Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

KOMENTĀRS: Vajāšana – kā pasargāt sevi un savus tuviniekus?

Foto: “Pexels”.

Ar “Drossinternets.lv” ziņojumu līnijas starpniecību katru gadu mūsu redzeslokā nonāk 5-10 vajāšanas gadījumi, kad varmāka ilgstoši izseko vai novēro savu upuri un tādējādi iedveš bailes. Ne katrs zina, ka vajāšana ir krimināli sodāma.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Maija Katkovska, “Drossinternets.lv” vadītāja. Publicitātes foto.

Viens no Latvijā plašāk zināmākajiem gadījumiem ir žurnālistes Ingas Sprinģes vajāšana. Divus gadus no viņas neatkāpās varmāka, labi apzinoties, ka žurnāliste nevēlas ar viņu komunicēt, izteica draudus, ieradās darbavietā ar bēru pušķi. Tiesa vajātājam piesprieda 2 mēnešu cietumsodu.

Kāda uzvedība būtu uzskatāma par vajāšanu?

Vajāšana ir atkārtota draudīga izturēšanās, kas biedē upuri. Vajāšanas izpausmes ierobežo tikai varmākas fantāzija – tā var būt gan fiziska izsekošana ikdienas gaitās, gan arī sekošana sava upura darbībām interneta vidē, piemēram, sociālo mediju platformās. Vajātāja arsenālā bieži vien ir regulāra, uzmācīga un biedējoša kontaktēšanās ar upuri ar telefona, īsziņu, e-pasta starpniecību, pārspīlēti uzmanības apliecinājumi interneta komentāros, tieši vai netieši draudi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vajātāja motīvi mēdz būt atšķirīgi. Bieži vien tā ir šantāža un naudas izspiešana, kad vajātājs iepazīstas ar savu upuri internetā un, izmantojot uzticēšanos, izvilina personiska rakstura informāciju, intīma rakstura foto vai video, kas vēlāk lieti noder noziedzīgo nodomu īstenošanai. Ir bijuši gadījumi, kad varmāka nosūta saiti, kuru upuris atver un, pašam nezinot, dod piekļuvi savam datoram un visai informācijai, kas tajā atrodas. Visbiežāk tas izpaužas kā draudzīgs aicinājums ar solījumu, ka dators tiks savests kārtībā un, piemēram, tam tiks uzlikta jaunākā pretvīrusa programma.

Nereti ar vajāšanu var noslēgties arī pāra attiecības, kad ar šķiršanos neapmierināts partneris sāk izsekot savu bijušo un cenšas būt klātesošs vēl ilgi pēc tam, kad partnerattiecības ir pārtrauktas. Ir bijuši pat gadījumi, kad bijušais partneris izmanto izsekošanas tehnoloģijas, piemēram, programmas partnera viedtālrunī vai datorā. Visbiežāk šādā veidā tiek mēģināts piespiest bijušo pārdomāt un atgriezties attiecībās. Ja tas neizdodas, varmāka vajājot cenšas atriebties par, viņaprāt, pieļauto netaisnību. Mēdz gadīties, ka savu darba devēju vai citus kolēģus uzsāk vajāt kāds no bijušiem darbiniekiem, lai atriebtos par, viņaprāt, netaisnīgu atlaišanu.

Pastāv arī iespēja izprovocēt vajātāju, sociālo mediju platformās neapdomīgi publicējot pārāk daudz personiska rakstura informācijas, līdz uzrodas kāds pārlieku uzmācīgs sekotājs, kurš rūpīgi seko līdzi publicētajam saturam un pēc tam izsaka komentārus vai sūta privātas ziņas, pēc kurām cilvēks vairs nejūtas īsti droši. Nereti ar šādām situācijām nākas saskarties sabiedrībā pazīstamām personām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā sevi pasargāt?

Pirmkārt, aicinu katru rūpīgi pārdomāt, kādu informāciju publicējat sociālajos tīklos – vai tā nav pārāk privāta un tās nonākšana svešās rokās nevar jums kaitēt? Publiski pieejami sociālo mediju konti, ikdienas gaitu dokumentēšana, pārāk atkailinātu fotogrāfiju ievietošana, atrašanās vietas iespējošana ir informācija, kas padara izsekošanu par viegli paveicamu uzdevumu.

Otrkārt, ļoti ieteicams parūpēties par stingriem privātuma ierobežojumiem bērnu kontiem sociālo tīklu platformās, panākot, ka viņu ierakstus redz tikai draugi. Noteikti jāpārrunā ar bērniem riski, ja tiek apstiprināta draudzība ar cilvēkiem, kurus bērns dzīvē nepazīst.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Treškārt, saprotot, ka tiekat vajāts vai jūsu tuvinieku lokā ir vajāšanas upuris, noteikti ir jāmeklē palīdzība. Lai konsultētos par pareizāko rīcību, aicinām sazināties ar mums, ziņojot drossinternets.lv mājaslapā vai sūtot e-pastu zinojumi@drossinternets.lv. Tāpat vēlams gādāt par pierādījumu (ziņu, ekrānšāviņu u. c.) apkopošanu un vērsties Valsts policijā.

Nobeigumā jāpiemin, ka Krimināllikums paredz sodu par vajāšanu, kas tiek traktēta kā vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai tuvinieku drošību. Sods par šādu rīcību ir īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai arī naudas sods.

– Maija Katkovska, “Drossinternets.lv” vadītāja

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (4)

  1. Jāgriežas tiesībsargājošās iestādes.lai sevi aizstāvētu.Ir taču cilvēki ar putniem galvas.kas jaucas citu privātās dzīves.

    3
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.