Lasītājs jautā: Ko darīt, ja kaimiņi atkritumus met tuvu žogam?

“Dzirksteles” redakcija saņēma telefona zvanu no Stradu pagasta Palienā dzīvojošās Zentas Lūses, kuru neapmierina kaimiņu rīcība, jo atkritumus metot pārāk tuvu viņas žogam.

“Sviež, kas pagadās – izdedžus, esmu atradusi arī skrūves, gurķus, tomātus. Ziņoju pagasta pārvaldei, arī policijai. Policisti atbildēja: nav viņu “lauciņš”,” stāsta seniore.

Laikraksts sazinājās ar Stradu pagasta pārvaldes vadītāju Juri Duļbinskis, kurš ir zinošs par šo kaimiņu konfliktsituāciju. “Pagasta pārvaldes vadītājs nav tiesīgs sastādīt kaut kādu protokolu. Es viņiem izstāstīju, ka jāvēršas pašvaldības policijā. Mēs varam cilvēcīgi parunāt, bet es neesmu tiesnesis un nevaru sastādīt kaut kādu protokolu. Situācija ir tāda, ka tur ir divas mājas, kuras atrodas viena otrai blakus, un piesaistītie zemesgabali ir viens otram blakus. Starp šiem zemesgabaliem ir sēta. Tad ir konflikts par to, cik tad tuvu kaimiņa robežai drīkst kaut ko otrs kaimiņš darīt – ierīkot komposta kaudzi vai nolikt kādus gružus vai ko citu. Šis ir tas konflikts. Bet tad jau tur aizgāja detalizētāk, ka īsti skaidra nav tā robeža. Taču arī pašvaldības policija jau nebūs tā, kas noteiks īpašuma robežu, tur jau atkal jāpasūta mērniecība,” stāsta J.Duļbinskis.

“Dzirkstele” sazinājās arī ar Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieku Mārtiņu Didrihsonu-Linardu, kurš skaidro, ka šādos gadījumos ir jāraksta iesniegums pašvaldības policijai. “Tad tālāk skatāmies konkrēto situāciju un iespēju robežās risinām,” saka

Mārtiņš Didrihsons-Linards.

Viņš arī stāsta, ka pašvaldības policija palaikam saņem iesniegumus vai telefona zvanus, kad tiek lūgts risināt kaimiņu konfliktus. Konfliktu pamatā ir smēķēšana daudzdzīvokļu namos, kas traucē kaimiņiem, vai arī no kāda kaimiņa balkona citā balkonā krīt gruži, laukos tie ir servitūta ceļi, kā arī suņi, kas skraida apkārt. “Ir dažādas situācijas,” saka M.Didrihsons-Linards.