Pateicoties
entomologu un jauno studentu vērībai, šovasar ir konstatēts
sensacionāls atradums – Daugavpils Universitātes studente Dobeles
pusē varena izmēra ozola pakājē konstatēja dižās briežvaboles
(Lucanus
cervus L) tēviņu,
un tas ir pirmais šīs sugas dokumentētais novērojums vairāk nekā
50 gadu laikā. Par
to informē Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību
speciāliste Maija Rēna.
Dižā
briežvabole (Lucanus
cervus L) ir
lielākā vabole Eiropā, tēviņa augums, kopā ar ragiem, var
sasniegt pat tuvu 10 cm. Latvijā ir oficiāli reģistrēti vien
pāris šīs sugas atradumi un iepriekšējais – pirms vairāk nekā
pusgadsimta. Tā apdzīvo bioloģiski vecus lapkoku mežus, bet
kāpuri pārtiek no satrupējušas koksnes, kas atrodas koka celma
daļā un saknēs. Lai kāpuri spētu normāli attīstīties, tiem
jābarojas vismaz piecus gadus.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta
direktore Gita Strode teic: “Šādas Eiropas Savienības mērogā
aizsargājamas sugas atklāšana liecina par to, ka Latvijā vēl ir
saglabājušās piemērotas dzīvotnes dažādām retām sugām, šajā
gadījumā – lieli, veci ozoli. Tā ir vesela ekosistēma kurā
savstarpēji atkarīgi dzīvo desmitiem un pat simtiem dažādu
kukaiņu, sūnu, ķērpju, sēņu sugas. Lielie, vecie koki ir
būtiska Latvijas kultūrainavas sastāvdaļa, kas kalpo arī
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.”
Daudz jaunu atradumu līdz šim
nodrošinājusi Pārvaldes īstenotā dabas skaitīšana, kuras laikā
uzietas vairākas Latvijā līdz šim nezināmas augu, sūnu un
ķērpju sugas. Turklāt pastāv iespējamība, ka par dažādiem
jaunu sugu atradumiem uzzināsim arvien biežāk, jo patlaban
Pārvalde sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Daugavpils
Universitāti un Latvijas Ornitoloģijas biedrību ir uzsākusi
projektu LIFE FOR SPECIES „Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas
zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne”,
kurā, sadarbojoties dažādu sugu ekspertiem, aktualizēs zināšanas
par dažādu sugu izplatību Latvijā.
Briežvaboles atradumu veica Daugavpils Universitātes bioloģijas
bakalaura studiju programmas studente Viktorija Adamoviča, kura
netālu no Dobeles kādas privātmājas pagalmā zem gandrīz 4
metrus resna ozola nobildēja beigtu dižās briežvaboles tēviņu.
Šī suga Latvijā nav droši novērota jau vairāk nekā 50 gadus.
Iepriekšējais dižās briežvaboles atradums Latvijā, kuram
pieejams paraugs, ir Alda Vernera atradums 1969. gadā, kad kādā
mājā Ieriķos pa logu ielidoja šīs sugas tēviņš. Pašlaik šis
eksemplārs glabājas Alūksnes muzejā.
Pēc informācijas saņemšanas no studentes, Daugavpils
Universitātes profesors Arvīds Barševskis un vadošais pētnieks
Dmitrijs Teļnovs apsekoja teritoriju, kurā atrasta dižā
briežvabole. Māju pagalmā aug trīs lieli ozoli, kuru stumbros ir
vairākas zibens spērienu rētas, no dažām regulāri tek rūgstoša
ozolu sula, kuras pieejamība ir svarīga dižajai briežvabolei.
Mājas apkārtnes pļavās aug daudz jaunāku ozolu, zem kuriem tiek
ganītas aitas, neļaujot pļavām aizaugt. Tas ir labvēlīgs
papildfaktors šīs sugas attīstībai.
Arī kaimiņu māju teritorijā ir vairāki lieli ozoli. Diemžēl
pieaugušu dižās briežvaboles īpatņu dzīves ilgums ir
salīdzinoši īss un Latvijas apstākļos tās sastopamas
galvenokārt jūnijā, jūlija sākumā. Šī gada jūlija sākuma
karstais laiks visticamāk paātrināja vaboļu īpatņu dabisku
bojāeju un visticamāk šogad to lidošanas sezona Latvijā jau ir
beigusies, tāpēc pētniekiem neizdevās konstatēt jaunus
eksemplārus.
No sarunas ar mājas īpašniekiem Leldi un Ivaru Cīruļiem
zinātnieki guva apstiprinājumu, ka dižo briežvaboli viņi ir
redzējuši arī agrāk, rāpojam gan pa ozola stumbru, gan uz
pagalma celiņa. Cīruļu ģimene ir ieinteresēta šīs sugas
pētījumos un aizsardzībā un ir gatavi par jebkuru šīs sugas
novērojumu turpmāk informēt Daugavpils Universitātes
vaboļpētniekus, kā arī popularizēt dabas pētīšanu un
novērošanu.
