Foto: no Fainas Sproģes albuma
103 gadu vecumā ir noslēdzies Druvienas kādreizējās skolotājas Skaidrītes Ausekles-Greiziņas (24.08.1922.-25.05.2026.) dzīves gājums. Par to man tajā pašā dienā paziņoja viņas mazdēls Didzis. Šodien skolotāja Baldonē tiek guldīta zemes klēpī blakus savai meitai Maijai.
“Kalpoju Dievam un esmu viņam pateicīga,” tā skolotāja ir teikusi intervijā “Dzirkstelei” 2009. gada pavasarī.
S.Ausekle-Greiziņa Druvienā reiz bija arī mana un manas māsas Gaļinas skolotāja, iedvesmotāja. Cilvēks, kurš mudināja turpināt izglītoties. Inteliģenta sieviete, kuru vienmēr esmu apbrīnojusi. Saikni ar skolotāju saglabāju visā viņas mūža garumā. Mēs apmainījāmies ar vēstulēm.
Atmiņā ir arī mūsu satikšanās Druvienas skolas absolventu un skolotāju salidojumā Druvienā jau atjaunotās Latvijas brīvvalsts laikā. Skolotāja vēlējās nofotografēties kopā ar mani un manu māsu, jo lepojās, ka mēs – cittautietes – esam ieguvušas augstāko izglītību Latvijā, studējot latviski. Skolotāja vienmēr uzsvēra izglītības nozīmi. Ne reizi vien viņa tika citējusi Raiņa literāro varoni Spīdolu, kura saka: “Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu.” S.Ausekle-Greiziņa viesa manī un māsā Gaļinā patiesu cieņu un interesi par latviešu valodu un literatūru.
Kopš 1945. gada 15. marta jaunā pedagoģe Skaidrīte sāka savas darba gaitas Druvienas septiņgadīgajā pamatskolā. Skolotājas darbu viņai ierādīja toreizējais Druvienas pamatskolas pārzinis Pēteris Zvaigznītis. Atceros, kā skolotāja ar velosipēdu ieradās skolā. No apmešanās vietas līdz darbam viņai bija jāminas četrus kilometrus. Druvienā viņa iepazinās ar savu nākamo vīru – Jāni Greiziņu, kurš tad atgriezās no Vladivostokas filtrācijas nometnes, viņš bijis 10. Cēsu Aizsargu pulka Druvienas nodaļas aizsargs.
1947. gada 25. decembrī viņus “Prēdeļos” sareģistrējis pagastmājas skrīveris. Gadu vēlāk Skaidrītei piedzima meitiņa Rudīte. Taču 1949. gadā ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, meitiņu skolotāja atstāja audzināšanā mammai Latvijā. Brauciens lopu vagonā skolotājai un viņas vīram beidzās Tomskas apgabala Čajas rajona Kolomīnas – Grīvas sādžā kolhozā “Roģina”. Jau tur viņa saņēma vēstuli, ka tikai četrus mēnešus vecā meitiņa mirusi.
Skolotāja un viņas Jānis Sibīrijā nodzīvoja astoņus gadus. 1950. gada 13. augustā tur viņiem pasaulē nāca dēls Rolands, bet trīs gadus vēlāk meita Maija. Mājupceļš ģimenei sākās 1957. gada pavasarī. Latvijā atgriežoties, “Prēdeļos” ģimenei vietas nebija. Pārcēlušies uz Lubānu. Intervijā “Dzirkstelei” 2009. gadā S.Ausekle-Greiziņa stāstījusi – padomju vara viņu uzskatījusi par neuzticamu personu, kurai piemērots tikai apkopējas darbs.
Skolotajās dēls Rolands vairāk nekā 15 gadus bija Rīgas Zooloģiskā dārza direktors. Vīru Jāni skolotāja zaudēja 1983. gada janvārī. Viņam bija tikai 64 gadi. Zaudēja arī savu meitu Maiju, kurai tad bija 40 gadu. Ilgus gadus skolotāja dzīvoja Baldonē, tur uzaudzināja mazdēlu Didzi, meitas Maijas dēlu. Mūža nogali skolotāja pavadīja Ķekavas sociālās aprūpes centrā.
- Faina Sproģe (88), dzimusi Ļipčanska, no Smiltenes novada
