Gulbenes novadā kailgliemeži redzēti apdzīvotās vietās, parkos un lauksaimniecības zemēs

“Mēs, iedzīvotāji, cīnāmies ar kailgliemežiem, gaidām, lai arī pašvaldība nāktu palīgā un tiktu appļautas Pļavu ielas grāvmalas. Vajadzētu to darīt reizi mēnesī. Citādi kā lai tiekam galā ar tiem Spānijas kailgliemežiem?” piezvanot “Dzirkstelei”, sacīja gulbeniete, kura savu vārdu nosauca, taču vēlējās būt anonīma.

“Dzirkstele” informēja par šo situāciju Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītāju Gintu Āboliņu. Viņa komentāru gaidām.

Laikraksts novērojis, ka pat Spārītes parkā krēslas stundā rāpo kailgliemeži. Skats ir nepatīkams. Bet vai tas ir arī apdraudējums dabai?

Novada deputāte Mudīte Motivāne “Dzirkstelei” saka: “Gulbenes novadā tagad kailgliemeži ir saviesušies kā sērga.” Kā ar tiem cīnīties, iedzīvotājiem trūkstot padoma. Parasti tos pagalmos, pagrabos vienkārši salasa un iznīcina.

Pēdējā laikā arī zemnieki sūdzoties, ka viņiem tīrumi ir pilni ar kailgliemežiem. To “Dzirkstelei” apliecina arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja augkopības konsultante Ingrīda Šteinberga. “Tie, kuri zemniekiem ir tīrumos, tie nav spāņu, tie ir parastie kailgliemeži. Tiešām ļoti daudz ir. Agrāk tā nebija. Garšo rapša sējumi, noēd dīgstus. Ja tas notiek lielos apjomos, tiek pielietoti augu aizsardzības līdzekļi. Zemnieki uzkaisa granuliņas, kas aiztur šo procesu. Bet tas nav invazīvās sugas spāņu kailgliemezis.”

Par kailgliemežiem Spārītes parkā, Gulbenes pagalmos un pagrabos I.Šteinberga saka – tas var būt un var arī nebūt spāņu kailgliemezis, ir svarīgi atšķirt sugas. Milzu kailgliemezis, kurš ir raibs un vizuāli līdzinās spāņu kailgliemezim, ir nekaitīgs, jo ēd pārsvarā trūdošas vielas. “Tas pat ir derīgs, saudzējams! Tā ka jāskatās, kas tie ir par kailgliemežiem, ko tie ēd. Ja kailgliemeži mazdārziņā tiešām noēd ražu, tad ir skaidrs – darīšana ar kaitīgajiem,” viņa uzsver.

I.Šteinberga teic – spāņu kailgliemeža ilgi nebija Gulbenes novadā. Tas mūsu mazdārziņos ir parādījies pirms gada vai pusotra. Līdz tam šī suga vairāk bijusi izplatīta Kurzemes jūrmalas teritorijā. “Tur cilvēki sūdzas par šo invazīvo sugu. Lasa viņus. Kailgliemeži ir nakts dzīvnieki. Izlien naktī un spēcīgi ēd visu,” stāsta I.Šteinberga.

Viņa aicina iedzīvotājus fotografēt pamanītos kailgliemežus un konsultēties, kas tā ir par sugu un kā rīkoties. Spāņu kailgliemezis ir brūnā krāsā. Izstiepies tas var izskatīties biedējoši liels – saka I.Šteinberga.

Fakti

* Latvijas dabai neraksturīgie invazīvie kailgliemeži:

– Spānijas kailgliemezis;

– melnais kailgliemezis;

– sarkanais kailgliemezis;

– melngalvas mīkstgliemezis;

– milzu kailgliemezis.

* Kailgliemeži ir 7 līdz 14 cm gari, ķermenis masīvs un plats, nedaudz saplacināts.

* Ārpus cilvēku apdzīvotajām vietām ir ieviesušies mežos, ūdenstilpju piekrastēs, pļavās un kāpās, ceļmalās, grāvmalās, kapsētās un lauksaimniecības zemēs.

* Līdz šim Latvijā apstiprinātie dabiskie kailgliemežu izplatīšanās koridori ir ceļmalas, grāvji un ūdenstilpju krasti, kas nodrošina kailgliemežu izplatīšanos ārpus apdzīvotām vietām.

* Spānijas kailgliemeži lielā skaitā spēj savairoties četru līdz piecu gadu laikā.

* Pirms uzsākt cīņu ar Spānijas kailgliemežiem, jāatceras, ka tie ir dzīvnieki, kurus var ierobežot, tikai samazinot gliemežu skaitu. Nav iespējams iznīcināt pilnībā.

* Intensīvas gliemežu lasīšanas gadījumā populāciju var samazināt līdz blīvumam, kas ir zem būtiska kaitīguma sliekšņa. Šī ir viena no darbietilpīgākajām metodēm, bet reizē dabai draudzīga.

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde