Gunārs Rubenis: Pašvaldības attieksme pret tautas sportu raksturo attieksmi pret iedzīvotājiem kopumā

Līdz pašvaldības vēlēšanām ir palicis pavisam neilgs laiks. Kārtīga vērtēšana izpaliks, ir tik daudz neizpildītu solījumu. Sastādot 2025. gada budžetu, noslēguma debatēs atsevišķi deputāti Saeimā norādīja uz daudzu pašvaldību izšķērdību budžeta sastādīšanā un naudas līdzekļu tērēšanā. Gribu izteikt savu un ne tikai savu viedokli par to, kas noticis aizvadītajos četros gados Gulbenes novada saimnieciskajā un sporta dzīvē.

Kāpēc tik daudz darbinieku ar lielām algām?
Mūsu novads iedzīvotāju skaita ziņā nav tā lielākā pašvaldība, bet sporta dzīvē un arī izglītības pārvaldības jomā šeit ir daudz nepamatotu izdevumu. Mūsu novadā ir 7 pamata un vidējās izglītības ieguves skolas, bet Izglītības pārvaldē un tās struktūrvienībā kopā ir 14 darbinieki – saskaņā ar pašvaldības interneta vietnē lasāmo informāciju. Sporta pārvaldē mums strādā 7 darbinieki un vadītāja mēnešalga pārsniedz 2000 eiro (saskaņā ar pašvaldības publiskoto informāciju par mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām). Un kur tad vēl pārējo darbinieku algas!

Salīdzinājumam – Līvānu novadā, kur arī ir 7 skolas pamata un vidējās izglītības apguvei, Izglītības pārvaldē ir 4 darbinieki, bet Kultūras, tūrisma un sporta pārvaldē ir 5 darbinieki. Par to liecina pašvaldības publiskotā informācija. Turklāt Līvānos sporta darbs ir tikai viena ierēdņa pārziņā, un šā cilvēka alga esot vien 1350 eiro pirms nodokļu nomaksas. Gulbenes novadā turpretim bez Izglītības pārvaldes un bez Sporta pārvaldes vēl atsevišķi darbojas tūrisma aģentūra un tās struktūrvienība ar kopumā 7 darbiniekiem, kā arī novada kultūras centrs, kur Gulbenē ir 6 darbinieki. Par to liecina pašvaldības interneta vietnē lasāmā informācija.

Gribu uzsvērt, ka Sporta pārvalde mūsu novadā tika izveidota tajā laikā, kad vietējās politikas noteicēja bija Zaļo un Zemnieku savienība. Uzskatu, ka Sporta pārvaldes darbs ir organizēts tā, ka faktiski sāk iznīkt tautas sports pieaugušo cilvēku vidū. Novadā bija labi panākumi ziemas sporta spēlēs astoņos sporta veidos. Stājoties darbā, jaunais Sporta pārvaldes vadītājs paziņoja, ka šīs sacensības nerīkos, bet tikai lokāli vēros. Novada sportisti arī tika brīdināti, ka vairs nenotiks ikgadējais pasākums “Sporta laureāts”, kurš pēdējo reizi tika organizēts par sasniegumiem 2019. gadā, vairs netiks organizēts, jo jāapbalvo vieni un tie paši labākie sportisti. Protams, ir grūti atturēties neapbalvot savus ģimenes locekļus vai labus draugus un paziņas, bet jāapbalvo tie, kas atbilst pēc rūpīgi izstrādāta apbalvošanas nolikuma, neskatoties uz apbalvojuma reižu skaitu. Madonas “Gada sporta balvā” par pagājušo gadu tika apbalvoti vairāk nekā 140 sportisti. Apbalvošana notika arī daudzos citos novados. Gulbenes novada labākajiem sportistiem netiek pasniegtas arī komandas balvas.

Sporta skola bez biatlona, bez orientēšanās sporta
Daudzos Latvijas novados jaunatnes sporta darbs atrodas sporta skolas pārziņā. Mans vērojums – Gulbenes novadā sporta skola darbojas interesanti. Daudzus gadus gulbeniešiem tika iegalvots, ka tūlīt pie mums tiks atjaunots piedāvājums trenēties biatlonā. Tika meklēta mērķu sistēma šautuvei, un 2022. gadā par aptuveni 120 000 eiro tika labiekārtota tās teritorija Gulbenē, Dzirnavu ielā 3. Pēc drošības noteikumiem tika uzbūvēta sēta. Turpat jau labu laiku atrodas asfaltēts aplis – rollertrase – treniņiem, uz kura atklāšanu 2017. gadā bija ataicināti Latvijas biatlona elites pārstāvji. Taču šī bāze biatlonam netiek izmantota. Mūsu sporta skola pirms pusgada pārtrauca dalību Latvijas Biatlona federācijā. Un Gulbenes novada šāvēji, kā dzirdēts, braucot šaut uz Madonas novada šautuvi.
Vēl par orientēšanās sportu. Daudzus gadus mūsu sporta skolai tieši šajā sporta veidā bija nozīmīgi sasniegumi valstī. Bijusī Gulbenes sporta skolas audzēkne Signe Sirmā ir Latvijas 2024. gada čempione orientēšanās sportā. Viņa ir valsts izlases dalībniece. Bet Gulbenes sporta skola ir izstājusies arī no Latvijas Orientēšanās federācijas un skolā ir likvidēta orientēšanās sporta nodaļa.
Protams, nevaru laist garām faktu, ka Gulbenes sporta skolai ir labi sasniegumi volejbolā un basketbolā, arī vieglatlētikā, sevišķi jaunajiem soļotājiem.

Nedaudz vēlos pieskarties vispārizglītojošo skolu tēmai. Runa ir par Stāķu pamatskolu, kura no Gulbenes atrodas mazliet vairāk nekā 3 kilometru attālumā. Gulbenē kopš 2004. gada, kad Sarkanajā pilī darbību pārtrauca pamatskola, laika gaitā pārmaiņas turpinājās, zaudējām valsts ģimnāziju, visas pilsētas skolas ir sapludinātas vienā izglītības iestādē – novada vidusskolā. Savukārt Stāķu pamatskola, kuras telpas daudzi uzskata par mācību procesam maz piemērotām, stāv kā klints.

Ko un kā pašvaldība atbalsta vai neatbalsta?
Novada domē darbojas arī sporta komisija. Vai tik ne šī komisija bija sportistiem sadalījusi 10 000 eiro, pašiem atlīdzībā par darbu komisijā saņemot 7000 eiro? Šogad sportistam, kurš demonstratīvi nestartē novada veterānu komandā vieglatlētikā, dalībai sacensībām Madeirā Eiropas čempionātā vieglatlētikā iedalīti 500 eiro. Gulbenes novada vieglatlētikas veterāni pasaules un Eiropas čempionātos izcīnījuši 86 medaļas, lielākais medaļu skaits vienam sportistam – 23. Tomēr neviens no medaļniekiem nekad tādu naudu nav saņēmis.

24.-25. maijā Mālpilī notika Eiropas un Latvijas čempionāts novusā cilvēkiem ar invaliditāti. Lai piedalītos šajās sacensībās, Gulbenes sportistiem kopā (pieciem cilvēkiem) bija nepieciešami 160 eiro. Smieklīga nauda, kur ejam, Gulbene? Protams, invalīdiem finansējums tika atteikts. Pirms Sporta pārvaldes nodibināšanas ļoti sekmīgi darbojās sporta centrs, kur strādāja divi darbinieki – viens atbildēja par sporta bāzēm, otrs organizēja sacensības. Sporta bāzes Gulbenes novadā tika uzturētas pēc labākā līmeņa valstī. Sacensības novadā palīdzēja organizēt sporta darba organizatori pagastos, jo par nelielu samaksu katrā pagastā bija cilvēkiem tuvs sporta darba organizētājs. Augstā līmenī novadā bija vecmeistaru sports. Novada komanda valstī veterānu-senioru sporta spēlēs regulāri katru gadu kopvērtējumā savā novadu grupā ierindojās starp trīs labākajām komandām. Pagājušajā gadā Gulbenes novada veterāni savā grupā palika 12. vietā, bet visu pašvaldību kopvērtējumā ierindojās 17. vietā.

Ja Gulbenes novada volejbolā sporta centra darbības laikā darbojās astoņas labas komandas, tad Sporta pārvaldei čempionāts vīriešu komandām nenotiek. Sievietēm volejbolā Sporta centrā notika sacensības divās līgās. Startēja 13 komandas. Pagājušajā atklātajā novada čempionātā startēja tikai 3 Gulbenes novada volejbola komandas. Turklāt Gulbenes volejbola klubs, kurš iepriekšējos gados regulāri uzvarēja, šogad palika 2. vietā. Klubs nestartē arī valsts augstākā līmeņa sacensībās, bet zemāka līmeņa reģionālajās līgas spēlēs neguva labus panākumus. Nav naudas.

Pludmales volejbolā novada čempionātā sievietēm piedalījās tikai trīs sieviešu komandas, jo spēles notika darbdienās. Vīriešu komandām pludmales volejbols vairs nenotiek. Arī finālsacensības basketbolā šogad nebija augstā līmenī, par komandu skaitu te nav ko piebilst.

Pietiek ar kādu skrējienu, zolīti, makšķerēšanu?
Slēpošanā Gulbenē vienīgās sacensības notika darba laikā, piedalījās galvenokārt sporta skolas audzēkņi un tikai divi veterāni. Arī vieglatlētikas sacensības, kā jau pieņemts, notiek darbdienās, kad amatieriem sportistiem jāstrādā, jo sporta sacensības paredzētas tikai skolēniem un profesionālajiem sportistiem.
Futbolā sacensības sporta centrā notika divās līgās, šogad palikušas tikai piecas komandas. Pazudusi arī valsts 1. līgas sieviešu futbola komanda, kura cīnījās par augstām vietām savas līgas sacensībās, gandrīz pazudusi arī KSP sporta kluba spēkavīru komanda, kurai regulāri bija spēkavīru sacensības katru mēnesi. Sporta pārvaldē par normālu algu strādā, es gan teiktu “nestrādā”, pieci darbinieki, kuri iedalīti pilsētai un pagastiem, kuriem būtu jāorganizē sports savos pagastos un, protams, jāpalīdz organizēt novadā nu tik populāras kļuvušās atklātās sacensības, uz kurām šiem sporta censoņiem nav jāsūta savi cilvēki un komandas. Pilnīgi pietiek, ja kaut kur notiek kāds skrējiens, makšķerēšana un zolītes sacensības, kāds novuss, kaut kur brauc ar velosipēdu. Jā, zolīte kļuvusi novadā par galveno sporta veidu.
Interesants ir sports Gulbenes pilsētā. Ar Gulbenes vārdu ir tikai skrējiens “Gulbenes apļi”, gulbeniešiem nav arī savu zolītes un novusa sacensību, arī pilsētas svētkos sporta programma ir nabadzīga. Novada dome nolēmusi iestāžu un uzņēmumu sportu organizēt darbdienas vakarā. Kāda te kulturāla sportiska atpūta?

Interesantu sporta bāzi pie sporta centra saņēmuši pirms diviem gadiem gulbenieši. Izbūvētā sporta laukuma vieglatlētikas celiņos pēc skrējieniem sarkanajā segumā naglu kurpes atstāj melnus caurumus. Pēc projekta skrejceliņā uz 8 centimetrus bieza porainā asfalta seguma bija jāizbūvē 20 milimetrus biezs sarkanās gumijas segums. Iespējams, uz asfaltbetona uzlietās 20 milimetru tumšās saistvielas bija nokļuvusi tikai dažus milimetrus bieza sarkanās gumijas kārtiņa.

Gulbeniešiem būtu jāzina arī savas pašvaldības ļoti augstais mēnešalgu apjoma īpatsvars pret pašvaldības kopējiem izdevumiem – vairāk nekā 40 procenti, Gulbenei tie ir 42,2 procenti. Pagājušajā gadā, rēķinot tēriņus uz vienu iedzīvotāju mēnešalgām valstī, Gulbenes novads izdevumu ziņā ieņēma otro vietu valstī.
Gulbenieši ir arī neizpratnē par augsto apkures cenu pagājušajā ziemā. Apkurei noteikti vajadzēja būt lētākai, ja koksnes cena šķeldas gatavošanai pazeminājās pat zem 50 procentiem. Zināms, ka 70 procentus apkures cenas sastāda kurināmais materiāls.

Vairākus gadus pilsētas centrālajā skvērā bija mākslīgās eglītes veidojums. Skvēra un kultūras centra priekšā – sēta. Tas viss tika celts un nojaukts. Protams, gulbeniešiem par to visu bija jāmaksā.
— Gunārs Rubenis