Diāna Odumiņa
Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība, kura Latvijā darbojas jau 19 gadus, Gulbenē organizēs savas tradicionālās “Vasaras dienas” no 2. līdz 4.augustam – liecina biedrības mājaslapā publiskota informācija.
Plānots atskats uz iepriekšējo trīs gadu rezultātiem jaunajā kompetencēs balstītajā pieejā sociāli pilsoniskajā jomā, izvērtēt tos un diskutēt par nepieciešamajiem priekšlikumiem, turpmākā satura pilnveidē. Būs dažādas iespējas profesionāli pilnveidoties, apmeklēt dažādas apskates vietas un stiprināt savstarpējo sadarbību starp kolēģiem.
2.augustā Gulbenes kultūras centrā notiks paneļdiskusija, kuru vadīs Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Pēc tam būs ekskursija Gulbenes dzelzceļa stacijā.
3.augustā paredzēta Stāmerienas pils un baznīcas, kā arī Litenes armijas vasaras nometnes vietas apskate un saruna par kultūras mantojuma sargāšanu. Sarunā piedalīsies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne. Kārlis Dambītis stāstīs par Liteni un pretošanās kustību. Pēc tam varēs noskatīties Stāmerienas amatierteātra iestudēto Hermaņa Paukša lugu “Skatītāji”.
4.augustā plānots Lejasciema apmeklējums, iepazīstot kultūrvēsturi un tās ar šejieni saistīto daļu – literātes Zenta Mauriņa un pretrunīgi vērtētā Anna Sakse. Paredzēta arī Lizuma un tā novadpētniecības muzeja apmeklēšana. Lizuma pamatskolas skolotāja Nanija Biezā mācīs, kā kopā ar bērniem mācībstundā veidot komiksu. Izskaņā notiks Rankas muižas kompleksa apmeklēšana.
Ar to arī izsmelta mūsu kultūras bagātība. Labi, ka ir vismaz tik, ko viesiem parādīt:)
Par Saksi domājot… Tāds tolaik bija režīms. Ja vēlies ko sasniegt, ej kopsolī ar to. Citādi labākajā gadījumā neiespiedīs grāmatu, sliktākajā – atkritēju “samals”. Ja cilvēks savā būtībā nebūtu gaišs, nespētu uzrakstīt brīnišķīgās pasakas par ziediem. Īstenībā ne viss ir tā, kā redzams virspusēji.
Par Saksi domājot… Romānu “Pret kalnu” Sakse pabeidza 1947. gada 7. novembrī par godu “Lielā Oktobra Sociālistiskās revolūcijas” 30. gadadienai. Vēlāk, 1949. gadā, par šo darbu rakstniece saņēma Staļina prēmiju. Romānā bija cildināta kopsaimniecību (kolhozu) iekārta laukos, kura toreiz latviešiem šķita sveša un nepieņemama. Latvieši Sakses ideju nepieņēma un kolhozos nestājās. Tad okupācijas vara nolēma ar varu īstenot savu maniakālo kolektivizācijas ideju, un tāpēc 1949. gada 24. martā notika masu deportācija ( tām bija vēl arī otrs mērķis- iedzīt cilvēkos bailes par nacionālo partizāņu jeb mežabrāļu atbalstīšanu) Tajā pašā gadā, pēc deportācijas, cilvēki sāka stāties kolhozos, un tas notika bailēs no iepējamajām turpmākajām deportācijām. Kolhozu skaits Latvijā strauji pieauga daudzas reizes, salīdzinot ar laiku pirms 1949. gada marta. Tas nu tā- pārdomām…
Tā ir. Ideja ņemta no kolhoziem Krievijā. Kas tas itoreiz bija – karjera, tālredzīgs aprēķins, labticība komunisma ideāliem? Cits? Interesanti, kā šo komentētu psihologi?
Jā, ideja par kolektivizāciju nebija A. Sakses izdomāta, bet nākusi no staļiniskās Krievijas. Rakstniece bija spiesta apjūsmot kolektivizāciju, jo 1946. gadā okupācijas vara viņai bija piešķīrusi mājokli Mežaparkā, Gdaņskas ielā 14. Savrupmājas 1. stāvā mitinājās P. Stučkas sieva Dora, kura 1950. gadā devās mūžībā, un tad jau visa māja bija A. Sakses ģimenes pārziņā. Par velti šādas “dāvanas” nekad nepiešķir, un šī darījuma cena bija gada laikā dabūt gatavu “prieka vēsti” par kolektivizācijas laimi. Rakstniece šo uzdevumu paveica. Starp citu, mūsdienās šīs savrupmājas tirgus vērtība ir aptuveni 1 miljons euro.