Inita Savicka
“Mūsu daudzdzīvokļu mājas 2/1 pagrabā Nākotnes ielā, Gulbenē, iemetusies mājassēne jeb “brants”. To pamanīju pavasarī, pagājušajā gadā vēl nebija. Pārņēma jau vienu pagrabu, pārņēma otru. Bail, jo nāk uz manu pagrabu. To paliek arvien vairāk. Ko darīt? Kā cīnīties?” jautā kāda gulbeniete.
“Dzirkstele” sazinājās ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošo pētnieci Ilzi Irbi, kura stāsta, ka, pirmkārt, jābūt pārliecībai, ka tā tiešām ir mājassēne. “Parasti lūdzu atnest paraugu, tad es identificēju, ir vai nav, jo ir bijis, ka cilvēki iedomājas, ka tā ir mājassēne, bet patiesībā nemaz nav. Tās var būt arī dažādas citas sēnes. Bet, protams, mājassēne ir pati bīstamākā. Ja pieņemam, ka tā patiešām ir mājassēne, tad vispirms jānoskaidro, kāpēc tā ir iemetusies. Ir jābūt iemeslam, jo sēne no zila gaisa neiemetīsies. Varbūt ir paaugstināts mitrums. Nākamais jautājums, cik tā sēne ilgi tur ir, vai tā uzradusies tagad. Tad jāmeklē kā izmeklētājam apstākļi, kāpēc tā ir iemetusies, kas tur ir mainījies,” skaidro I.Irbe.
Viņa stāsta, ka pamatā tas ir paaugstināts, ilgstošs mitrums, līdz ar to jāmeklē mitruma avots, iemesls, kāpēc tā ir noticis. “Varbūt augsti gruntsūdeņi vai plīsušas caurules, ja tas ir pagrabā. Jāsaprot, kas tur ir noticis un vai tur ir koks pagrabā. Jācīnās ar cēloni, citādi sēne augs un augs. Kad mitrums ir likvidēts un viss ir sauss, tad ārā no pagraba ir jāņem koks un jāiznīcina. Šķūnī to noteikti nevajag likt vai par malku izmantot, jo tā sēne ir ļoti bīstama un var izplatīties tālāk. Viss koks jāizvāc ārā, tad pagrabā viss jāapstrādā ar boru saturošiem preparātiem. Kad tas viss ir izdarīts, tad jādomā par to, ka koku vairs tajā pagrabā nevajadzētu likt. Tas nav droši. Koku var aizvietot ar metāla vai plastmasas plauktiem. Protams daudzdzīvokļu mājā, kur sēne skārusi vairākus pagrabus, tas ir komplekss pasākums. Ja savu pagrabu izvāks, bet citi neko nedarīs, tad tā pēc brīža būs atpakaļ. Jāsāk ar to, ka visiem mājas iedzīvotājiem būtu jāapvienojas cīņā ar šo sēni. Viens pats nav cīnītājs,” uzsver I.Irbe.
I.Irbei var sūtīt arī mājassēnes fotogrāfijas uz e-pastu “miko@lkkes.lv” vai “ilze.irbe@kki.lv”, tad, redzot konkrēto gadījumu, kopīgiem spēkiem tiks meklēts iemesls, kāpēc sēne iemetusies, lai varētu ar to cīnīties.
Uzziņa
Īstās mājassēnes (Serpula lacrymans) jeb tā saucamā “branta” apkarošanas pasākumi
– Izvērtē bojājumu apjomu un nozīmīgumu. Konstatē sēnes augšanas izejas punktus, lai izslēgtu atkārtotu sēnes attīstības iespēju. Nosaka nepieciešamos remonta darbus konstrukcijas saglabāšanai.
– Lokalizē un novērš mitruma avotus.
– Veicina ātru struktūras izžūšanu.
– Sēnes augļķermeņus un/vai micēliju atdala no virsmām, ieliek plastmasas maisā un sadedzina.
– Aizvāc visu satrupējušo koksni, izzāģējot arī veselo koksni 0,5 metrus aiz pēdējām redzamajām sēnes bojājumu vietām. Koksni un citus bojātos priekšmetus sadedzina vai ierok zemē, tādā veidā izslēdzot jaunu inficēšanās risku.
– Izolācijas materiāli un zeme zem grīdām lielākoties ir caurauguši ar sēnes micēliju un pārklāti sporām, tādēļ ir infekcijas avots. Aizvāc un iznīcina inficētos izolācijas materiālus un norok zemes slāni 15 cm dziļumā.
– Priekšmetus no inficētās telpas drīkst pārvietot citā tikai pēc dezinfekcijas.
– Novērš tālāku sēnes izplatību pa mūri un/vai apmetumu, lietojot boru saturošus aizsarglīdzekļus.
– Lieto ar aizsarglīdzekļiem apstrādātu aizvietojošo koksni.
– Apstrādā palikušo veselo koksni ar aizsarglīdzekli (minimums divi pilni otas pārklājumi).
– Veic papildu pasākumus (piemēram, ierīko ventilāciju, hidroizolāciju utt.).
Avots: Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts
