Gulbenes rajona Beļavā iedzīvotāji ir satraukti par jau nedēļu klaiņojošu, visticamāk, no auto izmestu šķirnes suni. Par to kāda beļaviete pirmdien zvanīja un stāstīja “Dzirksteles” redakcijai, vaicājot, ko darīt, kā palīdzēt nelaimīgajam dzīvniekam.
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes inspektore Ilze Pāpe “Dzirkstelei” teica, ka ir sazinājusies ar Beļavas pašvaldību, kurai jāgādā par suņa tālāko likteni. Pēc iedzīvotāju stāstītā, klaiņojotājs vizuāli līdzinās vidēji lielam tumši brūnas krāsas terjeram, iespējams, medību sunim.
Jau nedēļu tas klīstot pa veco Lejasciema ceļu meža apvidū, kā arī pirmdienas rītā manīts staigājam pa bijušās atkritumu izgāztuves teritoriju Ozolkalnā. Grūti pateikt, cik vecs ir klaiņojošais suns.
Apzvanīti vietējie mednieki, bet neviens nav pieteicies kā pazuduša medību suņa saimnieks. Tāpēc neesot izslēgts, ka šķirnes suns tīšām izmests no kādas garāmbraucošas automašīnas.
Beļavas pagasta padomes priekšsēdētājs Kārlis Liše “Dzirkstelei” sacīja, ka pašvaldības darbinieki pēc iedzīvotāju rosinājuma pirmdien ir devušies uzmeklēt suni, bet to nav izdevies atrast.
“Ja atradīsim, tad kāds no iedzīvotājiem to paņems pie sevis un tikmēr vietējā televīzijā ziņosim, lai piesakās saimnieks,” teica K.Liše.
Biedrības “LKF dzīvnieku aizsardzības grupa” valdes locekle Linda Zirdziņa “Dzirkstelei” atzina, ka šāda situācija ir tipiska. Ekonomiskās krīzes apstākļos iedzīvotāji biežāk nekā parasti uz ielas izmet mājdzīvniekus – parasti vecus suņus vai kuces ar visiem kucēniem.
“Tas ir jautājums, kas jārisina pašvaldībai. Citas iespējas nav. To nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums. Pašvaldībai ir jābūt līgumam ar kādu no tuvākajām dzīvnieku patversmēm vai arī ir jāveido savējā. Tai nav jābūt obligāti lielai patversmei. Pietiktu ar piecām suņu un piecām kaķu vietām. Dzīvnieku aizsardzības likums ir stājies spēkā pirms deviņiem gadiem, kad valstī vēl nebija ekonomiskās krīzes. Tas ir pietiekami ilgs laiks. Sen bija laiks kaut ko darīt,” teica L.Zirdziņa.
