Diāna Lozko
Starptautiskās senioru dienas priekšvakarā, 30.septembrī, Saeimā pirmo reizi notika Senioru diena. 100 aktīvākie Latvijas Pensionāru federācijas biedri no visiem reģioniem tikās parlamentā, lai spriestu par senioriem aktuāliem jautājumiem.
Gulbenes novada pensionāru biedrībai uz šo pasākumu bija dota iespēja deleģēt piecus pārstāvjus: Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekli Annu Ināru Vīganti un aktīvāko novada pensionāru kopu pārstāvjus: Viju Kokareviču, Judīti Cingleri, Elvīru Balodi un Aivaru Circenu.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa pasākuma uzrunā pauda, ka arvien aktuāls un tuvākajā laikā risināms jautājums ir cieņpilnas vecumdienas. D.Mieriņa uzsvēra, ka 40 % pensionāru joprojām ir pakļauti nabadzības riskam.
Izvirzīja četrus problēmu blokus
Pasākuma dalībnieki darbojās trīs īpaši Senioru dienai izveidotās tematiskajās komisijās: digitālās pratības, sociālajā un veselības komisijā. Tajās dalībnieki sprieda par Latvijas Pensionāru federācijas sagatavoto rezolūciju un beigās prezentēja savu komisiju tematiskos ziņojumus.
Pirms darba uzsākšanas komisijās seniori uzklausīja arī Ministru prezidenti Eviku Siliņu, finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, labklājības ministru Uldi Auguli, veselības ministru Hosamu Abu Meri, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu.
A.Circens uzsver, ka ar senioru pieredzi iepazīties bija ieradušies arī vadošo augstākā līmeņa Igaunijas un Lietuvas pensionāru nodibinājumu vadītāji. “Veselības komisija, kuras sastāvā darbojos es un Elvīra, izvirzīja četrus problēmu blokus, kas attiecas lielā mērā ne tikai uz pensionāriem, kaut gan primāri risinājumi meklējami vispirms tieši viņiem. Šie problēmu bloki ir: valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamība veselības aprūpē, finansiālā pieejamība veselības aprūpei un medikamentiem, veselības aprūpes infrastruktūra reģionos, veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācija. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas būtu sakārtojams tuvākajā nākotnē, būtu visaptveroša pakalpojumu digitalizācija, kas ļautu pilnīgāk izmantot valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, mazinātu rindas un ļautu pašiem pacientiem pilnīgāk sekot gan savam stāvoklim, gan pakalpojumu kvalitātei,” teic A.Circens.
Savukārt E.Balode uzskata, ka ir vairāki galvenie virzieni, kuros ir nepieciešama nekavējoša rīcība – garas rindas uz izmeklējumiem, rehabilitācijas iespējas tieši senioriem, reģionos ir pat neiespējama vienas dienas laikā nokļūšana medicīnas iestādēs transporta neesamības dēļ.
Izstrādāta vienota rezolūcija
Sociālā komisija, kurā piedalījās J. Cinglere, izvirzīja četras problēmu pamatjomas: pensiju indeksācija un pensionāru labklājības politikas realizēšana, pensiju sistēmas pilnveidošana, nākotnes pensionāru uzkrājumi, pensionēšanās vecuma slieksnis. J.Cinglere kā galveno uzskata mūsu valsts pensijas sistēmas pilnveidošanu, nosakot par prioritāti bāzes pensijas modeļa izstrādi, vienlaicīgi izveidojot vienkāršā un viegli saprotamā formā pieejamus informatīvos materiālus.
A.I.Vīgante uzskata, ka visās komisijās skatītie problēmjautājumi ir vienādi svarīgi pensionāriem un nevar izcelt kādu jomu. “Šīs problēmas ir jau analizētas Latvijas Pensionāru federācijas valdē, un arī tur bijis savs skatījums uz iespējamajiem risinājumiem, kas lielā mērā sakrīt ar šajā dienā pensionāru veidotajās komisijās lemto. Līdz ar to iesniegtais memorands ir visu pensionāru izstrādāts kopējs dokuments, kas būtu jau saistošs Saeimas atbildīgajām komisijām,” pauž A.I.Vīgante.
Pēc apspriestā katrā komisijā un tā apkopošanas tematiskajā ziņojumā tika izstrādāta vienota rezolūcija, kuru Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča iesniedza Saeimas priekšsēdētājai D.Mieriņai, saņemot apstiprinājumu, ka šis memorands tiks iesniegts visās saistošajās Saeimas komisijās un iespēju robežās tiks meklēti risinājumi.
