Veselības ministrija uzskata: pacientiem mājas aptieciņā zāles jātur tikai ar nelielu rezervi
Tieši hroniskajiem pacientiem būtu jābūt pa rokai recepšu medikamentu krājumam, ieteicams – trim mēnešiem vismaz. Lielākoties tas ir maksimālais termiņš, kādam iegādāties recepšu medikamentus Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumiem”. Tas jāzina katram, domājot par gatavību iespējamajai X stundai.
“Ļoti svarīga lieta ir personīgie medikamenti, jo ir daudzi cilvēki, arī jauni cilvēki, kas medikamentus lieto regulāri. Svarīgi, lai krājums ir mājās. Nevis tā – rīt beigsies, tad arī aiziešu uz aptieku, kura Gulbenē ir tepat blakus. Bet ja rīt slēdz aptiekas, veikalus un visas citas iestādes? Ko tad mēs darīsim? Ja elektrības nav, aptieka nestrādā,” sacīja Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris, 27. martā tiekoties ar novada senioriem.
Recepšu medikamentiem ir izrakstīšanas noteikumi
Cik reāli ir pacientam iegādāties un mājās iekrāt recepšu medikamentus ilgākam laikam? Vai taisnība, ka pie elektrības atslēguma aptiekas X stundā nevarēs apkalpot pircējus? To “Dzirkstele” jautā Gulbenes “Lejas aptiekas” īpašniecei Vitai Krūmiņai.
Viņa skaidro: “Recepšu medikamentiem ir izrakstīšanas noteikumi. Ja tiešām pienāktu X stunda, tad risinājumi būtu jārod valstī ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību. Tās būtu valsts rūpes, lai hroniskajiem pacientiem, kuriem zāles jālieto katru dienu, būtu iespēja ilgākam laikam – vairākiem mēnešiem – iegādāties vajadzīgos recepšu medikamentus un tad pacienta personiskajā aptieciņā veidotos uzkrājums. Es aicinātu iedzīvotājus mājās turēt pirmās palīdzības medicīnas preces, svarīgākos bezrecepšu medikamentus. Var arī veidot nelielu uzkrājumu. Sevišķi tas svarīgi ģimenēm ar bērniem. Mājās jābūt medikamentiem pret augstu ķermeņa temperatūru, sāpes mazinošajiem. Ja rastos problēmas ar elektrību… Ja pienāktu tāda situācija… Katra situācija ir risināma. Arī aptieku darbā. Un ārsti tad varētu pacientiem izrakstīt papīra receptes.”
Valstī veido kritisko zāļu rezerves, lai būtu pieejamība
Komentāru sniegt “Dzirkstele” lū-
dza arī Veselības ministriju. No ministrijas Komunikācijas nodaļas tika saņemta šāda atbilde: “2025. gada 4. novembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums par kritisko zāļu pieejamību un veselības nozares noturību valsts apdraudējuma gadījumā, paredzot sistēmisku pieeju zāļu rezervju veidošanai un uzturēšanai, kā arī paredzot tam finansējumu. Kritiskās un ārkārtas situācijās veselības nozare darbojas vienotā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmā, cieši sadarbojoties ar citiem dienestiem un nodrošinājuma struktūrām. Tiek veidotas kritisko zāļu rezerves, balstoties uz īpaši izstrādātu kritisko zāļu sarakstu, kas aptver medikamentus 20 būtiskām slimību grupām. Saraksts ir izstrādāts sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un citām institūcijām, ņemot vērā gan Covid‑19 pandēmijas, gan Ukrainas kara pieredzi.”
X stundā lēmumus pieņem operatīvā medicīniskā komisija
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa arī uzsver: “Runājot par medikamentu iegādi, jānorāda, ka visas zāles, arī specifiskās, zāļu lieltirgotavas nodrošina krājumos un piegādā aptiekām un ārstniecības iestādēm esošo līgumu ietvaros. Jebkura aptieka vai filiāle ar atbilstošo darbības veidu var pasūtīt un izplatīt jebkuras reģistrētas zāles vai atļautas nereģistrētas zāles. Piemēram, zāles pacientiem, kuri dzīvo ar onkoloģiskajām saslimšanām, var iegādāties jebkurā Latvijas aptiekā, nevis kādā konkrētā aptiekā. Ja konkrēto zāļu aptiekas krājumā nav, aptieka tās pasūta zāļu lieltirgotavā. Izrakstīt zāles pacienta ārstēšanai var atbilstošās specialitātes ārstniecības persona, bet tam nav jābūt konkrētam ārstam, pie kura pacients ārstējas. Informācija par pacienta diagnozēm un lietotajām zālēm uzglabājas arī specializētajos reģistros. Gadījumā, ja īpašos apstākļos ilgstoši traucēta elektronisko recepšu izrakstīšana, ārstniecības persona var izrakstīt papīra recepti, ko aptieka, izsniedzot zāles, digitalizē. Tāpat Valsts operatīvā medicīniskā komisija var lemt par papildu nepieciešamiem pasākumiem, piemēram, par zāļu izrakstīšanas kārtības maiņu (nosakot tiesības plašākam ārstniecības personu lokam izrakstīt atkārtotai lietošanai zāles, kuras iepriekš izrakstīja tikai ārsts-speciālists). Tomēr visbūtiskākais individuālajā līmenī būtu parūpēties, lai ikdienā nepieciešamās zāles ir pieejamas mājas aptieciņā ar nelielu rezervi, jo krīzes situācijā visi pakalpojumi var nebūt uzreiz pieejami un līdz to atjaunošanai var paiet zināms laiks.”
Latvijā zāļu pieejamība tiek nodrošināta trīs savstarpēji saistītos līmeņos:
• INDIVIDUĀLAIS (mājas aptieciņa), kas ietver pamata medikamentus – pretsāpju, pretalerģijas zāles, medikamenti pret gremošanas traucējumiem un ikdienā lietojamos medikamentus hroniskajiem slimniekiem;
• IESTĀŽU LĪMENIS (slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, sociālās aprūpes iestādes) – glabā darbā nepieciešamo medikamentu krājumus 1-3 mēnešu darbības nodrošināšanai; šie krājumi netiek veidoti kā vienreizējs rezervju apjoms, bet tiek regulāri atjaunoti un uzturēti;
• VALSTS MATERIĀLĀS REZERVES.
AVOTS: VESELĪBAS MINISTRIJA
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
