Attīsta metālizstrādājumu ražošanu Druvienā

Raita Zvejnieka izaicinājumi pērn: Mežaparkā — informācijas stends, Vecpiebalgā — nojume uz pontoniem

Kopš 2019.gada Druvienā darbojas metāla apstrādes uzņēmums SIA “Afrek”, kuru izveidojis vietējais iedzīvotājs Raitis Zvejnieks. Tā pirmsākumos akcents tika likts uz pulverkrāsošanas pakalpojumu sniegšanu, taču laika gaitā tika attīstīta dažādu metālizstrādājumu ražošana.

Raitis teic, ka jau ir sasniegts līmenis, kad ar izgatavošanu vien nepietiek, ir sākta arī objektu uzstādīšana, un tam nepieciešami arī betonēšanas darbi.

Projekti nav nekas sarežģīts

“Izstrādājumu ražošana tiešām ir attīstījusies, un ir jāsāk nodarboties arī ar dizainu un kokapstrādi, jo gatavoti un atjaunoti tiek dažādi reklāmu un informācijas stendi, kā arī mēbeles,” uzsver Raitis.

Viņš stāsta, ka laika gaitā tika iegādātas vairākas ražošanas iekārtas, bez kurām nebūtu iespējams veikt darbus, ko dara šobrīd. Tas tika darīts, iesaistoties “Satekas” un “Leader” projektos, bez kuru finansējuma tas gandrīz nebūtu iespējams. Raitis iesaistījies arī Gulbenes novada pašvaldības grantu konkursā, kura rezultātā tika iegādātas jaunas metināšanas iekārtas.

“Tāpēc pēdējos gados esmu pievērsies darbam ar melno metālu un jau lielu daļu darbu varu veikt pats, neņemot ārpakalpojumu. Ir bijuši arī neveiksmīgi projekti, un, protams, vēlmes jau vēl ir. Papildus vajadzīgas dažas metālapstrādes iekārtas, lai uzlabotu kvalitāti un paaugstinātu darba ražīgumu. Gribētos tikt pie normālas lāzergriešanas iekārtas, taču, zinot, cik tādas maksā, pagaidām doma ir nolikta malā. Projekti nav nekas sarežģīts, un tas ir dzinulis, kas dzen tevi uz priekšu. Tā ir atbildība kaut vai pret aizņēmumu, kurš jāatdod, un tas neļauj apstāties un sākt stagnēt. Tā ir papildu motivācija un liek darboties. Tāpēc es uzskatu, ka no projektiem nevajag baidīties,” uzskata Raitis.

Jācenšas “ielauzties” tirdzniecības vietās

Šobrīd Raita ražotnes telpās tiek veikts remonts, lai uzlabotu darba apstākļus, visam atrastu vietu un pašam būtu patīkami strādāt. Dažādas iekārtas, daudz materiālu un telpu gan metālapstrādei, gan krāsošanai.

“No automašīnu disku atjaunošanas es sāku pamazām tā kā “iet malā” un pāriet tieši uz ražošanu. Tas mērķis varētu būt sērijveida ražošana, kurai ir gan savas priekšrocības, gan apgrūtinājumi, jo jāmeklē noieta tirgus, tas gan nav neiespējami. Produktu piedāvāšana tirdziņos mani nesaista, tāpēc jācenšas “ielauzties” tirdzniecības vietās un ar laiku varbūt pat jāveido pašam savs interneta veikals,” spriež Raitis.

Akcents varētu tikt likts uz kombinētajām metāla-koka mēbelēm, jo ir cilvēki, kuriem tās ļoti patīk.

“Tās ir industriālā stila mēbeles, taču daudzi tās izmanto arī dzīvojamajās telpās un ne tikai. Domātas gan iekštelpām, gan āram un praktiskas. Tie varētu būt dažādi grili un kūpinātavas, kas pēc individuāliem pasūtījumiem jau top šobrīd, bet tur ir liela konkurence, un šis tirgus ir aizpildīts,” par nākotnes plāniem teic Raitis.

Ir bijuši arī lieli un nopietni projekti, kurus Raitis uzskata kā izaicinājumu, taču vienlaikus atzīst, ka tie ir daudz interesantāki un aizraujošāki.

“Pagājušajā gadā man bija vairāki izaicinājumi, kad Rīgā Mežaparkā vajadzēja atjaunot informācijas stendu, kur daudz kas tika restaurēts, bet tika izgatavotas arī jaunas detaļas. Otrs nopietns darbs bija pagājušās vasaras izskaņā, kad pie kādas viesu mājas Vecpiebalgā tika izgatavota metāla konstrukcijas nojume uz pontoniem, lai izklaidēties varētu arī uz ūdens. Ir sarežģītāki, vieglāki projekti, bet pārējos var uzskatīt par tādiem kā ikdienišķiem – dažādi soli, galdi metāla kājas un dārza mēbeles. Redzēs, kāds būs nākamais gads. Cerēsim, ka būs dažādi interesanti izaicinājumi, jo darboties ar tiem ir krietni patīkamāk,” uzsver Raitis.

Priekšroku dod laukiem

Plašajās telpās strādniekus neredz, bet iekārtu ir daudz, taču Raitis saka, ka arī ar tām vēl ir par maz.

“Līdz šim es darbojos viens, bet sezonāli un lielāku projektu veikšanai tiek piesaistīti papildu strādnieki. Tie apjomi pagaidām nav tik lieli, lai ilgtermiņā varētu nodrošināt strādniekus ar darbu, un pakļautībā esošie cilvēki ir liela atbildība. Es teiktu, ka pagaidām tam vēl neesmu gatavs. Saprotu arī to, ka “lokācija” vēlama būtu pilsētā, un man ir bijusi doma pārcelties uz Gulbeni, kur noteikti ir vairāk iespēju, taču tas ir dārgs prieks un liels risks. Šeit darbojos telpās, kas pieder ģimenei, Gulbenē būtu jāīrē, jābraukā, bet, lai to atpelnītu, vajadzīgi lielāki apjomi. Turklāt Gulbenes apkārtnē ir samērā liela konkurence, jo metālapstrādes uzņēmumu netrūkst. Mani kā pakalpojumu sniedzēju jau atrod arī laukos. Ja viss izdosies un pamatā būs iecerētā ražošana, tad jau nav nozīmes, kur es atrodos. Daudz līdzekļu esmu ieguldījis mārketingā, savas mājaslapas izveidei, arī “Facebook” nostrādā, un informācija “no mutes mutē” strādā vienmēr. Vai cilvēks no tālienes brauks mani meklēt? Jā. Viss atkarīgs no tā, ko viņam vajag un kādu cenu varu piedāvāt. Ir bijuši daudzi klienti no Ogres, Pierīgas un tālākām vietām, un tā klientūra pa šiem gadiem sāk izveidoties. Ir tādi, kas atgriežas un veic jaunus pasūtījumus, un ceru, ka tādu būs vairāk. Uzskatu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Galvenais ir nepadoties un iet uz priekšu!” teic R.Zvejnieks.

SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.