Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Galgausnietis parāda, kā labi sadzīvo ar meža iemītnieku

Ekrānuzņēmums

Popularitāti ir iemantojis sociālajos tīklos un pat Latvijas televīzijā skatāmais Igora Vīcupa uzņemtais video, kā viņa īpašumā Galgauskas pagastā putnu barotavu ābeļdārzā apmeklē arī lapsa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tā nenobīstas ne no filmētāja, ne no viņa kaķa Mura. Lapsa veikli uzlec ābelē, lai tiktu pie tur iekārtā speķa gabaliņa. Viņa iekožas cienastā un karājas ābelē kā varone, kamēr dabū nost kārumu. Redzams, ka dzīvnieks ir labi barots.

I.Vīcups “Dzirkstelei” stāsta, ka ciemiņš ir lapsu puisis, iesaukts par Lapsi. “Viņš te dzīvo, jā, un baroties nāk jau trešo sezonu kopā ar pirmo sniegu vai no tā momenta, kad mēs sākam piebarot putnus, kuru mums te netrūkst. Tuvumā mājai ir lauku plašums, manas mājas atrodas Tirzas upes ielokā, kur upes līnija ir 1,7 kilometri, un visa šī teritorija ir apdzīvota ar dažādiem meža zvēriņiem, – mani tas netraucē, pat patīk. Mēs lieliski te sadzīvojam visi! Man te arī kāds bariņš no “padsmit” stirniņām dzīvo, kuras blakus lauku saimnieki cenšas periodiski apēst. Tepat dzīvo arī kādi pieci jenotsuņi, kuri pašlaik guļ ziemas miegu. Lapsis pēdējās dienas nāk pa naktīm pēc speķa, lai lieki nepiesaistītu sev uzmanību. Lapsim ir izcils kažociņš! Uzskatu – jāciena katra radība, jo sevišķi tā, kuras teritorijā tu, cilvēk, atrodies. Jo patiesībā ne jau lapsa pie mums, bet mēs pie viņas esam ciemiņi.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (12)

  1. Stāstiņš jauks, tikai kas tā par jaunu “modi”, vienmēr taču tika rakstīts “galgauskietis”, vai tā ir redakcijas kļūda, jeb kārtējā Latvijā ieviesusies tendence bojāt latviešu literāro valodu ar visādām no pasaules patapinātām vārdu formām. Vairs gandrīz neviens nelieto pēc būtības skaidro, latvisko vārdu “līdzsvars”, bet saka “balanss”, vairs nesaka “vieta” bet saka “lokācija”. Tā jau mēs latvieši esam maz palikuši un mums ir sava, ļoti sena valoda, tad glabāsim un glābsim to, jo citi to mūsu vietā nedarīs

    8
    4
  2. “Tezaurs.lv”: “Galgausnieši – Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas “Galgauska” iedzīvotāji.”
    Tāpat Gulbenes novadā ir tirzmalieši, lizumnieši.

    5
    3
  3. Lāpītāja, kā var ko tādu izdomāt! Mūžam bijuši galgausnieši. Galgauskietis – tie ir analfabētu murgi. Tagad jau tas gan ir ļoti stilīgi😄

    5
    1
  4. Cik zinu, vismaz agrāk sacīja “galgauskietis”. Tā kā tajā vietā iesākts, tā arī būtu jāturpina

    4
    1
  5. Vai tad pareizi nebūtu GalgausKa – galgausKietis? Uz kāda likuma pamata K pārvēršas par N😟?

  6. Tracina šī latviešu nesakārtoti izmežģītā gramatika. Vai tad loģiski nebūtu: Lizum-s – lizum-ietis, Liten-e – liten-ietis, Stāmerien-a – stāmern-ietis, Beļav-a – beļav-ietis, Lejasciem-s – lejasciem- ietis, Tirz-a – tirz(ēn)-ietis, Galgausk-a – galgausk- ietis, Jaungulben-e – jaungulben-ietis un tamlīdzīgi, kā arī izmantot – nieks, piemēram, Stāķ-i – stāķ(e)-nieks vai labāk stāķi-nieks un tamlīdzīgi?

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.