Pēdējo nedēļu notikumi Latvijas austrumu pierobežā – biežie šūnu apraides brīdinājumi un drošības incidenti, būtiski ietekmējuši tūrisma nozari Latgalē. Tūristi atsaka rezervācijas, tiek atceltas ekskursijas un pasākumi, bet uzņēmēji nonākuši sarežģītā situācijā, jo cilvēki baidās doties uz šo reģionu. “Dzirkstele” skaidro, kāda situācija izveidojusies mūsu novadā, kas atrodas tepat blakus Latgalei. Līdz šim šūnu apraides brīdinājums pie mums izskanējis vienu reizi.
Gulbenes novada pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore Linda Kļaviņa “Dzirkstelei” atzīst, ka šī situācija ietekmē arī mūs, jo Gulbenes novads atrodas salīdzinoši tuvu pierobežai.
“Vienlaikus jāsaka, ka pagaidām tas nav jūtams tik izteikti kā Latgalē. Jūtam, ka cilvēki vairāk interesējas par drošības jautājumiem – tiek vaicāts gan par kopējo situāciju, gan par to, cik bieži pie mums skan šūnu apraides trauksmes signāli. Tāpat redzam, ka cilvēkus uz pasākumiem piesaistīt ir kļuvis nedaudz grūtāk, tomēr šobrīd kritiskas svārstības vai būtisku tūristu plūsmas samazinājumu vēl nenovērojam. Pašlaik vairāk varam komentēt situāciju no mūsu aģentūras skatpunkta. Par to, kā šo situāciju izjūt uzņēmēji kopumā, vēl būtu pāragri spriest. Tam nepieciešams ilgāks laiks un plašāka informācijas apkopošana,” saka L.Kļaviņa.
Mazāk zvanu, mazāk rezervāciju
Atpūtas kompleksa “Dīķsalas”, kas atrodas Stradu pagastā, saimnieks Guntis Miķelsons “Dzirkstelei” neslēpj, ka situācija šogad nav patīkama. “Jau sākot ar janvāri, jutām kritumu. Janvāris, februāris, marts – energoresursu izmaksu pieaugums mājsaimniecībām. Domāju, ka visi Latvijā šo juta. Attiecīgi ģimenēm paliek mazāk brīvo līdzekļu, kurus var novirzīt izklaidei. Marts, aprīlis – degvielas cenu kāpums. Tieši tas pats, kas ar energoresursiem. Mēs atrodamies tālu no Rīgas. “Dīķsalās” 50 procenti bija un ir viesi no Rīgas un attālākiem reģioniem, pārējie 50 procenti ir no tuvākiem kaimiņu novadiem. Aprīlis, maijs – dronu sāga. Sākumā šim nepievērsu uzmanību, taču pagājušajā nedēļā tika atceltas vairākas rezervācijas. Viesi norādīja, ka tieši trauksmju izsludināšana ir atbaidoša. Man šis likās nedaudz smieklīgi, taču fakts paliek fakts – ir mazāk zvanu, mazāk rezervāciju, cilvēki baidās! Rezumējot aptuvenais apgrozījums šogad ir krities par aptuveni 20 procentiem, cilvēki brauc, viss notiek, taču kritums ir. Šo noliegt nevaram! Kritums ir pirmo reizi kopš 2008. gada, līdz šim ik gadu apgrozījums mums auga,” stāsta Guntis.
Kritumu izjūt arī Litenes Pudeļu dārza saimniece Anna Zīle. Viņa gan to vairāk saista ar degvielas cenu kāpumu. “Šonedēļ, kad ir mācību gada beigas, ir pieteikušās skolēnu grupas no Alūksnes, Madonas, bija arī tikko nesen no Gulbenes. Skolēniem te patīk. Arī no Igaunijas ir pieteikušās divas grupas. Jā, piesakās, bet ne ļoti. Tik daudz nav kā citus gadus. Pagājušajā gadā jau arī apmeklētāju nebija daudz, jo bija lietaina vasara. Tagad pa kādam jau atbrauc, bet degviela ir palikusi dārgāka. Daudzi jau saka, ka nevar vairs atļauties tagad tā braukt. Par to, kāda būs šī sezona, grūti spriest, jo vēl jau viss priekšā,” saka Anna. Litenes Pudeļu dārzā ir tapuši jauni objekti. Šopavasar – trīs jauni objekti, pagājušajā pavasarī – seši. “Tagad ir pļaušanas darbi, tik pļauju, savukārt ap dīķi stādu dažādu šķirņu hortenzijas. Būs ļoti skaisti, kad ziedēs, un varēs pie tām fotografēties. Pagaidām uz vasaru kāzinieki nav pieteikušies. Pagājušajā gadā man bija pieteikušies tikai seši kāzinieki, un divas kāzas tikai vadīju, jo četras izjuka tāpēc, ka lija lietus,” stāsta Anna.
Būtiskas izmaiņas neizjūt
Elīna Bārbale, kura Lejasciema pagastā salīdzinoši nesen izveidojusi atpūtas kompleksu “Rātes krasti” Sudala ezera krastā, stāsta, ka būtiskas izmaiņas šobrīd nejūt. “Jau kopš pagājušā rudens esam novērojuši tendenci, ka cilvēki atpūtu rezervē daudz spontānāk un pēdējā brīdī – salīdzinoši reti rezervācijas tiek veiktas mēnesi vai ilgāk uz priekšu. Arī šobrīd šī tendence saglabājas. Pagaidām neesam saskārušies ar situācijām, kad klienti būtu atcēluši rezervācijas tieši drošības apsvērumu dēļ. Protams, kopējā cilvēku piesardzība un nenoteiktība sabiedrībā ir jūtama, taču šobrīd tas mūsu ikdienas darbību būtiski nav ietekmējis,” stāsta Elīna.
Arī Stāmerienas viesu nama “Ziedugravas” īpašnieks Gundars Rubenis atzīst, ka nav saskāries ar situācijām, kad klienti būtu atcēluši rezervācijas drošības apsvērumu dēļ. Viss ritot kā vienmēr.
Neviena rezervācija nav atcelta
Rankas pagasta viesu nama “Mīlmaņi” saimniece Inga Dikmane uzsver, ka sabiedriskie mediji un prese pašreiz papildus un nevajadzīgi eskalē esošo situāciju arī tūrismā.
“Lieka vaimanāšana nepalīdzēs. Ir pienācis brīdis, kad mums jāapzinās – savas morālās un fiziskās spējas jāstiprina katram pašam, tad radīsies pārliecība arī par mūsu kopējo spēku. Jebkuru ienaidnieku nekas tā neiepriecina kā panika un nestabilitāte. Lai kādi draudi arī pastāvētu, uzņēmējiem ir jāstrādā un jādarbojas tālāk. Un “Mīlmaņos” tas notiks, kamēr es elpoju. Neviena rezervācija nav atcelta. Strādājam un svinam dzīvi kā katru dienu. Es gan vēlētos redzēt arī Gulbenes novada pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” aktīvāku rīcību – kā minimums visu novada tūrisma uzņēmēju saliedēšanā, mūsdienīgas tūrisma mājaslapas izveidi. Pašreizējās fotogrāfijas es atceros jau vismaz 15 gadus, kamēr darbojos tūrismā. Un interesantāku tūrisma dzīves popularizēšanu sociālajos tīklos, jaunu tūrisma maršrutu izveidošanu Gulbenes novadā, kādu objektīvu publiski statistisku atskaiti par tūristu, autobusu skaitu novadā. Un varbūt tieši šobrīd ir pienācis brīdis, kad visvairāk būtu nepieciešama arī visu pārējo Gulbenes novada vadībā esošo kultūras, tūrisma un uzņēmējdarbības spēku saliedēšana. Jau ilgstoši man ir sajūta, ka katra nodaļa strādā atsevišķi. Lai mēs visi kopā varētu justies stiprāki un darīt savu darbu arī tūrismā!” savu viedokli laikrakstam pauž Inga.
