Mūsdienās
daudz pāru dzīvo nereģistrētās attiecībās. Arvien biežāk
tiek uzskatīts, ka laulība jeb, kā saka – “zīmogs pasē”
neko nemaina. Tomēr tā ir tikai puse patiesības, jo var rasties
riski nodokļu, mantojuma, medicīnas aprūpē un citās jomās. Par
to, kā rūpēties par savu un sava mīļotā cilvēka tiesisko
drošību attiecībās, kuras nav reģistrētas laulībā, stāsta
Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja,
zvērināta notāre Sandra Stīpniece.
Arvien
biežāk pāri izvēlas dzīvot nereģistrētās attiecībās. 70%
Latvijas iedzīvotāju atbalsta kopdzīvi bez laulības – tā
liecina pirms dažiem gadiem LZNP veikts pētījums. Tāpat pēdējās
desmitgadēs ir trīskāršojies nereģistrētās attiecībās
dzimušo bērnu skaits.
“Dzīvojot
nereģistrētās jeb faktiskas kopdzīves attiecībās, savai un savu
mīļoto – partneru un bērnu – tiesiskajai drošībai jāpievērš
īpaša vērība. Visbiežāk faktiskās kopdzīves attiecību riski
parādās tieši neparedzētās un sarežģītās dzīves situācijās
– piemēram, sastopoties ar nopietnām veselības problēmām vai
attiecību izbeigšanās gadījumā, kad rodas strīdi par
uzturlīdzekļiem, kopīga īpašuma sadali vai kredīta atmaksu,”
stāsta Sandra Stīpniece, skaidrojot kā stiprināt juridisko
drošību arī nereģistrētās attiecībās.
Tiesības
pieņemt lēmumu otra vietā
Pacientu
tiesību likums paredz – ja
pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj
pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu viņa
vietā ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, pilngadīgam un
rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta
bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai,
vecvecākiem, mazbērniem. Bet likumā nav ne vārda par to, ka šāda
atļauja būtu jāprasa cilvēkam, ar kuru viņš dzīvojis zem viena
jumta. Diemžēl var būt pat tādas situācijas, kad ārsts atsakās
sniegt jebkādus skaidrojumus par smagi slimā cilvēka veselības
stāvokli likuma priekšā svešajai sievietei vai vīrietim, par
spīti tam, ka tas ir viņa dzīvesbiedrs ilgus gadus.
“Iedomāsimies
situāciju, kurā pāris nodzīvojis kopā 10 gadus, kopīgu bērnu
viņiem nav. Vīrietis agrā vecumā negaidīti pārcieš insultu un
atrodas komā. Ir jāpieņem lēmumi par viņa ārstniecību.
Dzīvesbiedre ir gatava darīt visu iespējamo, lai mīļotā drauga
stāvoklis uzlabotos, viņa pat ir atradusi ārstēšanās iespējas
privātā klīnikā, kur sola optimistiskākus rezultātus. Tomēr
vīrieša vienīgais dēls no pirmās laulības naudas trūkuma dēļ
iebilst. Viņš ir pārliecināts, ka veselība uzlabosies, arī
netērējot naudu, ja tas tā būs lemts. Ja nē, tad jāpieņem
likteņa lēmums. Ārsti ņem vērā tikai dēla viedokli, jo likuma
priekšā dzīvesbiedri ir svešinieki,” skaidro Sandra Stīpniece.
Nākotnes
pilnvarojums
Respektējot
cilvēka izvēli veidot vai neveidot attiecības un kopdzīvi, valsts
šajā gribā neiejaucas. Taču jārēķinās ar to, ka nereģistrētās
attiecībās partnerim nav tiesību pieņemt lēmumu par dzīvesbiedra
ārstniecības gaitu, ja otrs veselības stāvokļa vai vecuma dēļ
pats nespēj izdarīt šādu izvēli, ja vien pirms tam abas personas
nav noslēgušas nākotnes pilnvarojuma līgumu pie notāra.
Nākotnes
pilnvarojums
dod
šādas tiesības pieņemt lēmumu otra vietā tad, ja kādam no
nereģistrētas kopdzīves partneriem veselības vai citu iemeslu dēļ
tiek liegta iespēja saprast un vadīt savu rīcību. Noslēdzot
nākotnes pilnvarojumu, uz laiku, kamēr dzīvesbiedram ir ierobežota
rīcībspēja, pilnvarotajai personai ir tiesības viņa vārdā
veikt darījumus, apsaimniekot īpašumus, kā arī pieņemt citus
lēmumus. “Nereti sastopamies ar gadījumiem, kad nepieciešami
steidzami risinājumi – jāmaksā par medicīnas pakalpojumiem,
jālemj par veselības aprūpes turpmāko gaitu un tamlīdzīgi. Ja
nākotnes pilnvarojuma nav, jautājumi jārisina tiesas ceļā, kam
nepieciešams gan laiks, gan līdzekļi” brīdina notāru padomes
priekšsēdētāja.
Problēmas,
ar kurām var sastapties faktiskās kopdzīves attiecībās, ir
mantojuma tiesības, juridiskās tiesības uz kopīgu mantu, tiesības
saņemt informāciju par partnera veselības stāvokli un
iesaistīties ārstēšanas procesā, kā arī tiesības uz ienākuma
nodokļa atvieglojumiem.
Nākotnes
pilnvarojuma sagatavošana pie notāra maksā 78 EUR. Papildu
izdevumi, kas var rasties, ir saistīti ar dažādu reģistru un
informācijas pārbaudi, kas atkarīgs no katras konkrētās
situācijas, piemēram, cik personas jāpārbauda reģistros, kuros
reģistros, kāda vēl papildu informācija nepieciešama u.tml.
