Gatis Bogdanovs
Šovasar maijā, jūlijā un oktobrī četros Gulbenes novada ezeros (Stāmerienas, Ludza, Pinteļa un Galgauskas) tiek ņemti ūdens paraugi un apsekotas ūdenstilpju pieguļošās teritorijas, lai vērtētu mikroplastmasas piesārņojuma dinamiku un izplatību šajās ūdenstilpēs. Šī aktivitāte notiek ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Mikroplastmasas daļiņas šobrīd jau atrastas pārtikā un dzērienos, ieskaitot alu, medu un krāna ūdeni. Nav pārsteigums, ka plastmasas daļiņas nesen ir atrastas arī cilvēka izkārnījumos.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča laikrakstam apstiprina, ka ir saņemtas maijā ņemto ūdens paraugu analīzes.
“Īstenībā Gulbenes novads ir ļoti labs piemērs, kā rūpēties par saviem ezeriem. Tas izrāda iniciatīvu, kā pētīt un uzlabot tā ekosistēmu un vidi, sadarboties ar atbilstošajām iestādēm. Mums ar Gulbenes pašvaldību šis nav pirmais projekts, un šoreiz mēs pētām to, kā atpūta un tūrisms var ienest vietējās ūdenstilpēs mikroplastmasas piesārņojumu. Projekta sākumā mums plānā bija ņemt paraugus sešos Gulbenes novada ezeros, taču pie daudziem ir apgrūtināta piekļuve, it sevišķi ar mūsu ekipējumu, tāpēc nācās samierināties vien ar četriem. Šo projektu veicam sadarbībā ar Lietuvu un Poliju, kas ir vadošā partnere šajā projektā, un nupat ir saņemti pirmie rezultāti. Analīzes rāda, ka piesārņojums mums ir mazliet lielāks nekā Lietuvā, taču daudz mazāks nekā Polijā. Augusta analīzes vēl ir procesā, un priekšā vēl oktobris, kad analīzes tiks ņemtas trešoreiz, un tikai tad tiks izdarīti galīgie secinājumi par mikroplastmasas klātbūtni un ietekmi uz vidi,” saka I.Dimante-Deimantoviča.
Eiropas Parlamenta mājaslapā var lasīt, kā rodas mikroplastmasa un kāda ir tās ietekme uz apkārtējo vidi, kā arī svarīgākos faktus un iespējamos risinājumus mikroplastmasas atkritumu apjoma mazināšanai, pie kuriem strādā Eiropas Savienība (ES). Pēc būtības mikroplastmasu var iedalīt primārajā un sekundārajā.
Pie pirmās kategorijas pieder nelieli gabaliņi, kas tiešā veidā nonākuši apkārtējā vidē no okeānos atrodamiem mikroplastmasas atkritumiem, – 15-31 %. Galvenie avoti: sintētisko apģērbu un tekstilmateriālu mazgāšana (35 % no primārās mikorplastmasas); riepu nodilums braukšanas laikā (28 %); speciāli ražota un pievienota kosmētikas un higiēnas izstrādājumiem konkrētā nolūkā, piemēram, pīlinga lodītes sejas skrubjos (2 %).
Savukārt sekundārā mikroplastmasa rodas, noārdoties lielākiem plastmasas priekšmetiem, piemēram, plastmasas maisiņiem, pudelēm vai zvejas tīkliem, virvēm un tamlīdzīgi. Aprēķināts, ka aptuveni 69-81 % no kopējā mikroplastmasas atkritumu daudzuma jūrās un okeānos veido sekundārā mikroplastmasa.
Jau šobrīd ES deputāti ir apstiprinājuši piesārņojošo plastmasas atkritumu apjoma mazināšanas stratēģiju, kuru izjūtam arī mēs, kā, piemēram, pilnīgu aizliegumu ES līmenī vairākiem vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem, kas ir plaši sastopami jūrās un kuriem tirgū ir iespējami aizvietotāji no alternatīviem materiāliem.
kas mainīsies novada iedzīvotājiem, saņemot izpētes rezultātus?
Elementāri.
Nemazgāt drēbes un braukt uz zirga.
Būtu labāk pētījuši , kuri ir tie , kas kurina katru dienu un smirdina ar dūmiem, Gulbeni. Katrā dienas daļā atrodas, kāds kurš sadomājis pakurināt lapas! Logus atvērt nevar, drēbes izkārt nevar! Jo mums Gulbene neviens neviens neaizrāda kurinātājiem !!!!
Ja traucē, pierunā pašvaldību, lai kā agrāk, nodrošina zaru, lapu u.c.izvešanu. Ko tad darīt privātmājām? Kraut kaudzēs un kultivēt žurkas? Zini, ka žurkas Gulbenē ir reāla problēma? Starp citu, daļa ekologu uzskata, ka koksnes, lapu u.c. dabīgā dedzināšana ir saudzīga planētai. Man arī daudz kas traucē, bet ļauju citiem izdzīvot.
Būtu labāk pētījuši , kuri ir tie , kas kurina katru dienu un smirdina ar dūmiem,…a kur lai liek tos zarus un nopļauto zāli, ja vienam ienāca ārkārtīgi spoža ideja vairs neizvest bioloģiskos atkritumus….būtu kaut reizi 2 mēnešos izveduši nēeee žaba davit. Stumsim pa kaktiem lai pūst. Mums pie daudzdzīvokļu mājas līdz ar to vairs pa netiek kopts nekas, visiem vienalga, neesot kur likt zarus.
Privātais sektors uzturēja un sakopa gan pieguļošos pašvaldības īpašumus, gan šos pašvaldības nevajadzīgos slaistus, bet pēc tā idiotiskā lēmuma neizvest zarus, zāli, lapas ir noveduši pie iedzīvotāju protesta ignorējot pieguļošo teritoriju sakopšanu, ja domei nevajag, tad mums arī . Noriebušies šie pamuļķu lēmumi.
Gulbenē Dzirnavu dīķi negrib paņemt ūdens paraugu ha ha!