Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

LASĪTĀJS JAUTĀ: Kad remontēs Gaujas izskaloto Velēnas-Rīdūžu ceļu?

Foto: Gatis Bogdanovs.

“Cik ilgi stāvēs Gaujas izskalots ceļš? Tas netiks labots? Brīdinājuma zīmes ir uzliktas un stāv visu laiku. Kad tad taisīs ceļu? Vai tad, kad Gaujā celsies ūdens līmenis? Ceļam ir sašaurinājums,” piezvanot “Dzirkstelei”, stāstīja kāds lizumnietis. Viņš teica, ka izskalojums ir ceļā pāri Gaujai, braucot kilometru uz Mālmuižas pusi un nogriežoties pa kreisi gar mežu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Dzirkstele” noskaidroja, ka runa ir par Lizuma ceļa V442 posmu Velēna-Rīdūži, kuru šogad valsts ir nodevusi pašvaldības pārziņā. Uzturēšanā tas ir D klases ceļš.

5.jūlijā VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis Laimonis Aumeisters tikās ar Gulbenes novada domes vadību, lai runātu par šīs problēmas kopīgu risinājumu. Problēmas risinājumu nosaka Ministru kabineta izdotie “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”. Tie paredz, ka bedres, kas ir dziļākas par 25 milimetriem, pēc ziemas sezonas D klases ceļam jānovērš līdz 1.jūlijam. Šajā konkrētajā gadījumā runa ir nevis par bedri, bet par ceļa malas nogruvumu, noslīdēšanu. Šis izskalojums Velēnas-Rīdūžu posmā ceļa līkumā ir radies pavasarī.

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” teica – esot jau pats pārrunājis ar Lizuma pagasta pārvaldes vadītāju Uģi Aigaru šo jautājumu. Sapratuši, ka izveidot ilglaicīgi drošu nostiprinājumu nogruvuma pusē neizdosies, jo ar dabu cīnīties bieži vien ir bezjēdzīgi. Tāpēc ir doma uzrunāt ceļam blakus esošās zemes privātīpašnieku, vai viņš būtu ar mieru šajā grūstošajā ceļa līkumā atvēlēt pāris metrus sava zemes īpašuma teritorijas, lai ceļu pavirzītu un nostiprinātu uz drošākas pamatnes. Cik ātri varētu atrisināt jautājumu, par to A.Caunītis nerunāja.

Foto: Gatis Bogdanovs

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (2)

  1. Ielīdīs privātīpašumā un pēc pāris gadiem, kad Gauja izgrauzīs tālāk krastu, ko tad? Līdīs tālāk? Krasts nav tik augsts, kā piemēram, robežkalnā. Jāsaber laukakmeņi un miers. Ja budžets atļauj var salikt dolosus ko liek jūrmalās lai viļņi neveicinātu krasta eroziju. ”jo ar dabu cīnīties bieži vien ir bezjēdzīgi” – šādu secinājumi var veikt tikai cilvēki kam nav sajēgas no praktiskām lietām, un bēdīgi ka tādi ir ”vadītāji”. Holandei, aptuveni puse valsts teritorijas, ir atgūta no jūras.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.