Agneses Pastares atklāta vēstule
2017. gada 21. jūnijs ir kļuvis par dienu, kad tie, kas ticēja, ka
nodokļu reforma ir solis pretī izaugsmei, cilvēku aizbraukšanas
no Latvijas apturēšanai un jaunu darbavietu radīšanai šajā
valstī, ir kļuvuši par skeptiķiem. Rīta pusē presē paustais
valdības viedoklis, ka vienīgais valsts budžeta “cauruma
aizbāšanas” instruments ir mūsu visu maciņi, manuprāt, ir
klaja necieņas izrādīšana pret valsts iedzīvotājiem – nodokļu
maksātājiem.
Solītā jaunā nodokļu politika, kuras virsmērķis ir (bija?)
saskaņots ar sociālajiem partneriem, kuru starpā biju arī es,
mani kolēģi, darbabiedri, konkurenti un sadarbības partneri –
politika, kuras “rāmis” bija apspriests garās un plašās
sanāksmēs, darba grupās, tērējot savu laiku, nesaņemot par to
ne centa atlīdzības. Politika, kuras ideja Igaunijai ir ļāvusi
gūt tādu izrāvienu, par kuru tagad Latvija var tikai sapņot, šī
pati politika tagad ir pārvērsta par farsu.
Valdības un ministriju solījumi, kas tika pausti gan publiski, gan
darba grupās viennozīmīgi bija vērsti un darbaspēka nodokļu
sloga mazināšanu. Taču jaunākās ziņas liecina par tieši
pretējo – nodokļi tiks celti. Teiciens “vīrs un vārds” ir
pārkāpts visnepatīkamākajā veidā. Sociālo iemaksu pieaugums
par 1 procentu, potenciālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa
noteikšana 25-30% bruto algai no 1’500 EUR mēnesī (iespējams,
ka jau no 1’000 EUR), indikācijas par iespējamo mikrouzņēmumu
nodokļa režīmā strādājošo algu virs 10’000 EUR gadā (!)
aplikšana ar pilniem nodokļiem, neapliekamā minimuma nepiemērošana
katru mēnesi ir tikai dažas izskanējušas versijas, kas tiek
virzītas.
Mēs ticējām, ka solījumiem ir segums! Es ticēju! Taču nu vairs
neticu! Ir pārkāpta “sarkanā līnija”. Oficiālais paziņojums
par sociālo iemaksu paaugstināšanu ir pielicis punktu ilūzijām.
Plānotā nodokļu reforma, kuru šī gada sākumā atbalstīju arī
es, bija iecerēta kā atbalsta instruments teju visiem. Iedzīvotāju
ienākuma nodokļa samazinājums iedzīvotājiem sniegtu taustāmu
labumu katru mēnesi, taču tagad mums Jāņos (kad kārtējo reizi
uzmanība politiskiem procesiem ir mazinājusies) “dāvina”
sociālo iemaksu pieaugumu, kas nozīmēs, kā iepriekšējam
samazinājumam mūsu maciņos jēgas vairs nav. Ļaujot uzņēmumiem
maksāt “peļņas” nodokli tikai pie reālās naudas sadales,
bija iecerēts koncentrēt naudu uzņēmumos, lai 2020.gadā, gan ES
fondu nauda varētu samazināties, uzņēmumi spētu izdzīvot arī
bez banku kredītiem, no savas pašu nopelnītās naudas. Igaunija tā
izdarīja un – paskatieties tik tagad uz tiem!
Mums stāsta, cik slikti viss ir, cik ļoti budžetam trūkst naudas.
Taču tā vietā, lai kārtīgi “izravētu” savu izdevumu
pozīcijas, mēs finansējam pārmēru dārgas būves un ieguldām
miljonus mistisku pētniecību projektos, maksājam par “darba”
vizītēm uz viseksotiskākajām valstīm delegāciju pūļiem un
nekādi nevēlamies koncentrēties un funkcionāliem auditiem valsts
un pašvaldību struktūrās.
Skaisti runājošās valdības sievas un vīri, gudrie deputāti,
sapucētie ierēdņi ministrijās, pašpietiekamie pašvaldību
darbinieki! Atsakieties no dienesta automašīnām, atsakieties no
apmaksātiem dzīvokļiem, atsakieties no nelietderīgiem tēriņiem,
atsakieties no uzpūstiem iepirkumiem, atsakieties no nevajadzīgas
birokrātijas, atsakieties no bezatbildības! Atrodiet naudu sev
blakus, sajoziet savas jostas, nevis piespiediet tās sajozt
skolotājiem, medmāsām un policistiem! Mēs, nodokļu maksātāji,
grimstam! Nedzeniet mūs projām no šīs valsts, kas ir mūsu mājas!
Aicinu visus, kam nav vienalga, aktīvi iesaistīties viedokļu
paušanā. Vērsieties ar vēstulēm pa tiešo ministrijās, stāstiet
savu viedokli organizācijām, kuru biedri esat, neklusējiet
sociālajos tīklos. Biedrību, nevalstisko organizāciju, domubiedru
grupu vadītāji – ieklausieties un aizstāviet mūs! Ja būs
nepieciešams – iesim demonstrācijās, rīkosim mītiņus! Bet
neklusēsim! Vēl tikai pirms pusgada mums visiem kopā izdevās
apturēt netaisnību ar minimālajām sociālajām iemaksām. Es
ticu, ka arī šoreiz mums izdosies! Pratējā gadījumā 40 cilvēki
dienā, kas pamet šo valsti, var arī dubultoties un nepilnie 2
miljoni Latvijas iedzīvotāji jau pēc 60 gadiem kļūs par vēsturi.
