Inita Savicka
Jaungulbenietei Baibai Lukumitei ir izdevies izaudzēt savu garāko saulespuķi. Tā ir četrus metrus gara. “Septiņu gadu laikā, kopš audzēju šīs skaistules, šis ir mans personīgais rekords!” priecājas Baiba.
Baibas augums ir metrs un 59 centimetri, un viņas garākās saulespuķes garums ir 4 metri, savukārt kāta diametrs – 45 mm.
“Sākotnēji jau tas nemaz nešķita tik iespaidīgi, taču, vīra pamudināta, izlēmu to izmērīt un ievietot sociālajos tīklos, jo viņš bija redzējis, ka kaimiņu novads dižojas ar savu saulespuķi, kura bija mazāka par manu, un gribējām padalīties arī ar savu veikumu. Kā man tas izdevās? Nav ne jausmas, pat īsti neko sevišķu nedarīju, 23.maijā iesēju šo un citas saulespuķes dārzā. Sēju dažādas – gan zemās, gan vidējās, un bija arī paciņa ar garajām, kur uz paciņas gan bija norādīts krietni mazāks augstums – 1,80 līdz 2 metri. Protams, pāris reizes tika izravētas. Tas arī viss. Nav ne laistītas, ne mēslotas. Tik, cik lietus šogad uzlijis, un viss,” stāsta Baiba. Viņa pieļauj, ka augšanu veicināja saulainā vieta un karstā vasara.
Tradīcija audzēt saulespuķes Baibai neviļus aizsākās 2018.gadā, kad ģimene tika pie savas privātmājas un sava dārziņa. “Pavasarī izsēju vienu paciņu ar saulespuķēm vagā. Atceros, ka izauga tādas necilas un mazas. Bet viena no visas paciņas, lai gan augumā īsa, bet bija ar ļoti lielu ziedu, no kura tad arī ievācu sēklas un turpināju sēt katru gadu. Līdz 2020. gada pavasarī izlēmu iesēt nevis vagā, bet vagu galos izveidot vēl vienu vadziņu un tajā iesēt saulespuķu rindu. Man izdevās iespaidīgs skats! Toreiz abi ar dēlu skaitījām – bija izaugušas 986 saulespuķes! Bija interesanti vērot, kā tās visas sekoja līdzi saulei. Tajā gadā man vienā no vakariem atnāca ziņa ar fotoattēlu no kaimiņienes, kur viņa bija nobildējusi manas saulespuķes no viņas skatpunkta saulrietā. Tekstā viņa man pateicās par skaisto skatu, ko viņa tagad katru vakaru varot baudīt savā terasītē. Kopš tā laika dārzs savu atrašanās vietu gan ir mainījis, bet tradīcija paliek – saulespuķes manā dārzā ir joprojām. Jāatzīst gan, ka vairs tik daudz nesēju, jo cīņa ar saknēm pēc to noziedēšanas ir tikpat iespaidīga, cik vareni ir ziedi un trekni ziedkāti,” stāsta Baiba.
