“Dzirkstele” saņēma zvanu no Irēnas Bules (Ludzas novads), kura stāsta par savu pieredzi ar kārtējiem krāpniekiem. Viņa izpaudusi savus personas datus un tagad bažījas, ka krāpnieki varētu mēģināt viņas vārdā noformēt kredītu.
Viņa bija izlasījusi “Dzirkstelē” informāciju par to, ka Gulbenes novadā telefoniski saņemts zvans no vīrieša, kurš sarunā izmantoja krievu valodu un norādīja, ka personai esot adresēts sūtījums – ierakstīta vēstule no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Iedzīvotājs sarunas laikā vīrietim nosauca savus personas datus. Vēlāk iedzīvotājs konstatēja, ka viņa vārdā noformēts aptuveni 3500 eiro kredīts.
“Ar mani notika līdzīgi. Sakrita tā, ka es patiešām gaidīju ierakstītu vēstuli no valsts par 0,3 hektāru manas zemes atsavināšanu aizsardzības vajadzībām, un man piezvanīja krāpnieki. Telefona zvanu no krāpniekiem saņēmu 15. aprīlī. Arī man teica, ka esot adresēts ierakstīts sūtījums un to piegādās ar “Omnivas” kurjeru, ka jānosauc personas dati, pretējā gadījumā, ja es tos nenosaukšu, tad manu ierakstīto sūtījumu glabās arhīvā, par ko man katru dienu būšot jāmaksā 3 eiro. Un es iedevu savus personas datus – nosaucu savu personas kodu un pases numuru un tagad baidos, ka var uz mana vārda noformēt kredītu, Protams, par šo situāciju ziņoju arī policijai,” stāsta Irēna.
Runā ļoti pārliecinoši un uzbāzīgi
Viņa stāsta, ka pēc telefonsarunas ar krāpniekiem viņai atnāca īsziņa. “Latīņu burtiem krievu teksts, ka it kā no Credit24.lv uz mana vārda ir noformēts kredīts 3500 eiro kaut kādam Maksimam Gromovam par labu. Es piezvanīju uz Credit24.lv, man tur pateica, ka šī kompānija tikai balstoties uz šiem datiem – personas kodu un pases numuru – kredītu neizsniedz. Bet man tāpat ir nemierīga sirds. Baidos par tādiem “melnajiem” kreditoriem. Man teica, ka tādi pastāvot. Protams, man pašai ir dusmas uz sevi. Mans kauns, ka uzķēros un nosaucu savus datus. Pēc tam, kad man atnāca īsziņa par it kā noformēto kredītu, man atkal zvanīja kāda sieviete un krieviski teica, ka redzot – uz mana vārda ir noformēts kredīts par labu šim Maksimam Gromovam, viņa man zvanot, lai pārliecinātos, vai tā tiešām esmu es. Es atbildēju, ka tādu cilvēku nepazīstu un nekādu kredītu neesmu formējusi. Tad viņa man teica, ka savienos mani ar Latvijas Banku, lai es parunājos par šo lietu. Atbildēju, ka pati piezvanīšu un pateicu viņai, ka esmu informējusi arī policiju,” par piedzīvoto stāsta Irēna un uzsver, ka krāpnieki telefona sarunas laikā runā pārliecinoši, uzbāzīgi un nedod laiku padomāt.
Izdomā “sodus” vai “maksājumus”
Valsts policija apliecina, ka šādos krāpšanas gadījumos iedzīvotāju satraukums ir saprotams, tomēr būtiski uzsvērt – ar personas kodu un pases numuru vien nepietiek, lai noformētu aizdevumu kredītiestādēs vai licencētās finanšu iestādēs.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne “Dzirkstelei” skaidro, ka šādas iestādes pirms jebkāda aizdevuma izsniegšanas veic personas identitātes pārbaudi, izmantojot drošas autentifikācijas metodes, piemēram, internetbanku, eParakstu vai klātienes identifikāciju. “Tādēļ tikai šo datu nonākšana krāpnieku rīcībā parasti pati par sevi neļauj noformēt kredītu,” norāda Z.Vaskāne.
Vienlaikus Valsts policija norāda – pastāv risks, ka krāpnieki var mēģināt izmantot iegūtos datus dažādos krāpnieciskos scenārijos, tādēļ iedzīvotājiem ieteicams rīkoties preventīvi: nekavējoties sazināties ar savu banku un informēt par iespējamu datu noplūdi, būt uzmanīgiem pret jebkādiem aizdomīgiem paziņojumiem par aizdevumiem vai līgumiem, ja ir aizdomas par datu ļaunprātīgu izmantošanu, vērsties policijā.
Interesējoties, vai šādos gadījumos drošības nolūkos varbūt jāmaina pase, Z.Vaskāne skaidro, ka attiecībā uz personas dokumentu maiņu – tikai fakts, ka personas dati nonākuši krāpnieku rīcībā, parasti nav pietiekams iemesls pases vai personas apliecības maiņai. Tas tiek vērtēts individuāli, ja ir pierādījumi par dokumenta ļaunprātīgu izmantošanu.
Valsts policija vienlaikus atgādina – krāpnieki bieži izmanto psiholoģisku spiedienu, steidzināšanu un izdomātus “sodus” vai “maksājumus”, piemēram, apgalvojumus par maksas uzglabāšanu vai sūtījumu arhīvos. Šādi apgalvojumi nav saistīti ar reāliem pasta vai valsts iestāžu pakalpojumiem.
Valsts policija aicina iedzīvotājus būt kritiskiem, neizpaust savus datus nepārbaudītām personām un jebkuru aizdomīgu situāciju gadījumā nekavējoties ziņot policijai.
