Gulbenes novada deputāti nobalso par 13 pagastu pārvalžu optimizāciju; Rankas pagasta iedzīvotāju protesta vēstule netiek ņemta vērā

Ar 1.oktobri Gulbenes novadā būs 4 pagastu pārvalžu apvienības, katrai no tām – savs vadītājs. Vasara paies, reorganizējot pašvaldības šīs 13 iestādes, atlaižot un pieņemot darbiniekus.

Tas tika izlemts novada domes 30.maija sēdē. Par balsoja astoņi deputāti: Andis Caunītis, Anatolijs Savickis, Guna Pūcīte, Aivars Circens, Normunds Mazūrs, Gunārs Ciglis, Guna Švika un Atis Jencītis. Pret balsoja divi deputāti: Intars Liepiņš un Lāsma Gabdulļina. Atturējās balsojumā trīs deputāti: Ainārs Brezinskis, Mudīte Motivāne un Daumants Dreiškens. Domes sēdē nepiedalījās deputāti Ivars Kupčs un Normunds Audzišs. Publiski neizpratni par pagastu apvienību sasteigtu izveidi ir paudusi Rankas aktīvo iedzīvotāju grupa. Tas noticis dienu pirms Gulbenes novada domes 30.maija sēdes. Rancēnieši nosūtījuši protesta vēstuli ne tikai novada domei un laikrakstam “Dzirkstele”, bet arī Valsts prezidenta kancelejai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, tiesībsargam.

“Mēs necerējām, ka tiks ņemta vērā mūsu vēstule. Tāpat kā netika ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis par Jaungulbenes silu. Ignorēts tika Galgauskas un Kalnienas iedzīvotāju viedoklis par viņiem svarīgajiem jautājumiem. Neko no šīm iedzīvotāju aktivitātēm novada dome pēdējos gados nav ņēmusi vērā. Bet mēs vienkārši neklusēsim. Meklēsim katru iespēju runāt. Tas ir vienīgais, ko varam darīt. Un, protams, pēc tam iesim uz vēlēšanām,” saka rancēniete Inga Freimane, kura pagasta iedzīvotāju vārdā iesniedza protesta vēstuli. Foto: no “Dzirksteles” arhīva

Rankas iedzīvotāju vēstule šeit

Rancēnieši norādījuši, ka viedokli pārstāv 54 pagasta iedzīvotāji, kuri apakšā parakstījušies, un ievēlētā iedzīvotāju padome. Kā iepriekš jau vēstīts, Rankas cilvēki paši pirmie novadā ir izveidojuši iedzīvotāju padomi (ko paredz jaunais Pašvaldību likums, kas ir spēkā jau otro gadu), kaut vietējā lēmējvara vēl nav gatava juridiski akceptēt šādu veidojumu pastāvēšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā.

Novada domes 30.maija sēdē, diskutējot pirms lēmuma pieņemšanas par 4 apvienību izveidi, daudzi deputāti pieminēja rancēniešu vēstuli. Normunds Audzišs, kurš attālināti bija pieslēdzies domes sēdei tikai kā klausītājs, pauda, ka lemjamais jautājums “tiešām skar katru novada iedzīvotāju”, bet diskusija un konsultācijas ar sabiedrību nav veiktas, kas “mūsu laikā ir nepieņemami”. N.Audzišs pateicās Rankas iedzīvotājiem par viņu publiski pausto viedokli, kas deputātiem “dod signālu”. “Mums ir gudri iedzīvotāji,” viņš sacīja.

Andis Caunītis norādīja, ka rancēniešu protesta vēstulē ir saskatījis neapmierinātību ar pagastā esošo situāciju. Tas esot vēl viens arguments tam, ka “ir jāmeklē kāds labāks modelis”, ja esošā “struktūra nestrādā”.

Lāsma Gabdulļina atzinīgi izteicās par rancēniešu vēstuli un pauda, ka “katrā pagastā ir tāda aktīvo iedzīvotāju grupa, kura sadarbībā ar pārvaldnieku vai saimnieku var saredzēt nepieciešamo attīstības virzienu”.

Aivars Circens izteica neizpratni par rancēniešu vēstulē pausto, ka sabiedrība nav bijusi laikus informēta par gaidāmo reorganizāciju, un nosauca to par meliem. Turklāt ikvienas pagasta pārvaldes vadītāja pienākums esot informēt savus iedzīvotājus. Nākoties secināt, ka šis pienākums nav bijis veikts. “Tādi pagastu pārvaldnieki mums nav vajadzīgi,” teica deputāts. A.Circens pats personiski esot piedalījies biedrības “Sateka” organizētajās apkaimju darbnīcās, kuras noritēja katrā pagastā un kurās varēja piedalīties ikviens interesents. Arī tur ticis runāts par gaidāmajām pāmaiņām.

Meklē atbildes par pagastu pārvalžu reorganizācijas mērķi

Intars Liepiņš publiski vaicāja, kāds ir pagastu pārvalžu reorganizācijas mērķis. A.Caunītis atbildēja, ka mērķi nosaka vajadzība optimizēt pašvaldības darbinieku resursus, ņemot vērā, ka novadā samazinās iedzīvotāju un iestāžu skaits. Vienlaikus, kā uzsvēra A. Caunītis, pašvaldībai jānodrošina iespēja pildīt savas funkcijas visā administratīvajā teritorijā. Viņš skaidroja, ka šobrīd novadā ir vairāki pagasti, kur nav pārvalžu vadītāju. Tas ir bijis viens no iemesliem izvērtēt situāciju un meklēt pagastu pārvaldības struktūras citādu variantu. Darba grupa izvērtējusi vairākus iespējamos variantus. A.Caunītis izteica pieļāvumu, ka izvēlētais variants, iespējams, nav pats labākais, tāpēc viņš aicināja deputātus izteikt priekšlikumus. Turklāt A.Caunītis akcentēja, ka “pārvaldības modeļa maiņa” jeb pagastu pārvalžu reorganizācija “ir iekšēja darbība”. Ar reorganizāciju, kā viņš skaidroja, tikšot izlīdzināta līdzšinējā situācija, kad novadā bija mazie, vidējie un lielie pagasti. Turpmāk būs četras apmēru ziņā līdzvērtīgas pagastu apvienības. Nākamais solis būšot noteikt darbinieku izvietojumu un skaitu efektīvai pašvaldības funkciju izpildei pagastu apvienību teritorijās.

L.Gabdulļina iebilda, ka nesaskata optimizāciju pašvaldības darbinieku resursā, veidojot pagastu apvienības. Viņa lika saprast, ka vienalga katrā pagastā uz vietas būs vajadzīgs pašvaldības saimnieciskais darbinieks. Līdz ar to apvienības vadītāja štata vietu L.Gabdulļina vērtē kā mākslīgu, pastarpinātu veidojumu. L.Gabdulļina sacīja, ka ekonomisko pamatojumu pagastu 4 apvienību izveidei neredz. Viņa akcentēja, ka reorganizācija pašvaldībā būtu jāsāk ar Centrālās pārvaldes ēku ar tajā esošajām nodaļām, kā arī ar tiešās pakļautības iestādēm. “Pagaidām es neredzu kopainu. Neredzu, ka apvienības tiešām var nest pagastu cilvēkiem kaut kādu labumu,” pauda L.Gabdulļina. Viņa atgādināja, ka savulaik, izveidojot novada pašvaldību, laucinieki bija par to, ka vienlīdz attīsta pagastu un pilsētas iedzīvotāju labklājību. Tagad šis redzējums esot zudis, sacīja L.Gabdulļina.

A.Circens teica, ka vispirms neatliekami ir jāizveido 4 apvienības no 13 pagastiem, bet nākamais solis varētu būt tikai vienas vienīgas apvienības izveide, katrā pagastā atstājot saimniecības vadītāju. A.Circens arī norādīja – ja pašvaldība laikus neveiks optimizācijas pasākumus, nebūs pieejama nauda no Valsts kases un tad nebūs arī līdzekļu algu izmaksai pašvaldībā, tajā skaitā bērnudārzu audzinātājiem, kā arī pabalstos trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.

Dažiem deputātiem ir šaubas, citiem – sazvērestības teorija

N.Audzišs pauda bažas, ka ar mērķi taupīt naudu pašvaldībā tiks pieņemti tehnokrātiski lēmumi, bet griboties, “lai tomēr cilvēciskās vērtības iet pa priekšu”. Deputāts arī lika saprast, ka pašvaldībā pagaidām nav skaidri nospraustas robežas, cik tālu domāts iet optimizācijā. “Cik tad zemu mēs varam nolaisties un cik zemu mēs varam samazināt? Tas ir lielais jautājums, jo vienmēr, samazinot kaut ko, būs atkal nākamais samazinājums. Varbūt vienreiz mums vajag nolemt, kas ir tās lietas, par kurām zemāk mēs neejam,” teica N.Audzišs. Viņš sacīja, ka valdība lielā mērā ir atbildīga par tagadējo finanšu situāciju Latvijas pašvaldībās un šī situācija ir jārisina valstiski.

I.Liepiņš teica – nesaprot ideju, veidojot apvienību no Beļavas un Lejasciema pagastu tik atšķirīgajām teritorijām. A.Caunītis komentēja, ka apvienoti netiek pagasti, bet gan pašvaldības struktūra šajās teritorijās. Viņš uzsvēra, ka katrā pagastā uz vietas “daudz ko izteiks personāls” un vajadzēs būt apmeklētāju pieņemšanas laikiem.

Ainārs Brezinskis teica, ka saskaņā ar jaunākajiem viņa rīcībā esošajiem dokumentiem ir redzams, ka Beļavas un Lejasciema pagastu apvienībā būs piecas pašvaldības darbinieku amatu likmes. Viņaprāt, tad izdevīgāk esot atstāt esošos pārvaldniekus katrā no minētajiem pagastiem. Tad iznākšot ietaupījums, jo nevajadzēs veidot apvienības vadītāja štata vietu. A. Brezinskis atgādināja, ka pagaidām pilnīgi visos novada pagastos vēl nav izveidoti klientu apkalpošanas centri, taču tas būs jāizdara, un šajos centros bibliotēku vadītāji pildīs arī kasieru pienākumus. Tas nozīmē piemaksāt viņiem pie esošās algas. 4 apvienību izveidi no 13 pagastiem A.Brezinskis nodēvēja par rīcību “eksperimenta kārtā”.

Normunds Mazūrs saistībā ar Rankas iedzīvotāju vēstuli ir izdarījis savus secinājumus, galvenokārt par pagasta pārvaldes darbinieku komunikāciju ar iedzīvotājiem. “Patiesība tiek stāstīta? Par šīm izmaiņām? Tiek uzsvērts, ka tas ļoti skars cilvēkus. Es neredzu šobrīd nevienu iemeslu, kā tas skars pagasta iedzīvotājus. Kas viņiem paliks sliktāk? Kāds mēģina speciāli šo lietu pamaisīt tā, lai radītu kaut kādu intrigu,” teica N.Mazūrs.

Rankā cerēja uz publisku apspriešanu un pamatojumu

Pagasta iedzīvotāju vārdā protesta vēstules iesniedzēja ir Inga Freimane. “Dzirkstelei” viņa stāsta – vēstule tapa steigā un paraksti savākti septiņu stundu laikā. Jau pēc vēstules iesniegšanas adresātiem vairāki vietējie cilvēki vēl uzrunājuši I.Freimani un teikuši, ka vēlas parakstīties. Tas nozīmē – paustais viedoklis ir raksturīgs vairāk nekā pussimtam rancēniešu. Tajā pašā laikā nepatīkamas sajūtas radījušas situācijas, ka atsevišķi cilvēki gribējuši parakstīties zem protesta vēstules, bet tomēr izvēlējās to nedarīt, jo paši vai radinieki ir pašvaldības darbinieki. Viņi teikuši, ka baidās no iespējamām represijām. I.Freimane uzskata, ka tas nav normāli. I.Freimane saka – tā nav, ka pagastu apvienību veidošana ikvienā Latvijas pašvaldībā ir neizbēgams process.

“Ievācām informāciju. Katrā novadā var darīt, kā grib. Ir jābūt ekonomiskajam pamatojumam. Mēs, rancēnieši, pagaidām neredzam ekonomisko pamatojumu. Pašvaldības izpilddirektores Antras Sprudzānes publiski paustais par pagastu apvienību izveides rezultātā nākamgad ietaupāmajiem 240 000 eiro liecina tikai to, ka ekonomija notiks uz samazināto amatu likmju rēķina. Bet 13 pārvaldnieku vietā nāks 4, kuriem droši vien būs lielākas algas. Būs arī administratīvie izdevumi,” prāto I.Freimane. Viņa pauž – Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastu apvienības plānotā izveide aptver “milzīgus kvadrātkilometrus”. I.Freimane saka, ka viņa kā lauksaimniecības speciāliste zina gan šo 4 pagastu teritoriju apjomus, gan autoceļu stāvokli.

Rancēniešu protesta vēstulē ir norādīts, ka pašvaldība nav organizējusi publisko apspriešanu pagastu apvienību izveidei, tāpēc ir daudz neskaidrību.

“Ja pašvaldība grib šo teritoriju attīstīt un sadarboties ar iedzīvotājiem, tas ir milzīgs darbs,” viņa teic un piebilst, ka daudzi rancēnieši, kuri parakstīja protesta vēstuli, teikuši – novada domei būs vienalga un nekas nemainīsies.

Vairs negriboties roku spiest novada domes priekšsēdētājam

I.Freimanei personiski vairs negriboties “roku spiest” novada domes priekšsēdētājam Andim Caunītim, kurš ir cēlies no Rankas. “Pusgadu esam ar viņu aci pret aci runājuši. Rīcība ir pilnīgi diametrāla,” saka I.Freimane, ar to domājot notikušās sarunas par iedzīvotāju padomju izveidi. I.Freimanei ir aizdomas, ka novada dome apzināti kavējas juridiski akceptēt iedzīvotāju padomju izveidi, jo tad lēmumu pieņemšanā pašvaldībā būs jārēķinās ar sabiedrības viedokli.

Rancēniešu protesta vēstule beidzas ar domu par iespēju Rankai atdalīties no Gulbenes novada. I.Freimane skaidro, ka varbūt Rankai ir citi “precinieki”. Pagasts atrodas Gulbenes malā, viņa saka un akcentē to, ko runā kaimiņu novadā: Ranka vairāk ir saistīta ar Piebalgu, nevis ar Gulbeni. Gadu simtiem Jaunpiebalgas un Rankas kristieši esot apvienojušies vienā draudzē, turklāt Rankas cilvēki savus jautājumus risināt braucot nevis uz Gulbeni, bet uz Jaunpiebalgu vai Smilteni. Uz Gulbeni rancēniešu ceļš vedot tikai tad, ja kārtojamas lietas novada domē, piemēram, saistībā ar zemes īpašumiem, saka I.Freimane un piebilst, ka līdz ar to Rankas cilvēku uztverē Gulbene neskaitās centrs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka gadiem ilgi novada pašvaldība nav atrisinājusi Rankai svarīgas problēmas. Dažas no tam ir uzskaitītas rancēniešu protesta vēstulē: nav kvalitatīva ielu apgaismojuma; nav ietves uz doktorāta ēku; kultūras nama esošās 12 krāsnis ir uz sabrukšanas robežas; galvenais ceļš caur Ranku ir kritiskā stāvoklī.

UZZIŅAI

LĪDZ 30.SEPTEMBRIM notiks Gulbenes novada pašvaldības 13 pagastu pārvalžu reorganizācija; to veiks reorganizācijas komisija, kuru izveidos pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne; komisijai reorganizācijas plāns jāizstrādā līdz 1.jūlijam.

Ar 1.oktobri novada pašvaldībā būs 4 pagastu pārvalžu apvienības:

● Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastu apvienība ar centru Lizumā;

● Beļavas un Lejasciema pagastu apvienība ar centru Lejasciemā;

● Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes un Līgo pagastu apvienība ar centru Jaungulbenes pagasta Gulbītī;

● Litenes, Stāmerienas un Stradu apvienība ar centru Stāmerienas pagasta Vescstāmerienā.

Katrai no pagastu pārvalžu četrām apvienībām būs savs vadītājs, kurš tiks izraudzīts atklāta konkursa ceļā. Līdz 15.augustam tiks apstiprināts pagastu apvienību 4 pārvalžu amatu saraksts, kas stāsies spēkā ar 1.oktobri.

AVOTS: GULBENES NOVADA DOMES 30.MAIJA SĒDES LĒMUMS

#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds”
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.