Diāna Odumiņa
“Manai pilsētai” – ar šo dziesmu sākās Gulbenes 95 gadu dzimšanas dienas svinību koncerts kultūras centrā 25.februāra vakarā. Ar gulbenietes Daigas Kalinkas vārdiem šo kompozīciju ir radījis un iedziedājis gulbenietis Normunds Mazūrs. Šo dziesmu gulbenieši zina un uzskata par Gulbenes himnu.
Katram ir savs stāsts par Gulbenes pilsētu – sacīja novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, šajā vakarā sveicot gulbeniešus pilsētas dzimšanas dienā. Un ieminējās par pavisam drīzo Gulbenes simtgadi.
Svinīgi, sirsnīgi un muzikāli augstvērtīgi izskanēja gulbenietes, profesionālas vokālistes Sabīnes Krilovas un muzikālās apvienības “Trendo” koncerts ar skaistām latviešu un ārzemju komponistu melodijām. Kopā ar Sabīni visa zāle skandēja “Daudz baltu dieniņu” Gulbenei dzimšanas dienā.
Uzsverams, ka šo koncertu ikviens varēja apmeklēt par brīvu. Ieejas biļetes vietā bija ielūgumi.
Jau pēc koncerta S.Krilova “Dzirkstelei” teica: “Man bija liels prieks muzicēt mājās svētkos kopā ar savējiem! Paldies katram klausītājam par aplausiem, ziediem un smaidiem! Kopā radījām skaistus svētkus mūsu Gulbenei! Lai arī ikdienā ir prieks darboties, domāt, iepriecināt, strādāt, augt kopā ar pilsētu un novadu! Kad esmu Gulbenē, sastopu fantastiski atsaucīgus, radošus, spēcīgus cilvēkus, kuri ir gatavi iesaistīties, palīdzēt, lai mūsu pilsēta patiesi būtu skaista, skanīga, droša un lieliska vide cilvēkiem! Aicinu visus uz divām lieliskām koncertizrādēm 8.martā Gulbenes kultūras centrā pulksten 18.30 un 20.30 svinēt Starptautisko sieviešu dienu kopā ar latviešu teātra un kino skaistākajām melodijām koncertuzvedumā “Mana sirds mūzika”, kur kopā uz skatuves darbosies vairāk nekā 20 amatiermākslas pārstāvji un profesionāli mūziķi! Būs atkal kas jauns un nepiedzīvots Gulbenē.”
Skaists bija arī naksnīgais gaismu šovs Gulbenes centrālajā skvērā. Par to gādāja Reiņa Smilteņa SIA “Those Guys” no Mārupes. Cilvēki vēroja, fotografējās, filmēja un paši to visu ievietoja sociālajos tīklos, šādi publiskodami Gulbenes 95 gadu dzimšanas dienas svinības.
Gulbenes kultūras centra vadītāja Zeltīte Dūrīte “Dzirkstelei” saka – jau iepriekš ir bijusi sadarbība ar uzņēmumu “Those Guys”, bet šoreiz tika veidots pilnīgi jauns gaismu spēles stāsts speciāli Gulbenei, izmantojot uzņēmumā radītas iekārtas.
Pašvaldībā “Dzirkstele” noskaidroja, ka šo svētku pasākumu izmaksas bija iekļautas Gulbenes kultūras centra budžetā. Koncerts izmaksāja 1300 eiro, bet gaismu šovs skvērā – 5000 eiro.
Nu ir Starptautiskā sieviešu diena.Kā tad tā atļausies svinēt.Visi tak skandina,ka tie ir krievu svētki.
Diemžēl Gulbenē nekādu izaugsmi neredz.Pat iepirkties jābrauc uz kaimiņu novadiem,nerunājot jau par visu citu.Skumji.
Gulbenietei…tad jau sanāk, ka sievietes ir tikai Krievijā? Kāda tumsonība! Un Jūs pati kādu devumu savam novadam esat devusi?
Divi jautājumi Gulbenietei:
1. Vai Jūs vispār vēsturi esat mācījusies? Kāds sakars Sieviešu dienas svētku izcelsmei ar Krieviju?
2. Uz kādiem novadiem tad nu Jūs brauciet iepirkties, ja jau balvenieši un alūksnieši, lielākoties, brauc iepirkties pie mums?
Skumji ir par tādiem cilvēkiem kā Jūs, kas pūlās saskatīt visur tikai slikto, bet ja nevar saskatīt, tad izdomā.
Un cik PSKP vēstures eksāmenā bija Circeņa kungam?
Piekrītu Aivaram Circenam.Ja runājam par iepirkšanos, nevienam nav aizliegts iepirkties citā novadā, bet nevajag noniecināt savu pilsētu, arī Gulbenē var normāli iepirkties.
Kurš tad atkal ir sapinies meisterībā? “Varēja apmeklēt ikviens – ieeja bija ar ielūgumiem”.
Es ielūgumu nesaņēmu!
circens bija liels spezialists stucisana un spikosana…
Nu vajadzēja piecelties no dīvāna un aiziet pēc ielūguma uz kultūras centru.
Kāpēc tad ir izņemta no kalendāra,kā svētku diena???Visu mūžu esmu svinējusi un svinēšu šo dienu.
Runājot par iepirkšanos,cik nav būts Balvos,tur ļoti daudzi no Gulbenes brauc iepirkties.Apģērbs un apavi par ļoti labu cenu.Gulbene vieni lupatu veikali veras vaļā,tad atkal ciet.Un pa kosmiskām cenām.
Izaugsmi diemžēl nekādu neredzu.
Jūsu piesaukto eksāmenu neesmu kārtojis. Ja jau tā interesējaties, tad Jums ir tuva šī tēma. Vai ne?
Aivars Circens
Meli, meli, meli!
Aiziet pēc ielūguma?🤦♂️ Tu pie kaimiņa arī ej lai iedod ielūgumu uz viņa kāzām?
Ielūgumus gan izsūta cilvēkiem, kurus grib redzēt savā pasākumā, nevis jāiet pašiem uzprasīties.
Ieslēdz smadzenes! Tu gribēji , lai septiņiem tūkstošiem izsūta ielūgumus???? Vietu ir tik, cik ir.
5000 izbliezām gaismās! Es gan pieļauju, ka vairāk, ja vēl nodoklis klāt.
Jauki dzīvot, kad par Tevi zina vairāk nekā Tu pats! Vismaz kaut ko jaunu uzzini. Paldies!
Varbūt šķitīs paradoksāli, taču Starptautiskā sieviešu diena, kas tagad galvenokārt asociējas ar pavasari, sievišķību un romantiku, sākotnēji bija ieplānots kā izteikti politisks pasākums, kas turklāt vēl iemantoja visnotaļ negaidītu kāda sava laikabiedra vērtējumu: “…tas ir vienīgais vīrietis mūsu šņukstošajā partijā.”
Un viss saistās ar tādas Klāras Cetkinas vārdu, kura ir ievērojama vācu sociāldemokrātiskās kustības figūra. Raugi, šī partijas aktīviste, izdevumu Gleichheit (Vienlīdzība) un Leipziger Volkszeitung redaktore, skaļu politisko ievadrakstu autore, enerģiski uzstājās pret tradicionālo vācu sieviešu likteni, kuru, kā viņa pauda, ierobežoja trīs lielie “K”: Kuche, Kinder, Kirche (virtuve, bērni, baznīca). Tomēr attiecīgā pasākuma rīkošanas ideja nepiederēja viņai.
Jau 1857. gada pavasaris Ņujorkas Manhetenas iedzīvotājiem bija saglabājies atmiņā ar tukšo kastroļu skaņu, jo tieši ar šiem atribūtiem rokās Ņujorkas tekstilnieces uzstājās pret niecīgo atalgojumu, atbaidošajiem darba apstākļiem un to, ka sievietēm nav vēlēšanu tiesību. Aizkulisēs un pilnībā neoficiāli to iedēvēja par “sieviešu dienu”. Pēc 51 gada demonstrācija atkārtojās, un drīz tādas sāka rīkot arī citās valstīs.1910. gadā Otrajā starptautiskajā sieviešu sociālistu konferencē Kopenhāgenā Klāra Cetkina piedāvāja iedibināt Starptautisko sieviešu solidaritātes cīņā par ekonomisko, sociālo un politisko līdztiesību dienu. Ideju kvēli atbalstīja 17 valstu pārstāves. Taču arī vēl tajā reizē neizvēlējās konkrētu datumu, un nākamos trīs gadus to atzīmēja dažādos laikos. Tikai 1914. gadā, sakrītot ar pirmo pavasara sestdienu, Starptautisko sieviešu dienu atzīmēja astotajā martā, un kopš tā laika tā allaž saistīta tieši ar šo datumu.