai pat pilnīgi no jauna veidot. Lielākoties viss, ko dodu skolēniem, ir manis pašas izstrādātie materiāli,” stāsta Tīna Deina Kukurīte.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nodrošinās 190 darba vietas skolēniem

Jelgavas novada pašvaldība tāpat kā citus gadus sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru jauniešiem sniedz iespēju vasaras brīvlaikā gūt savu pirmo darba pieredzi un nopelnīt. Skolēnu nodarbinātībā iesaistījušās vairākas Jelgavas novada pašvaldības iestādes, kopumā nodrošinot darba vietas 190 jauniešiem.

Šovasar novada skolēni gūs amata prasmes dažādās pašvaldības iestādēs: izglītības iestādēs nodrošinātas 108 darbavietas, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centros un aktivitāšu centros – 25 darba vietas, bibliotēkās, kultūras un tautas namos – 16 darba vietas, pašvaldības Centrālās administrācijas kancelejā, Informācijas tehnoloģiju nodaļā, Tūrisma un uzņēmējdarbības nodaļā un pagastu pārvaldēs – 41 darba vieta.

Skolēnu nodarbinātībā iesaistījušās ne vien pašvaldības iestādes, bet arī novada uzņēmumi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Skolēni vasarā strādās no 1. jūnija līdz 31. augustam un vasaras darbos var piedalīties jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

“Šāds pasākums palīdz jauniešiem būt atbildīgākiem, iegūt tik vērtīgo darba pieredzi un zināšanas par konkrētām profesijām, kas ļaus pieņemt atbildīgākus lēmumus nākotnē,” pauž Jelgavas novada pašvaldības Projektu nodaļas projektu vadītāja Inese Skromane.

Vakanto darba vietu saraksts skolēnu vasaras darbam ir pieejams Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopējās 2024. gadā plānotās nodarbinātības pasākuma izmaksas ir 196 000 eiro, tajā skaitā Nodarbinātības valsts aģentūras finansējums ir 82 000 eiro un Jelgavas novada pašvaldības finansējums – 114 000 eiro.

— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Zemas cenas īres nama nebūs

Uzņēmuma “Drunka” no Aizkraukles novada Skrīveriem informējis, ka nerealizēs projektus par zemas cenas īres dzīvokļus celtniecību. Projekts, ko pagājušajā gadā apstiprināja arī Aizkraukles novada domē, bija pirmais šāda veida projekts Aizkraukles novadā.

Uzņēmējs Uldis Dronka teic – projekta gaitā tapa zināms, ka valsts no savas puses neatmaksās PVN. Tas savukārt nozīmē, ka projekts, kurš tobrīd tika lēsts uz pusotru miljonu eiro, sadārdzinās par 20 % jeb 300 tūkstošiem eiro. Līdz ar to ne tik labvēlīgi bija aizdevuma procenti. Uldis Dronka saka, ka, projektu uzsākot, šīs izmaksas nebija izceltas, par tām uzzinājis krietni vēlāk.

Dzīvokļu trūkums reģionos ir viena no problēmām, kādēļ nav iespējams piesaistīt speciālistus, piemēram, ģimenes ārstus. Lai to risinātu, Pašvaldību likumā iekļauts punkts par dzīvojamā fonda veicināšanu. Jau 2022. gadā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par dzīvojamo īres māju būvniecību. Tie citu starpā paredz atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kuriem pašvaldība uzticēs sniegt šo pakalpojumu — īres dzīvokļu būvniecību un tālāku nodošanu to īrniekiem.

— Laikraksts “Staburags”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.