Diāna Odumiņa
Gulbenes novada pašvaldība piedāvā vietējiem deputātiem lemt par divu savu iestāžu – Lejasciema un Rankas bērnudārzu – patstāvības apturēšanu, pievienojot šīs izglītības iestādes abos pagastos esošajām pamatskolām. Līdzīgi, kā tas jau gadiem ilgi ir Lizumā, kur bērnudārza grupiņas atrodas pamatskolas pakļautībā. Tāpat ir arī Tirzas pagastā, kur pamatskolai ir pirmsskolas audzēkņu grupa.
Deputāti jautājumu par Lejasciema un Rankas bērnudārza statusa maiņu (likvidēšanu un pievienošanu pagastos esošajām skolām) skatīs 21.jūnija izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē. Tur arī paredzēts vienoties, vai lēmumprojekti virzāmi apstiprināšanai kārtējā novada domes sēdē vēl šomēnes.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” skaidro – šis ir jau “citu valstu atstrādāts modelis”. No administratīvā procesa organizēšanas viedokļa bērnudārzu pievienošana skolām esot labs risinājums. Taču “nedaudz ūdeņi sašūmējušies” par to, vai pirmklasniekiem būtu jādodas mācīties uz skolas telpām vai tomēr vēl jāpaliek bērnudārza ēkā, kur apkārt ir sēta, tātad ir droša vide, kur ir rotaļlaukumi.
Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns “Dzirkstelei” saka – šis jautājums būtu izlemjams, uzklausot bērnu vecākus un izglītības darbiniekus.
Rankas pamatskolas direktore Laima Braše teic – lēmējtiesības piederēs katras skolas – gan Lejasciemā, gan Rankā – direktoram. Nekādas diskusijas te nemaz nevarētu būt. Pati L.Braše nolēmusi šīs vasaras izskaņā beigt darba tiesiskās attiecības ar pašvaldību, deputāti šo viņas izvēli jau ir apstiprinājuši. Tātad Rankā, kā norāda L.Braše, lēmējs būs jaunais pamatskolas direktors. Tomēr viņa pauda, ka jau šobrīd pagastā abas izglītības iestādes – skola un bērnudārzs – visu laiku ir sadarbojušās. Piemēram, bērnudārza audzēkņu ēdināšanu nodrošina skolas virtuve. L.Braše uzsvēra, ka bērnu skaits laukos samazinās, tāpēc izglītības iestāžu apvienošana ir neizbēgams solis. Apvienošana nodrošināšot arī lielākas finanšu iespējas atalgojuma palielināšanā pedagogiem.
Gulbenes novadā šobrīd ir trīs bērnudārzi pilsētā, kā arī lauku bērnudārzi Jaungulbenē, Lejasciemā, Rankā, Stāķos un Beļavas pagastā bērnudārzs “Ābolīši”, kurš paredzēts vairāku pagastu bērniem.
Atkal optimizācija? Kārta nr. 2 va pat jau 3?
Cik gan muļķīgu jautājumu var uzdot!!!! Pirmklasnieki ir skolēni. Un viņiem jāatrodas skolā. Cits režīms,cita kārtība. Jo tālāk jo trakāk. Un kas direktors par lēmēju,nav jau privātais bērnudārzs. Ka izvirzīs savus noteikumus.
Nu kāda optimizācija? Tas tak labi. Skaitās vairāk bērnu skolā. Kur te problēma? Un kas direktors par lēmēju šajā sakarā? Nav jau privātais bērnudārzs. Vienīgais ir liela muļķība vadāt ēdamo no skolas uz bērnudārzu. Kas ar to nav saskāries,tas nesapratīs. Daudz kvalitatīvāk ir gatavot uz vietas un pasniegt siltu,kārtīgu ēdienu. Nevis svārstīties pa traukiem ,skaitīt,ka tik kaut ko neaizmirsti. Un ja vēl ir kāds problēmbērns,tad vispār….
…apvienošanās nodrošinās lielākas finanšu iespējas atalgojumā pedagogiem….. Vai tiešām kaut viena no novada skolu optimizācijas kārtām to ir nodrošinājusi? Ja ir tad par ko pedagogi visu laiku streiko?
Vai silīšniekiem skolā būs droša vide un vai 5-gadniekiem būs augumam piemēroti podi tualetē? Un ko darīs ar atbrīvojušamies ēkām?
Bērnu dārzs ir kopā ar skolu tur, kur nav atsevišķi uzbūvēts. Vai ari, kur jau no sākta gala ir projekts, kas ietver bērnudārza daļu un skolas daļu.
Kas attiecas uz bērnu skaita samazināšanos- vai tad nevar dibināt laukos kādas ražotnes vai ko, lai cilvēkiem darbs būtu un dzīvot varētu? Nu nevar visa Latvija dzīvot Rīgā.
Šis projekts ir izdevīgs tikai skolas direktoram, jo viņam palielina algu un novadam, kurš ietaupa apm 500 Eiro uz bērnudārza vad. algu. Jo, nekas cits jau nemainās. Katrs paliek savās ēkās, utt.