Zinātnieki ņem jau trešos paraugus Gulbenes novada ūdenstilpēs

Pagājušajā nedēļā Gulbenes novada ūdenstilpēs strādāja Latvijas Hidroekoloģijas institūta darbinieki, kuri turpināja pētniecības darbu pavasarī iesāktajā starptautiskajā projektā.

“Dzirkstele” jau rakstīja ŠEIT

Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente Elīna Vecmane “Dzirkstelei” skaidro, ka šī ir trešā un pēdējā reize projektā, kad darbība norit šajās ūdenstilpēs. Darbs bijis apjomīgs, un līdz galīgajam slēdzienam vēl jāveic daudzas ņemto ūdens paraugu analīzes. Tomēr jau tagad esot skaidrs, ka mikroplastmasas klātbūtnes problēma mūsu ezeros pastāv.

“Galvenais šajā projektā bija noskaidrot, cik tad īsti daudz plastmasas atrodas šajās ūdenstilpēs. Stāmerienas un Ludza ezers skaitās kā potenciāli piesārņoti ezeri, jo uz tiem ir samērā liels apmeklētāju spiediens. Tas ir apkārtējās infrastruktūras, makšķernieku, tūristu un apmeklētāju iedarbības rezultāts. Tāpēc arī šajos ezeros mikroplastmasas daļiņu ir daudz vairāk nekā Pinteļa un Galgauskas ezeros. Jo vairāk ezers ir “apdzīvots”, jo lielāks ir tā piesārņojums. Mazākās mikrodaļiņas nonāk arī zivju kuņģos un pašas mazākās arī to audos, ko mēs visi lietojam pārtikā. Jāteic, ka cilvēka veselībai tas nekādu ievērojamu kaitējumu nevar nodarīt, taču savienotās vielas, kas ir plastmasā, var radīt ietekmi uz organismu,” teica E.Vecmane.

Savukārt Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente Marta Barone pauda, ka šīs vielas par īsti nekaitīgām gan nosaukt nevar. “Šīs vielas plastmasai tiek pievienotas, lai piešķirtu dažādas īpašības, piemēram, elastību, krāsu vai cietību. Tās var sasniegt pat 80 % no visas plastmasas masas, un tās nav labas cilvēku organismiem. Jo vairāk un ilgāk tās uzturas zarnu traktā, jo vairāk uzsūcas visā organismā. Daudz un ilgstoši lietojot šādu pārtiku, organisms uz to var reaģēt. Cilvēks gan nepārtiek tikai no zivīm, tāpēc satraukumam nav pamata, tomēr zināt to visu ir derīgi. Tāpat arī peldoties un sarijoties ūdeni, nav jāuztraucas par plastmasu, it sevišķi Stāmerienas ezerā, jo tas nudien nav no netīrākajiem. Salīdzinoši jūra ir daudz piesārņotāka, bet tas galvenokārt saistīts ar straumēm, kas ir plastmasas pārvietošanās ceļi, un ir valstis, kas nav tik zaļi domājošas kā pie mums. Situācija kopumā mums ir laba, bet jāņem vērā, ka arī iedzīvotāju skaits mums nav liels.”

Savukārt E.Vecmane piebilda, ka mikroplastmasu var atrast visos ūdeņos, jebkurā paraugā, lai kur tie tiktu ņemti, un ezeros šobrīd tiek atrasta arī plastmasa, kas ir 70 un vairāk gadus veca. Tāpēc viņa aicina ikvienu savākt aiz sevis visu iespējamo un pat paņemt to, ko atstājuši citi. Tā būtu laba prakse un labas gribas un domāšanas izpausme.