Gulbenes vēsturiskā
Emzes parka ainaviskā skaistuma rekonstrukcijas projektu ir
izstrādājusi ainavu arhitekte Vineta Radziņa. Projekts tapis pēc
pilsētas pārvaldes pasūtījuma par 4,5 tūkstošiem eiro.
Ceturtdien, 25.septembrī, V.Radziņa prezentēja savu veikumu novada
domes deputātiem. Emzes parka īpašniece ir novada pašvaldība.
Parks šodien aizņem 13,6 procentus no pilsētas teritorijas,un tas
ir tapis 19.gadsimtā pēc baronu Volfu iniciatīvas.
Pēc prezentācijas
pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis “Dzirkstelei” uzsvēra, ka šāds projekts ir nepieciešams
tāpēc vien, lai pilsētas pārvaldei būtu likumīgas tiesības
Emzes parkā vispār kaut ko darīt, kaut vai izvākt kritušos
kokus.
“Emzes parks ir
unikāls ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, jo tik lielam
dendroloģiskajam stādījumam – vairāk nekā 160 hektāros zemes –
tuvākajā apkārtnē nav analoga,” sacīja V.Radziņa.
Viņa
apsekojusi parku un konstatējusi, ka teritorija ir nekopta,
aizaugusi, ar lielu potenciālo bīstamo koku skaitu. Pēc projekta
autores domām, ir arī jātīra Emzes dīķis (2,6 hektāri). Tajā
pašā laikā speciāliste uzsvēra, ka tam, ka parks nav kopts, ir
gan plusi, gan mīnusi. Pozitīvi ir tas, ka laika gaitā parkā ir
ieviesušās vērtīgas augu sugas. Teritorijā atrastas vairāk nekā
260 augu sugas, starp tām ir piecas Latvijā retas un aizsargājamas
augu un viena putnu suga, vēstī Nacionālā botāniskā dārza
izstrādātais Emzes parka dabas aizsardzības plāns laika posmam
līdz 2018.gadam. Šāds plāns savulaik ir tapis pēc toreizējās
Gulbenes pilsētas domes pasūtījuma.
V.Radziņa uzsver, ka Emzes
parka teritorijā ir iezīmēti divi biotopi, kuros nekāda cilvēka
iejaukšanās nav pieļaujama. Viena šāda teritorija atrodas Emzes
dīķa un otra nosacīti – pie Svētezera un pie Asaru dīķa.
V.Radziņa atgādināja,
ka jau līdz šim Emzes parkā izdalītas trīs veidu takas:
kultūrvēsturiskā, dabas un sporta taka. Līdz šim vairāk ir
izkopta tieši sportošanai jeb aktīvajai atpūtai paredzētā. Pēc
Gulbenes sporta skolas ieteikuma V.Radziņa savā projektā ir
iekļāvusi priekšlikumu šai takai veidot grants segumu, lai būtu
ērtāka sportošana.
Kultūrvēsturisko taku ainavu arhitekte,
konsultējoties ar gulbeniešiem, ainavu arhitekte piedāvā veidot
ap Emzes dīķi. Dabas taka savukārt vijas cauri visam parkam un
vietām saskaras ar aktīvās atpūtas taku.
Projekts paredz gan
kopt aizaugušo parku tur, kur tas ir atļauts, papildināt ainavu ar
Emzes parkam raksturīgajiem dendroloģiskajiem stādījumiem, puķu
pļavām un jaunām mazajām arhitektūras formām – tiltiņiem,
laipām, soliņiem, šūpolēm, atkritumu urnām un, iespējams, pat
skatu torņiem.
Vecgulbenes muižas laikā parkā bija daudz mazo
arhitektūras formu, ieskaitot gulbju mājiņas. Ainavu arhitektei ir
arī priekšlikums, kā ar stādījumu palīdzību vizuāli nodalīt
ģimnāzijas stadionu no parka teritorijas, jo, pēc speciālistes
domām, abi objekti ir samērā nesaderīgi un disonējoši.
