Fakti par 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām

• 5. jūnija pašvaldības domes
  vēlēšanas ir izsludinātas sešās valstspilsētās un 35
  novados. Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome
  tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās
  strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.  

• Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā, 5.
  jūnijā,  būs no pulksten 7.00 līdz 20.00. Vēlētāji varēs
  izmantot arī iespēju nobalsot iepriekš:

• pirmdien, 31. maijā, no plkst. 16.00 līdz 20.00;

• ceturtdien, 3. jūnijā, no plkst. 9.00 līdz  16.00;

• piektdien, 4. jūnijā, no plkst. 13.00 līdz 20.00.

• Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās būs
  Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu
  vecuma, kuri bija reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās
  pašvaldības administratīvajā teritorijā (izņemot Rīgu) vismaz
  90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 7. martā) vai kuriem
  attiecīgajā pašvaldībā pieder nekustamais īpašums, ja viņi
  līdz 27. maijam reģistrējās balsošanai šajā vēlēšanu
  apgabalā.

• Balsošanas dokuments pašvaldību vēlēšanās ir derīga
  pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās
  spiedogs pasē netiks likts, un principa “viens vēlētājs –
  viena balss” nodrošināšanai tiks lietots elektroniskais
  tiešsaistes vēlētāju reģistrs (ETVR).

• Sava
  vēlēšanu apgabala iecirkņus ikviens vēlētājs var noskaidrot
  Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv sadaļā
  “Vēlēšanu
  iecirkņi”.
  Savukārt savu vēlēšanu apgabalu iespējams noskaidrot Pilsonības
  un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā “Vēlēšanu
  apgabala noskaidrošana”.
  Uzziņas par vēlēšanu iecirkņiem un vēlēšanu apgabalu, kurā
  vēlētājs reģistrēts vēlēšanām, var saņemt arī, zvanot
  Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālrunim 67049999.
  Tālruņa darba laiks ir katru dienu no plkst. 9.00 līdz 20.00,
  pirmdien, 31. maijā, no plkst. 9.00 līdz 21.00, piektdien, 4.
  jūnijā, un sestdien, 5. jūnijā, no plkst. 7.00 līdz 24.00.

• Lai
  mazinātu vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības riskus, vēlētājiem
  vēlēšanu iecirkņos būs jāievēro drošības
  pasākumi –
  jāietur divu metru distance, jādezinficē rokas, jāvelk sejas
  maska, kā arī ieteicams, dodoties balsot, ņemt līdzi savu
  pildspalvu. Vienreizlietojamo sejas masku un pildspalvu varēs
  saņemt iecirknī.

• Pašvaldību
  vēlēšanām iesniegti 324 kandidātu saraksti, kuros uz iekļūšanu
  41 pašvaldības domē kopumā pretendē 5580 kandidāti. Vēlētāji
  ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu
  programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās
  vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē – https://pv2021.cvk.lv.
  Par neatbilstību kādai no likumā noteiktajām kandidēšanas
  prasībām pašvaldību vēlēšanu komisijas no sarakstiem kopumā
  izsvītroja 15 kandidātus, vēl trīs deputātu kandidāti no
  sarakstiem svītroti, jo miruši.

• Pašvaldību
  vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pašvaldības
  vēlēšanu komisija. Vēlēšanu rezultāti tiks apkopoti un
  publiskoti Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē
  https://pv2021.cvk.lv.
  Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi vēlēšanu naktī.
  Vispirms būs zināmi provizoriskie rezultāti sadalījumā pa
  kandidātu sarakstiem, kā arī tas, kuri saraksti pārvarējuši 5%
  barjeru un varēs pretendēt uz mandātiem pašvaldības domē.
  Savukārt vēlāk uz rīta pusi tiks publicēti arī provizoriskie
  vēlēšanu rezultāti par kandidātiem.

Balsošanas
kārtība
vēlēšanu iecirknī

Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā
vēlēšanu iecirknī savā vēlēšanu apgabalā, kā balsošanas
dokumentu uzrādot vai nu pasi, vai personas apliecību. Svarīgi
atcerēties, seja būs uz brīdi jāatsedz, uzrādot pasi vai
personas apliecību.

Reģistrējot vēlētājus elektroniskajā tiešsaistes reģistrā,
iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks ar viedierīci noskenēs
vēlētāja pases vai personas apliecības svītrkodu vai QR kodu,
un pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgās
pašvaldības vēlētāju sarakstā un vēlētāju reģistrā jau nav
atzīmes par viņa dalību vēlēšanās. Sistēmā balsotājs tiks
atzīmēts elektroniskajā vēlētāju sarakstā, savukārt iecirkņa
komisijas darbinieks ziņas par vēlētāju papildus ierakstīs
papīra balsotāju sarakstā, kur vēlētājam būs jāparakstās par
vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmju saņemšanu.

Ja kādu tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams izmantot
tiešsaistes vēlētāju reģistru, vēlētāji varēs nobalsot
reģistrācijas aploksnē. Vēlētāju ierakstīs atsevišķā
balsotāju sarakstā, kurā vēlētājs parakstīsies par balsošanas
materiālu saņemšanu. Vēlētājam kopā ar vēlēšanu aploksni un
zīmēm tiks izsniegta vēl viena aploksne – reģistrācijas
aploksne, uz kuras būs vēlētāja vārds, uzvārds un personas
kods. Pēc tam, kad izvēle izdarīta, vēlētājam anonīmā
vēlēšanu aploksne ar balsojumu būs jāievieto reģistrācijas
aploksnē. Reģistrācijas aploksne būs jānodod iecirkņa
darbiniekam pie vēlēšanu kastes, kurš to apzīmogos ar iecirkņa
zīmogu un iemetīs vēlēšanu kastē.

Tiešsaistes vēlētāju reģistra darbībai atjaunojoties,
vēlēšanu komisija pārbaudīs, vai vēlētājam ir tiesības
balsot attiecīgajā vēlēšanu apgabalā un vai balsojums jau nav
reģistrēts citā iecirknī. Vēlētāju reģistrā atzīmēs, ka
vēlētājs nobalsojis attiecīgajā vēlēšanu iecirknī, balsotāju
sarakstā atzīmēs, ka balsojums ir derīgs, un to pieskaitīs. Ja
persona nebūs balsstiesīga vai pa šo laiku būs nobalsojusi citā
iecirknī, balsojums tiks dzēsts un netiks līdzskaitīts.

Jāņem vērā:

• Saņemot balsošanas materiālus, Centrālā vēlēšanu
  komisija iesaka vēlētājiem pārliecināties, vai uz vēlēšanu
  aploksnes ir attiecīgā iecirkņa zīmogs un vai ir izsniegtas
  visas attiecīgā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu
  sarakstu zīmes. Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību
  vēlēšanām šogad vēlēšanu zīmēs tiks drukāts kandidātu
  saraksta numurs, kuru noteica izlozē.

• Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai atzīmēt ar
  plusu kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta,
  un izsvītrot tos, kuru ievēlēšanu neatbalsta. Der atcerēties,
  ka vēlēšanās nav iespējams nobalsot pret kandidātu sarakstu,
  pat izsvītrojot vēlēšanu zīmē visus kandidātus, vēlētājs
  vienalga ir atdevis balsi par konkrēto kandidātu sarakstu.

• Ja vēlēšanu zīme ir sabojāta, bet nav ievietota aploksnē
  un aploksne nav aizlīmēta, vēlētājs drīkst lūgt izsniegt
  jaunu vēlēšanu zīmju komplektu. Ja vēlēšanu aploksne ir
  sabojāta, pirms tā ir aizlīmēta, vēlētājam ir tiesības
  saņemt jaunu vēlēšanu aploksni. Sabojātā vēlēšanu aploksne
  jāatdod vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklim un par jaunas
  vēlēšanu aploksnes saņemšanu atkārtoti jāparakstās balsotāju
  sarakstā.

• Nederīgas vēlēšanu zīmes ir:

• tās, kuras atrodas nederīgā vēlēšanu aploksnē
  (aploksnei nav iecirkņa zīmoga, aploksne nav attiecīgo vēlēšanu
  aploksne vai no cita vēlēšanu apgabala, izņemot pasta balsošanas
  aploksnes);

• ja zīme atrodas vēlēšanu kastē ārpus aploksnes;

• atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas ieliktas vienā
  aploksnē;

• saplēstas vēlēšanu zīmes (ja tās ir saplēstas tā, ka
  vēlētāja griba nav saprotama un nolasāma);

• vēlēšanu zīmes no citām vēlēšanām;

• ja vēlēšanu aploksnē būs vairākas pilnīgi vienādas
  vēlēšanu zīmes (ar identiskām atzīmēm), derīga būs tikai
  viena no šīm zīmēm, bet pārējās – nederīgas.

Balsošana
vēlētāja atrašanās vietā

Vēlētāji var pieteikt
balsošanu savā atrašanās vietā vēlēšanu
apgabala teritorijā, kurā ir reģistrēti vēlēšanām,
ja:

• veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējams nokļūt
  vēlēšanu iecirknī;

• atrodas pašizolācijā vai karantīnā saistībā ar
  Covid-19 infekciju;

• aprūpē slimojošu personu un balsošanas laikā atradīsies
  aprūpējamā dzīvesvietā;

• ja ir aizdomās turētā vai apsūdzētā persona, kurai kā
  drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Pieteikt balsošanu atrašanās
vietā vēlēšanu nedēļā no 31. maija varēs vēlēšanu
iecirkņos vēlēšanu iecirkņu darba laikā. Savukārt, ja ir
iespēja iesniegumu parakstīt ar drošu elektronisko parakstu vai
nosūtīt pa pastu,  to var iesniegt arī pašvaldības
vēlēšanu komisijai.
Uzticības persona var
arī aizpildīt un iesniegt pieteikumu vēlētāja vārdā.

Iesnieguma paraugs pieejams
Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas sadaļā “Balsošana
vēlētāja atrašanās vietā”.

Balsošana
pa pastu no ārvalstīm

Šogad pirmo reizi vēlētājiem,
kuriem ir balsstiesības 5. jūnija pašvaldības vēlēšanās, bet
kuri vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, bija iespēja
pieteikties balsošanai  pa pastu no ārvalstīm. Centrālā
vēlēšanu komisija vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu ir
reģistrējusi un vēlēšanu materiālus balsošanai nosūtījusi
276
vēlētājiem ārvalstīs.

Pasta aploksne ar balsojumu jānosūta tās pašvaldības vēlēšanu
komisijai, kuras vēlēšanu apgabalā vēlētājs reģistrēts
pašvaldību vēlēšanām. Visvairāk balsotāju no ārvalstīm
pieteikušies dalībai Jūrmalas domes vēlēšanās – 30 vēlētāji.
Daugavpilī pa pastu no ārzemēm balsot plānoja 20 vēlētāji,
Jelgavā – 18 vēlētāji, Ogres novadā -16 vēlētāji, Tukuma
novadā – 15, bet Talsu novadā -14 vēlētāji. Pārējos vēlēšanu
apgabalos balsotāju no ārvalstīm skaits nepārsniedz desmit,
savukārt Līvānu novadā nav pieteicies neviens balsotājs pa pastu
no ārvalstīm.

Balsošana
automašīnā

Vēlēšanu dienā Ādažu
novadā un
Jēkabpils
novadā
vēlētājiem būs iespēja balsot savā automašīnā ārtelpas
balsošanas vietā:

• Ādažu novadā būs viena šāda balsošanas vieta –
  autostāvvietā pie Ādažu novada domes ēkas (starp domes ēku un
  Gaujas ielas 25 mājām), kurā varēs nobalsot automašīnā 5.
  jūnijā no plkst. 8.00 līdz 19.00.

• Jēkabpils pilsētā būs divas šādas balsošanas vietas –
  pie Tautas nama (Vecpilsētas laukums 3, Jēkabpils, vēlēšanu
  iecirknis nr. 485) un pie Jēkabpils sporta halles (Brīvības iela
  289B, Jēkabpils, vēlēšanu iecirknis nr.484), kurās varēs
  nobalsot automašīnā 5. jūnijā no plkst. 7.00 līdz 18.00.

Ārtelpu balsošanai netiek
veidoti jauni vēlēšanu iecirkņi, un ārtelpas balsošanas vieta
ir kā papildu telpa, kurā iespēju balsot automašīnā nodrošinās
esošā vēlēšanu iecirkņa komisija. Transportlīdzeklī
balsošanas laikā drīkstēs atrasties tikai viena
persona. Balsošana automašīnā notiks pēc noteiktas shēmas
apļveida kustībā ar vairākām pieturām: https://ej.uz/balsoauto

Šī balsošanas iespēja
neattieksies
uz vēlētājiem, kuri ir pašizolācijā vai mājas karantīnā
saistībā ar Covid-19. Šiem vēlētājiem jāturpina ievērot
epidemioloģiskos drošības pasākumus un jāpiesaka balsošana
savā atrašanās vietā.

Drošības pasākumi saistībā ar Covid-19

Lai mazinātu
vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības riskus 5. jūnija pašvaldību
domes vēlēšanās, Centrālā
vēlēšanu komisija ir apstiprinājusi ieteikumus
Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanu iecirkņos.
Tie paredz īstenot
pasākumus vēlētāju, vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu,
darbinieku un vēlēšanu novērotāju aizsardzībai pret inficēšanos
ar Covid-19 infekciju, vienlaikus nodrošinot balsstiesīgajiem
pilsoņiem vēlēšanu tiesības.

Uzturoties vēlēšanu iecirknī, vēlētājiem būs obligāti
jālieto mutes un deguna aizsegs, lai pasargātu sevi un citus no
riska inficēties ar Covid-19. Izņēmums būs personas ar
acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības
traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes
un deguna aizsega lietošanai, kā arī vēlētāju bērni līdz 7
gadu vecumam. Vienreizlietojamās sejas maskas būs iespēja
saņemt arī vēlēšanu iecirknī.

Individuālie aizsarglīdzekļi – sejas maskas, ja nepieciešams,
respiratori, obligāti būs jāvalkā arī vēlēšanu iecirkņu
komisiju locekļiem un darbiniekiem, ka arī vēlēšanu
novērotājiem. Tāpat, uzturoties vēlēšanu iecirknī, būs
pieejamiem roku dezinfekcijas līdzekļi.

Vēlēšanu iecirknī pēc iespējas tiks nodrošināta vismaz
divu metru distance starp vēlētāju reģistrācijas galdiem,
vēlēšanu kabīnēm un aizslietņiem, kā arī būs noteikts
maksimālais apmeklētāju skaits iecirknī, atvēlot uz balsotāju
četru kvadrātmetru lielu platību. Lai vēlētāji ievērotu
noteikto distanci un nedrūzmētos, iecirkņu komisijas sekos līdzi
un organizēs vēlētāju plūsma tā, lai tiktu ievēroti drošības
pasākumi. Reģistrējot vēlētājus, balsotāju saraksta veidlapā
tiks norādīts aizpildīšanas laiks, lai nepieciešamības gadījumā
būtu iespējams veikt epidemioloģisko izmeklēšanu un brīdināt
vēlētājus, kuri varētu būt bijuši saskarsmē ar Covid-19
inficētu personu.

Tāpat tiks veikta regulāru iecirkņa telpu vēdināšana un
telpu uzkopšana, ar spirtu saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem
apstrādājot koplietošanas virsmas, durvju rokturus, galdu virsmas,
krēslu roku balstus u.c.

Vēlēšanās ir ieteikums neizmantot vēlēšanu kabīnes ar
auduma aizkariem, jo aizkari ir virsma, kurai vēlēšanu laikā
pieskaras liels skaits cilvēku un kuru nav iespējams atbilstoši
dezinficēt. Balsošanas aizklātumu šajā gadījumā paredzēts
nodrošināt, izkārtojot kabīnes un aizslietņus ar ieeju pret
sienu vai pret blakus esošās kabīnes vai aizslietņa slēgto daļu.

Vēlēšanu iecirkņos vai izbraukumā pie vēlētājiem aizliegts
piedalīties cilvēkiem ar elpceļu infekcijas pazīmēm vai uz
kuriem attiecas pašizolācijas, karantīnas vai stingrās izolācijas
nosacījumi. Tādēļ, veidojot vēlēšanu iecirkņu komisijas,
pašvaldību vēlēšanu komisijai bija jānodrošina arī rezerves
darbinieki – vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļu pienākumu
izpildītāji, kurus būtu iespējams nekavējoties iesaistīt
vēlēšanu nodrošināšanā situācijā, ja iepriekšējās
balsošanas dienās vai vēlēšanu dienā slimības vai noteiktās
karantīnas, pašizolācijas dēļ vēlēšanu iecirkņa komisijas
locekļi vai darbinieki nevarēs ierasties darba vietā.

Īpaši drošības pasākumi jāievēro arī, nodrošinot
balsošanu vēlētāju atrašanās vietās, kā arī slimnīcās un
sociālās aprūpes namos. Balsošanas nodrošināšanai vēlētāju
atrašanās vietās pēc iespējas norīkojami tie vēlēšanu
komisijas locekļi, kuriem ir laba veselība un kuri ir saņēmuši
vakcīnu pret Covid-19 infekciju. Pašvaldības vēlēšanu
nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem bija iespējas
pieteikties un saņemt Covid-19 vakcīnu prioritārā kārtā.

Vēlētāju atrašanās vietā balsošana pēc iespējas
organizējama tā, lai izvairītos no tieša kontakta starp vēlēšanu
komisijas locekli un vēlētāju. Savukārt, ja drošu attālumu
vēlēšanu materiālu saņemšanai un nodošanai nav iespējams
ievērot, vēlēšanu komisijas locekļiem, uzturoties vēlētāja
atrašanās vietā, jālieto respirators, virsvalks, gumijas cimdi
un, ja iespējams, arī aizsargbrilles.

Ziņošana
par pārkāpumiem

• Par vēlētāju gribas
  prettiesisku ietekmēšanu, tajā skaitā balsu pirkšanu, kā arī
  apzināti nepareizu balsu skaitīšanu jāziņo Valsts Drošības
  dienestam – tālrunis 67208964, e-pasts dd@vdd.gov.lv.
  Ja iespējams, pārkāpums jādokumentē, to ierakstot,
  nofotografējot vai nofilmējot.

• Par neatļautu priekšvēlēšanu aģitāciju vēlēšanu
  dienā un dienu pirms vēlēšanām pilsētvidē (pie iecirkņa,
  aģitācijas plakāti, skrejlapu dalīšana utml.), kā arī par
  sabiedriskās kārtības pārkāpumiem jāziņo Valsts policijai pa
  tālruni 110 vai pašvaldības policijai

• Par pamanītajiem
  priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tai skaitā,
  iespējamo slēpto aģitāciju (maksas aģitāciju, kurai nav
  norādīts tās apmaksātājs), vai administratīvo resursu
  izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā jāinformē Korupcijas
  novēršanas un apkarošanas birojs, sūtot
  e-pastu knab@knab.gov.lv,
  zvanot uz tālruni 80002070, kā arī mobilajā lietotnē “Ziņo
  KNAB”, kas bez maksas lejupielādējama elektronisko ierīču
  lietotņu veikalos App
  Store un Google
  Play.

• Par aģitācijas pārkāpumu vēlēšanu iecirknī vai 50 m
  no ieejas iecirknī jāinformē attiecīgās vēlēšanu iecirkņa
  komisijas priekšsēdētājs.

• Par priekšvēlēšanu
  aģitācijas pārkāpumiem elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos
  jāziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu
  padomei, zvanot pa tālruni 67221848, rakstot uz e-pasta
  adresi neplpadome@neplpadome.lv vai
  izmantojot sūdzību iesniegšanas platformu mājaslapā
  – www.neplpadome.lv.

• Par personas datu
  aizsardzības pārkāpumiem jāziņo Datu valsts inspekcijai, zvanot
  uz tālruni 67686031 vai rakstot Agita.Silniece@dvi.gov.lv.

Priekšvēlēšanu aģitācija

Priekšvēlēšanu aģitācijas
periods ilgst no 120. dienas (6. februāra) līdz vēlēšanu
dienai. Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no
aģitācijas veida veic Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojs,
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts
policija vai pašvaldības policija.

Priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums televīzijas programmās
ir 30 dienas pirms vēlēšanu dienas, t.i. no 6. maija. Savukārt
vienu dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā (4. un 5.
jūnijā) ir priekšvēlēšanu aģitācijas klusuma periods, kad ir
aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana
televīzijā, radio, preses izdevumos, vidē, kā arī apmaksāta
priekšvēlēšanu aģitācija internetā.

Plašāka informācija par
priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem, tostarp
administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu un atpazīstamākajām
šī pārkāpuma pazīmēm, pieejama KNAB
informatīvajā materiālā.

Noderīgi fakti

Pašvaldību domēs ievēlējamo
deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds
pašvaldībās reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā vēlēšanu
izsludināšanas dienā – šā gada 21. janvārī.
Atbilstoši Pašvaldības
domes vēlēšanu likumam novados
ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē ir jāievēl 15
deputātu,  novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz
60 000 — 19 deputātu, bet novados ar vairāk nekā 60 000
iedzīvotāju, — 23 deputātu. Savukārt valstspilsētās ar
iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē ievēlējami 13
deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju
— 15 deputātu.

5. jūnija pašvaldību
vēlēšanās domēs kopumā ir jāievēl 683 deputāti. Sarakstā
pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem
pārsniegt domē
ievēlējamo deputātu skaitu.

Salīdzinājumam 2017. gada pašvaldību vēlēšanās šā brīža
118 administratīvo teritoriju domēs, izņemot Rīgu, kopumā tika
ievēlēti 1554 deputāti, līdz ar to pēc  šā gada vēlēšanām
ievēlējamais deputātu skaits šajās pašvaldībās samazināsies
par 56%. Savukārt uz vienu domes deputāta vietu šogad pretendē 8
deputātu kandidāti, 2017. gada vēlēšanās tie bija 5 deputātu
kandidāti uz vienu deputāta vietu.

2017. gada pašvaldību vēlēšanām tika reģistrēti 599
deputātu kandidātu saraksti un 8945 deputātu kandidāti.

Šā gada pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās
administratīvajās teritorijās, un pēc vēlēšanām Latvijā būs
42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā.

Pirmajai jaunievēlētās domes sēdei jaunievēlētajās
pašvaldībās jānotiek 1. jūlijā. Jaunievēlētos deputātus uz
pirmo domes sēdi uzaicina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu
komisijas priekšsēdētājs.