Dzirkstele.lv
Dzīvē gadās dažas situācijas, kad mūsu plāni un mērķi novirzās pavisam citā gultnē, un tas ir noticis ar mani.
Kā jau daudzi tautieši, arī es esmu no Sprīdīša dinastijas – devos pasaulē laimi meklēt. Bet savus dārgos tuviniekus uz Gulbeni braucu apciemot pēc iespējas biežāk, jo Gulbene ir mana dzimtā vieta. Esmu šeit dzimusi, pavadījusi bērnu dienas, uzsākusi skolas gaitas un arī pieaugušo dzīvi. Kāpēc šo visu rakstu? Tas tādēļ, ka šogad tieši uz valsts svētkiem sagadījās atvest uz Gulbeni mazmeitiņu un meitas vīru, lai abus iepazīstinātu ar manu dzimto vietu. Piebildīšu, ka meitas vīrs un mazmeitiņa ir Lielbritānijas pilsoņi, kuru saknes nāk no Šrilankas un Latvijas. Pilni iespaidiem par atkalredzēšanos ar tuvajiem un izbaudīto skaisto dabu un atpūtu, pošamies ceļā, lai atgrieztos ierastajā ikdienā.
Patīkamu emociju vadīti, atstājām apartamentus Skolas ielā, kur bijām apmetušies. Pēdējā ceļasoma tika ievietota automašīnas bagāžas nodalījumā, bet vēl bija atlicis tāds nieka atkritumu maisiņš, kurš bija jānogādā līdz tam paredzētai vietai. Tātad visu sāpju vaininieks ir tieši šis maisiņš. Aizejot līdz atkritumu realizācijas punktam, saprotu, ka man nav piekļuves tam. Gadās arī tā. Uz ielas atstāt šo “rezgali” nevaru, jo cienu citu cilvēku darbu un nav arī vēlmes piemēslot savu pilsētu, bet arī līdzi paņemt to nevaru. Tad es kā praktiskais latvietis ar ekstrasensa spējām mēģinu šo kodu iegūt patstāvīgi, bet, protams, gaišredzības spēju man nav un maisiņš ar atkritumiem vēl joprojām ir manās rokās. Kamēr es mēģināju pielietot savas ezoterikas prasmes, garām man lēnā solī, savās domās iegrimusi, dodas kāda sirma kundze. Uz mirkli pavīdēja doma palūgt palīdzību, bet, ieraugot viņas acīs naidpilno skatienu, atmetu šo domu. Sākās jau bezizeja un biju gatava doties prom ar visu savu “rezgali” (atkritumu maisiņu), kad pamanīju tuvojamies kādu labsirdīga izskata džentlmeni, kurš tuvojās būdiņai, lai izmestu atkritumus. Ļoti nopriecājos! Džentlmenis pienāca pie būdiņas, ievadīja kodu un atbrīvojās no sava nesamā. Tajā brīdī ar smaidu sejā uzrunāju viņu, lai atļauj arī man izmest to nelaimīgo atkritumu maisiņu, bet atbilde, ko saņēmu, lika man atkāpties pāris soļus atpakaļ, jo ko tādu nebiju gaidījusi: “Kas tu tāda esi, tu šajā mājā nedzīvo! Es netaisos ļaut kaut ko izmest manā atkritumu tvertnē!” Tālāk sākās vēl lielāka drāma, jo no blakus esošās mājas sāka kliegt kāda kundze, lai vācos prom ar savu maisu, ko es iedomājos, par atkritumu izvešanu nemaksāju, šeit nedzīvoju un tā tālāk. Centos viņai paskaidrot, kāpēc esmu šeit un vēlos izmest atkritumus. Kamēr risinājās šī scēna ar šo māju “uzkopšanas speciālisti”, to es sapratu starp kliedzieniem, mums raitā solī tuvojās tā pati sirmā kundze, kura pirms laba laika bija devusies man garām, un jandāliņš turpinājās dubultā spēkā. Tiku apvainota visos pasaules grēkos un galvenais – cik nelegāli es dzīvoju dzīvoklītī, ko biju noīrējusi ar savu ģimeni. Tādu naidpilnu un mežonīgu dusmu šalti ļoti sen nebiju piedzīvojusi.
Cik ļoti žēl, ka joprojām pastāv senā paruna, ka latvietis latvietim ir kā “saldais ēdiens”. Mani šis viss varbūt vēl tā nebūtu satraucis, bet, ieraugot meitas vīra baiļpilno izbrīnu sejā par notiekošo, kādu priekšstatu viņš ieguva par maniem tautiešiem?
Vēlāk viņš atzinās, ka tiešām bija nobijies, jo domāja, ka šīs kundzes man uzbruks, un tādu agresiju viņš nebija piedzīvojis. Tagad man rodas jautājums, vai viņam būs vēlme vēl kādreiz apciemot manu skaisto Gulbeni un ieteikt citiem viņu apmeklēt.
Lai Gulbenē nekad netrūktu tūristu, kuri to apjūsmotu un iemīlētu, kā es mīlu savu dzimto vietu! Dārgie gulbenieši, būsim laipnāki, iecietīgāki un saprotošāki! Ar smaidu sagaidīsim un pavadīsim viesus, jo labais vairo labo! Labi, ka pēc visas lielās brēkas mans melnais “rezgalis” nonāca tam paredzētajā vietā. Novēlu visiem laimi, saticību un veselību!
– Laila
O jā. Arī pašiem Gulbenē nākas ciest no kaimiņu žults.
Man reizēm šķiet vecenes pie loga dežūrē,lūr,kas ,kur izmet atkritumus,kā bērni uzvedas,kas naktī trokšņo,tūlīt būs vēstule pastkastītē, vai ola pret logu.
jebkuros apartamentos, vai viesnīcās, vai dzīvoķļos, kuri tiek izīrētu uz dienām, nekad nav jāizmet atkritumi, tas ir izīrētāja pienākums. Es daudz pārvietojos un apmetos dažādās vietās un neviens navv prasījis izmest atkritumus…. tas viss izklausās pēc galīga sviesta.
Tieši tā, apmetoties viesnīcā taču Jūs nemeklējat āra konteineru, kur izvācoties izmest atkritumus? Arī šiem dzīvokļiem, ko izīrē, taču viesnīcas princips, ja būtu savādāk, Jums tiktu atstāts konteineru sētas kods. Ja īpašnieki/darbinieki laikus neiztīra dzīvokli, tā nav tūristu problēma. Pilnīgi lieka drāma. Ja nav pieejas koda/atslēgas, Jums nav jāmet atkritumi.
Man gan tieši pretēji gandrīz visos ārvalstu apartamentos bija jāizmet atkritumi pašam.
Un pareizi. ,Sākumā pamet Latviju,dzīvo citā valstī,tad tur jūsmo- mana dzimtā zeme,mana Latvija. Nu tad nevajadzēja braukt prom no Latvijas. Jūsmotāji no tālienes atradušies. Fui,nepatīk man tas.
Anita…kāds sakars vispār. Atkal žulti spļaujam. Ne jau visi var atļauties dzīvot Latvijā.
Nu ja ārzemēs ir norādīts , kur atrodas konteiners, tad jāizmet. Latvijā visur ir maksas un slēgtie konteineri, tāpēc atkritumus izmet apkopējas, varbūt viņi nemet visu kopējā, bet vēl sašķiro, lai saudzētu dabu un ietaupītu.
Raksts ir par latviešu saskarsmes kultūru. Kauns par latviešiem …..
Gulbenieši savā tipiskajā ampluā 😀
Lūk tipiskie latvieši! Uzskatu atstāt savus mēslus citiem iznest ir kauna lieta,tas pierāda cilvēku intelektu un kultūru. Domāju, ka mīlēt savu zemi var ari no attāluma, varbūt tā mīlestība ir daudz patiesāk kā dažiem turbo patriotiem dzīvojot uz vietas. Respekts autorei, jo darītu tieši tāpat, jo arī kad nākas būt ārpus, Latvijas savācu aiz sevis visu vienmēr. Lai visiem jauka diena.
Skumji,tiešām! Gribam lai Latvija un arī Gulbene ir tīra sakopta,bet nē,būsim burta kalpi un neļausim izmest atkritumu maisiņu savā “apsargātajā” konteinerā! Cits būtu nolicies pie konteinera un aizgājis! Autore taču visiem tiem niknajiem sargātājiem paskaidroja,kāpēc grib izmest tieši tur.Un te nav runa par to,ka bija jāatstāj īrētajā dzīvoklī un tt.Runa ir par attieksmi!
Dzīvojot apartmentos jūas maksājiet par savāktiek atkritimiem, samainītiem dvieļiem un kalātiem, par samainītu gultas veļu un tīru un izvēdinātu istabu vai numuriņu, visss ir iekļauts cenā un man nekad tādu jautājumu nav bijis dzīvojot nedēļu vai divas par atkritumiem, bai slapjiem dvieļiem, vai neuzkopu numuriņu. Ssaimnieks izīrējot telpas nodrošina arī servisu un nav nekur pasaulē savādāk, vienīgi ja dzīvo teltīs.
No kļūdām ir jāmācas.ja jūs esat tik kulturāli latvju un ārzemju cilvēki,kas izīrēja uz trīs dienām dzīvokli.tad vajadzēja dzīvokļa īpašniekam visu pajautāt tai skaitā atkrituma konteinera režģa kodu.tad ne viens nebūtu uz jums bļāvis,jo šajā valstī lv par visu jāmaksā un nemazās summas.tāpec cilvēki aizstāvēja savu mēslu kuģi.
No kļūdām ir jāmācas.ja jūs esat tik kulturāli latvju un ārzemju cilvēki,kas izīrēja uz trīs dienām dzīvokli.tad vajadzēja dzīvokļa īpašniekam visu pajautāt tai skaitā atkrituma konteinera režģa kodu.tad ne viens nebūtu uz jums bļāvis,jo šajā valstī lv par visu jāmaksā un nemazās summas.tāpec cilvēki aizstāvēja savu mēslu kuģi.
Arī es jau ilgāku laiku nedzīvoju Gulbenē, kura man kādreiz ļoti patika. Tagad aizbraucot ciemos, nav vairs interesanti, viss ir nospēlējis. Jābrauc uz Balviem un Alūksni vai kādu citu pilsētu lai var atpūsties. Jau paejot pa ielu pretimnākoši cilvēki depresīvi, nelaimīgi, skaudīgi utt. Fui. Attieksme nekāda, tāda sajūta, ko tu gribi no manīm. Kādreiz tā nebija. Atbraucu, pat sveicinājās uz ielas nepazīstot, bija laipnība…
nepaliks neviens ne nabags,ne bagāts,atļaujot izmest atkritumu maisiņu.Cik reiz aizved patukšu konteineru,bet tāpat par to maksājat pilnu cenu.Netaisījās taču izmest tonnu.Šitie slavinātāji,ka nekas nav jāmet,man vienkārši riebjas.Šitie ir tie,kas nekādu cūku kūti aiz sevis nevāc.Viņi lieli un vareni,viņiem pie kājas savi mēsli,lai nāk kāds kalps un savāc aiz viņiem.Visu cieņu šai Gulbenes apmeklētājai.Bet uz neko labāku neceriet,šeit visi palikuši tik neiecietīgi,tik ļauni,tik vareni,nākošreiz būs tieši tāpat vai vēl ļaunāk.