Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Bauska: Šausmīgs vakars šausmīgā parkā

Foto: Pārsla Konrāde.

Sociālie tīkli pilnā sparā reklamē šogad 18.oktobrī atklāto Halovīna šausmu parku Bauskas pils parkā. Sestdien devāmies ar mazmeitām arī mēs izbaudīt šīs šausmas, turklāt bija paredzēts arī uguns šovs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Neesmu gan liela šausmu filmu cienītāja, drīzāk man vairāk patīk kaut kas nezināms. Nav saprotams, kāpēc, bet pat bērniem patīk šausmu stāsti, lai gan tajā pašā laikā tie rada bailes. Ar pieaugušajiem gan ir citādāk. Ir tādi, kas riebumā rauc pieri, un ir tādi, kas šausminās un priecājas.

Arī šausmu parkā bija tādi, kas bildējas kopā ar asiņainu mironi vai iebāza galvu zārkā, lai nobildētos kā mirušie līgava un līgavainis. Kāds uzstutēja savu suni uz muguras nezvēram, iespējams, lai salīdzinātu izmērus. Lai nu kā, bet apskatīties kaut ko tādu, kas Latvijā tik grandiozs nav bijis, ir vērts jebkurā gadījumā.

Taču, ja kāds būtu pateicis, ka rindā stāvēsim pusotru stundu, ka rinda būs pāris kilometrus gara, ka cilvēki būs bezkaunīgi un apies rindu, ka uguns šovu neredzēsim, iespējams, es pārdomātu, vai šoreiz uz šo pasākumu doties. Taču iepriekš to visu paredzēt īsti nevarējām, lai gan vajadzēja, un arī parka veidotāji laikam to nespēja iedomāties. Diemžēl biļetes varēja nopirkt tikai uz vietas, tā ka paredzēt, cik simti cilvēku gribēs to visu redzēt, diezin vai pat bija iespējams, bet gribētos piebilst – nojaušams gan.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šajā vakarā izbaudīju visu emociju gammu – no dusmām līdz smiekliem. Vispirms bija samierināšanās ar to, ka auto novietot pieņemamā attālumā neizdosies. Tad, ejot pa Bauskas ielām, sekoja izbrīns, vai tiešām rindai nekad nepienāks gals. Tad iezagās šaubas, vai tiešām spēsim izstāvēt rindu līdz parka slēgšanai desmitos vakarā. Tomēr radās cerība, jo rinda uz priekšu virzījās. Bet vilšanās bija brīdī, kad sapratām, ka kases jau ir tikai aiz pils pie parka. Tur no pils pakalniem redzējām, kā uguns šova beigu liesmas šaujas debesīs un dažus salūtam līdzīgus šāvienus.

Trakākais jau tas, ka šaurajā vietā pirms kasēm rindas vairs nebija, bet – bija dzīvu cilvēku pūlis. Daži bija tiktāl novesti, ka devās pāri pļavai uz tumšāku stūri, kur vienkārši pārkāpa pāri norobežojošajai lentei. Tad viņiem sekoja jau kādi trīsdesmit dusmīgie gaidītāji. Bailes bija domāt, kas notiktu, ja visi uz šaurā ceļa stāvošie barā mestos pāri lentēm… Tomēr pēc brīža daļa jau nāca atpakaļ, jo uzradās apsargs, kas kaut ko kliedza – neapskaužu arī viņu.

Mums ar bērniem vairākas reizes radās doma visu pamest un doties projām, jo daudzi ar raudošiem bērniem gāja garām un teica, ka nav vērts stāvēt rindā, ka nepaspēs izstāvēt. Mēs varonīgi nolēmām izturēt līdz galam, citādi sarūgtinājums būtu vēl lielāks. Pēc deviņiem vakarā tomēr tikām iekšā, un organizatori bija tik saprotoši, ka biļetes pārdeva par lētāko cenu, jo uguns šovs taču bija beidzies. Parkā bijām līdz vienpadsmitiem vakarā, tā ka redzējām gandrīz visu, tikai šausmu istabas aplūkot traucēja lielā ļaužu drūzma. Un dzīvie “monstri” arī nespēja nobiedēt, vismaz mani, jo visas emocijas jau bija izbaudītas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tomēr nenožēloju, ka palikām, jo iekšā tikām. Tad mazliet sajutos kā bērns, kurš tikai bauda, jo saproti, ka viss jau ir izveidots un šausmas tev nedraud. Gāju cauri briesmoņiem un meklēju pazīstamus tēlus no šausmu filmām, līdu cauri “zirnekļu tīklu” labirintam, iespraucos šausmu istabās. Un tikai pēc tam, pusnaktī braucot uz Rīgu, pārdomāju, cik patiesībā milzīgu darbu šajā visā ir ieguldījuši šausmu parka veidotāji, jo katrs šis šausmu tēls jau ir jāizgatavo, vajadzīgi materiāli, no kā veidot, jāizvieto apgaismojums – vārdu sakot, grandiozs pasākums un milzīgs darbs. Bet no kļūdām, kā zināms, mācāmies.

Savukārt mazmeita telefonā izlasīja, ka Seulā Dienvidkorejā Halovīna svinībās cilvēku drūzmā dzīvību zaudējuši 146 cilvēki, bet ievainoti 150. Viņa teica, ka tad jau mums pavisam nebija tik traki. Es arī palasīju sašutušo cilvēku, kuri netika parkā, komentārus, starp kuriem bija arī jautājums, vai var ņemt līdzi savu zāģi. Paldies dievam, ka nevar, jo parkā jau ir savs “monstrs” ar zāģi. Man nepatīk tādas šausmu filmas, bet parkā viss jāuztver kā Halovīna šausmas, jo tāds šis parks arī ir.

Halovīna šausmu parks Bauskas pilskalnā vēl būs atvērts līdz 5.novembrim – izbaudiet! 5.novembrī plānots arī grupas “Dzelzs vilks” koncerts – organizatori sola domāt, ko darīt, lai nebūtu tā, kā bija uguns šova dienā.

– Pārsla Konrāde

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (4)

  1. Beidz bimbāt.Taisi Gulbenē.😡🤬🤬🤬🤬🤬

  2. Nu nelaime jau ir tā ka Bauskas pilskalns pats par sevi ir mazs .

  3. Ja aizbrauc normālā dienā,nevis tad kad puse latvijas-ir super. Nievāt jau nav grūti,uztaisīt -kas cits,jo izskatās ka darba apjoms ir ieguldīts zvērīgs.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.