Svarīgi — brīvprātīgie — cilvēki, kuri spēj parūpēties ne tikai paši par sevi, bet arī par citiem

Grūti prognozēt, kad varētu beigties Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Savukārt situācija Eiropā ir un paliek nestabila. Domājot par gatavību iespējamajai “X stundai” Baltijā, 19. februārī pašvaldība Gulbenē organizēs publiskas mācības visiem interesentiem. Varēs jautāt un saņemt ekspertu atbildes.

“Jāņem vērā Ukrainas pieredze,” “Dzirkstelei” saka Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis, kurš ir arī pašvaldības civilās aizsardzības komisijas sastāvā. “Pateicoties ukraiņu brīvprātīgo dažādām aktivitātēm, varēja ienaidnieku pārsteigt un apturēt, jo birokrātiskais valsts aparāts darbojas ļoti lēni un palīdzība no Eiropas Savienības arī nāk lēni. Brīvprātīgo aktivitātes deva ukraiņiem iespēju arī atmaskot nodevējus, diversantus, spiegus, un tie, par kuriem ziņoja, tika neitralizēti,” stāsta V.Griķis.

Ukrainā zina – krīzes situācijā katrs cilvēks rīkojas atbilstoši savām iespējām un bailēm. Daļa iedzīvotāju, ieskaitot vadošos darbiniekus, sēžas savās automašīnās un kopā ar ģimenēm evakuējas. Bet tie, kuri nespēj doties projām, paliek uz vietas. Prakse liecina, ka šādā situācijā par atbalstītājiem kļūst galvenokārt brīvprātīgie iedzīvotāji. Tie ir cilvēki ar psiholoģisko noturību, kuri nestandarta situācijā nesamulst, rīkojas adekvāti un kuri ir spējīgi parūpēties ne tikai par sevi un savu ģimeni, bet vēl arī par citiem cilvēkiem.

V.Griķis saka: “Drosmīgu cilvēku nav nemaz tik daudz. Lielai daļai ārkārtas situācijā iestājas panika. Latvijā mums vajadzētu jau tagad veidot brīvprātīgo cilvēku vienības katrā pilsētā, katrā pagastā. Vajadzētu, lai tam būtu paredzēts valsts finansējums. Šīs vienības var saukt par brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, policistiem vai kā citādi. Tas nav tas svarīgākais, bet Saeimai, valdībai un pašvaldībām parastā atruna ir – šim mērķim naudas nav. Taču realitātē nodokļu nauda tiek izķiņķelēta, izsaimniekota apšaubāmiem mērķiem,” domā V.Griķis.

Daudzdzīvokļu māju iemītnieki – visneaizsargātākie

V.Griķis uzskata – ilgi esam dzīvojuši miera laika koncepcijā, ticot, ka nekad nepiedzīvosim karu. Cilvēkiem agrāk veidotās patvēruma vietas tika aizmirstas vai pat iznīcinātas. Tagad būtu tomēr jāaktivizē palikušie vecie civilās aizsardzības noliktavu krājumi, kurus gan V.Griķis jau agrāk uzskatīja par primitīvu acu aizmālēšanu, bet vismaz tur ir gāzmaskas, nestuves, čuguna krāsniņas.

Diemžēl arī šajā ziņā Igaunija esot pasteigusies priekšā Latvijai, jo tur no jauna būvētās publiskajās ēkās ir telpas, kuras nepieciešamības gadījumā var pielāgot patvēruma veidošanai. Renovējot daudzdzīvokļu mājas, Igaunijā tāpat kā Somijā pagrabiem jābūt pielāgojamiem patvēruma vajadzībām. Tas nozīmē sanitārā mezgla ierīkošanu, ūdens krānu, siltuma nodrošināšanu un vairākas izejas evakuācijai.

“Tas, protams, saistās ar izmaksām,” saka V.Griķis. Viņaprāt, šā jautājuma risināšanā Latvijā jau tagad bija jābūt valsts mēroga koncepcijai, paredzētam finansējumam. V.Griķa uzskats – “X stundā” daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var kļūt par visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu. Tāpēc māju kopībām jau tagad ir par to jādomā. “Katrai mājai vajadzētu savu strāvas ģeneratoru,” saka V.Griķis.

Viņš nedomā, ka, piemēram, ziemas vai rudens apstākļos mežs vai parks cilvēkiem varētu būt droša patvēruma vieta “X stundā”. Cilvēkiem trūkst prasmju izdzīvot šādos apstākļos.

“Pieļauju, ka daudzi nemaz nezina, kā sliktos laika apstākļos iekurt mežā ugunskuru, ja nevar paskatīties viedtālrunī un internetā atrast padomu. Bet interneta var vairs nebūt,” saka V.Griķis.

Pēc viņa domām, labākā situācijā ir privāto ģimenes māju saimnieki, kuri pieraduši par visu domāt paši, un līdz ar to viņi ir vairāk gatavi rīcībai krīzes situācijā.

Jāsaprot: krīze var turpināties ilgāk par 72 stundām

Ja tiešām “X stunda” iestājas, tad neskaidrais stāvoklis var turpināties ilgāk par 72 stundām. Ukrainā tie tūlīt būs trīs gadi, un tas nozīmē – ārkārtas somas krājumi ātri tiek izsmelti.

“Svarīgi ir nodrošināt, organizēt pārtikas, degvielas rezerves 30 dienām. Jāpārbauda pārtikas, medikamentu rezerves, pēc iespējas labāk jāsagatavo cilvēku izdzīvošanai pagrabi. Jāsāk šos jautājumus risināt jau šodien. Jāpārliecinās pašam, vai esat ar savu ģimeni gatavs “X stundai” jau šodien. Runājot par pārtikas rezervēm, tām jābūt pēc iespējas vienkāršākām un pēc iespējas ilgāk uzglabājamām. Piemēram, kartupeļi, burkāni, kāposti, konservi, speķis. Konservi, kuru bundžas jāatver ar nazi, glabājas ilgāk nekā pašatveramās kārbas. Gaļa stikla burkās glabājas ilgāk. Miltu rezerves īpaši ilgi neglabājas, un tās būtu jāizlieto ātrāk, kad iespējams, jāatjauno. Es gan domāju, ka lielākajai daļai latviešu tā nav problēma. Vienmēr mājās ir pilni pagrabi ar mājas konservējumiem,” saka V.Griķis.

Viņš vērš uzmanību tieši uz to, ka krīzes situācijās daudzdzīvokļu mājās krānos nebūs dzeramā ūdens. Visticamāk, nebūs elektrības, nedarbosies arī kanalizācijas sistēmas, būs jāveido āra tualetes.

“Jābūt krājumā sērkociņiem, šķiltavām, “poverbankām”, apgaismes lukturīšiem, atbilstošam apģērbam, sakaru līdzekļiem, radioaparātam ar akumulatoriem un citām izdzīvošanai nepieciešamām lietām,” uzsver V.Griķis.

Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa, kura arī ir pašvaldības civilās aizsardzības komisijas sastāvā, “Dzirkstelei” saka – pacientiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas, vienmēr ir laikus jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai būtu izrakstītas receptes un lai nepietrūktu medikamentu.

Tas attiecināms ne tikai uz gatavību “X stundai”. Tas jāņem vērā arī tad, kad ir svētku brīvdienas un ģimenes ārsts nav pieejams. Var, protams, doties pēc receptes uz slimnīcas traumpunktu, taču tur speciālists, visticamāk, neizrakstīs recepti kompensējamo medikamentu iegādei.

“Jāsaprot, ka preparātu krājumus pacients neizveidos. Piemēram, insulīna krājumus. Tomēr jābūt tā, lai visu laiku būtu vajadzīgais pa rokai,” saka S.Drubiņa.

Viņa arī iesaka ikvienam iedzīvotājam mājās turēt aptieciņu, kur būs līdzekļi brūču dezinfekcijai un pārsiešanai, kur būs pretsāpju medikamenti un zāles pret augstu temperatūru.

S.Drubiņa stāsta, ka arī SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, kuru viņa pārstāv, ir saplānojusi savu darbu tā, lai būtu gatava “X stundai”. Tomēr arī iestāde nevar uzkrāt medikamentus neierobežotā daudzumā.

Iedzīvotāju viedokļi

Labi, ja prasmes gūtas bērnībā

DAILIS KADILS NO GULBENES: – Ļoti ceru, ka jaunieši, kuri tagad skolā apgūst valsts aizsardzības mācību, gūst arī praktiskas iemaņas, kuras būtu noderīgas “X stundā”. Savulaik, kad mācījos Gulbenes 1. vidusskolā, mums bija attīstīta tūrisma joma. Devāmies pārgājienos. Zinājām, kā iekurt ugunskuru, zinājām, ka kājās jābūt vilnas zeķēm, neraugoties uz to, ka zābaki ir visi cauri slapji. Zinājām, kā orientēties vidē pēc kompasa, pēc kartes. Iemācījāmies grupas principu, ka katrs esam atbildīgs par ikvienu. Daudziem no mums tūrisms kļuva par vaļasprieku arī vēlāk, kad jau bijām pieaugušo cilvēku dzīvē. Tā ir pieredze, kura ir dzīves skola. “X stundā” ļoti svarīgi kļūst cilvēki, kuri ir gatavi parūpēties ne tikai par sevi, kuri ir gatavi ziedot savu laiku sabiedrības labā un palīdzēt citiem. Tā kā strādāju par ātrās palīdzības šoferi, ļoti novērtēju tos cilvēkus, kuri nepaiet vienaldzīgi garām cilvēkam ar veselības problēmām, sauc palīgā mediķus un arī paliek uz vietas, sagaida, parāda ceļu pie pacienta.

Pašvaldībā jāplāno praktiskā rīcība

GUNTIS BLŪMS NO DAUKSTU PAGASTA: – Ļoti svarīgi, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji būtu gatavi “X stundai” vai jebkādai krīzes situācijai. Labi, ka šī ziema ir silta. Bet ja būtu 40 grādu aukstums? Un piepeši rastos grūtības nodrošināt elektrības padevi, centrālapkuri, ūdensvada un kanalizācijas darbību? Svarīgi, lai būtu iespējams izmantot strāvas ģeneratorus, kamēr situācija tiek normalizēta un atjaunojas pakalpojumu nodrošināšana parastajā režīmā. Tas nodrošinātu, lai daudzdzīvokļu mājās, publiskās iestādēs neaizsaltu ziemā radiatori. Uzskatu – civilās aizsardzības komisijai pašvaldībā būtu jādomā par šādiem praktiskiem jautājumiem. Daudzi privāto ģimenes māju īpašnieki domā par šiem jautājumiem, jo risinājums ir atkarīgs tikai no pašiem. Piemēram, es esmu savai mājai nopircis nelielu strāvas ģeneratoru. Esmu gatavs rīkoties, ja mājai pazūd elektrība. Svarīgi arī parūpēties, lai mājai vispār būtu iespēja pieslēgt ģeneratoru.

Latvijas kartē iezīmēti krīzes bankomāti

Krīzes situācijā jārēķinās, ka var tikt ietekmēts ierastais naudas piegādes process. Latvijā ir noteikti tā saucamie kritiskie bankomāti, kuri krīzes situācijā ar naudas apgādi tiks nodrošināti pastiprināti. Par to liecina Latvijas Bankas interneta vietnē publiskotā informācija. Tur arī aplūkojama Latvijas karte ar tajā iezīmētiem kritiskajiem bankomātiem, lai ikviens varētu atrast sev tuvāko. Redzams, ka Gulbenē par kritisko tiek uzskatīts “Citadeles” bankomāts, Madonā – “Luminor” bankomāts, Valmierā – divi “SEB bankas” un pa vienam “Citadeles” un “Luminor” bankomāti. Balvos, Alūksnē, Smiltenē un Cesvainē nav neviena kritiskā bankomāta. Latvijas Banka arī iesaka iedzīvotājiem, kā sagatavoties ārkārtējai situācijai:

● vienmēr mājās glabā noteiktu skaidrās naudas daudzumu;

● ieteicamais skaidrās naudas apmērs ir summa, kas nepieciešama vienas mājsaimniecības pamatvajadzību segšanai vienai nedēļai;

● vēlams, lai šī summa būtu maza nomināla eiro banknotēs.

AVOTS: “BANK.LV”

Aptauja

SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.