Diāna Odumiņa
Savu funkcionalitāti ir zaudējušas pašvaldībai piederošās, 23 gadus vecās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas Gulbenē, Dīķa ielā 1.
To bilances sākotnēja vērtība bija 1529,59 eiro, atlikusī vērtība ir 963,49 eiro. Iekārtas tika izmantotas kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai pilsētas administratīvajā teritorijā konkrētajā apvidū. Iekārtu apsaimniekoja SIA “Gulbenes Energo Serviss”, taču ar novada domes 27.jūnija sēdes lēmumu uzņēmums izbeidz nomāt šo ietaisi no pašvaldības.
Ir rasts jauns tehnoloģisks risinājums. Veikti būvdarbi kanalizācijas sūkņu stacijas un saimnieciskās kanalizācijas tīklu izbūvei Dīķa ielā 1. Šis projekts bija nepieciešams, jo iepriekšējā sistēma nevarēja nodrošināt darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem. SIA “Gulbenes Energo Serviss”10.jūnijā ar SIA “Halle B” parakstīja aktu par minētā objekta nodošanu ekspluatācijā.
“Dzirkstele” jau rakstīja šeit
Turpmāk pašvaldības uzdevums būs mudināt iedzīvotājus, kuru mājokļi ir Dzirnavu dīķa apkaimē, veidot savu īpašumu pieslēgumus pilsētas centrālajam kanalizācijas tīklam, kā arī pastiprināti kontrolēt, lai lokālā kanalizācija un notekūdeņi netiktu ieplūdināti dabā.
Dzirnavu dīķis ar lietus ūdeņiem savāc visus sārņus no visām pilsētas daļām, sākot ar Emzi un beidzot ar Konto un pārējām ražošanas teritorijām. Rekreācijai tas nebūs izmantojams nekad, pat ja visu pilsētu 100% apmērā pieslēgs pie centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Vienīgais, ko ainavas uzlabošanas labā varētu izdarīt, izmēzt no dīķa dūņu slāni, atbrīvot no niedru audzēm, lai parādītos vismaz ūdens spogulis.
Ļoti precīzi pateikts, tikai daudzi to nesaprot un lolo utopiskas cerības. Dīķī varēja peldēties tajos tālajos gados, kad Gulbene bija neliels miests, nevis pilsēta, kas padomju laikā bija ar diezgan nopietnu rūpniecisku ievirzi, kas dīķa ūdens kvalitātei arī nenāca par labu! Mans teiktais nebūt nenozīmē to, ka dīķa attīrīšanai un sakopšanai nekas nav jādara, bet par peldvietu to pārvērst vairs neizdosies!
Tie grāvji jau sākas pie Beļavas ceļa un iet gar bijušo naftas bāzi. Nu bet ap naftas bāzi purvs ir piesūcies ar visāciem naftas produktiem.
nolaist to smirdupīti nebūs slūžu nebūs probēmu un kā ar domu agrāk kāda bij pie madonas šosejas izviedot peldvietu ?
Dzirnavu dīķa tīrīšana ir muļķība jo ar miljonu nepietiks būs vairāk un pēc 5-10 gadiem jātīra atkal. Kuram gulbenietim tas ir tik ļoti vajadzīgs lai iet un pats tīra. Eiropas savienība dod naudu upju aizsprostu likvidācijai atjaunot dabīgo upes gultni
Pagājušajā gadā 17 Eiropas valstīs tika nojaukti vismaz 239 upju aizsprosti, kas ir rekordliels skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Spānijā vien tika likvidēti 108 aizsprosti, un tas ir vairāk nekā 2020. gadā kopumā tika nojaukts visā Eiropā (101). Arī Latvijā šogad tiks demontēts pirmais aizsprosts – Bejas slūžas Alūksnes upē.
Alūksne var mēs nē ? Kam gan vajadzīgs tas varžu dīķis ar dūņām un visu iespējamo kas tur samests. Nebūtu aizsprosta arī zivis krustalīcē sāktu parādīties
Kalvits ar skeli negrib,ka nojauc aizsprostus uz upem,jo vel nav sacis griezrties veja turbinu naudas virpulis,vini negrib palikt bez kapeikas
Ģeniāla doma izveidot peldošu salu tur kur visi krasti aizauguši ar niedrēm un dibens ar dūņām jau tā tur filtrējas kanalizācija. Ko jūs vēl domē gribat skaties lai jums atved tīro vendenes ūdeni
ideja laba,bet pavasarī niedres traucēs,kad bus palu udeni.visa zale bus apkart sim peldosai salai,pec tam ka to visu iztiris.vispirms jaatbrivojas no niedrem ,jo upe pamatigi aizaugusi jau sak veidoties purvs.
Uzstādīt airatorus lai skābeklis izpūdē dūņas nebūs dūņu neaugs niedras
Tas ir jāsakārto visur, lai nepiemēslotu dabu.