Parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā
deputāti 25.augustā konceptuāli vienojās atbalstīt iespēju ļaut pakalpojuma
sniedzējiem strādāt ar pašu apmaksātu negatīvu Covid-19 testu, tomēr tas
varētu neattiekties uz veselības un sociālās iestāžu darbiniekiem.
Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) rosināja uzlabot
opozicionāres Regīnas Ločmeles (S) priekšlikumu, kas ļautu pakalpojuma
sniedzējiem strādāt ar negatīvu Covid-19 testu.
Rancāns piedāvāja likumā noteikt, ka pakalpojuma sniedzējiem katras
darba dienas sākumā jāuztaisa ekspress tests, kura izmaksas būtu jāsedz
pašam darba ņēmējam. Tāpat viņš rosināja šādu normu neattiecināt uz
sociālās aprūpes centriem un veselības aprūpes iestādēm, attiecīgi šajā
sektorā ļaujot strādāt tikai vakcinētām vai infekciju izslimojušām
personām.
Konceptuāli pret šo ieceri bija veselības ministra Daniela Pavļuta
(AP) partijas biedrs Mārtiņš Šteins (AP), savukārt pret izmaksu segšanu
no pašu kabatas iebilda deputāti Raimonds Bergmanis (ZZS) un Ivans
Klementjevs (S).
Turpretī deputāti Atis Zakatistovs un Ainars Latkovskis (AP)
atbalstītu obligāto vakcināciju sociālās aprūpes centros un veselības
aprūpes iestādēs, ja arī Saeimas deputātiem vakcinācija tiktu noteikta
kā obligāta.
Rancāns piedāvāja, ka tie pakalpojuma sniedzēji, kuri nevēlas
vakcinēties, varētu pirms darba sākšanas nodot ātro antigēnu testu, lai
nodrošinātu drošu pakalpojuma sniegšanu, taču Veselības ministrijas (VM)
pārstāve Jana Feldmane norādīja, ka antigēnu ātrie testi ir droši tikai
testēšanas brīdī, jo jau pēc pāris stundām persona var kļūt Covid-19
pozitīva un attiecīgi arī infekcioza.
Tomēr komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka šī ir politiska izšķiršanās un deputātu atbildība.
Latkovskis skaidroja, ka no 1.augusta Covid-19 testi Latvijā vairs
nav par brīvu, ar izņēmumiem, kurus nosaka Ministru kabinets. Viņaprāt,
Saeimas Juridiskajam birojam jāizdomā, vai likumā nepieciešams atrunāt,
kurš sedz šo ātro antigēnu testu izmaksas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka
nosakot atsevišķām profesijām obligātu vakcināciju, parlamentāriešiem
jāievēro vienlīdzības princips un arī obligāti jāvakcinējas.
“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs pauda bažas par to, kā
sabiedrība uz to skatīsies, ja deputāti liks veselības un sociālās
aprūpes iestāžu darbiniekiem vakcinēties, taču paši to nedarīs un varēs
veikt testus. “Ja kaut kas deputātiem ir brīvāk atļauts, tad nevar
citiem “piegriezt skrūves”,” teica Latkovskis.
Rancāns piekrita, ka arī deputātiem vajadzētu noteikt obligātu
vakcinēšanos, tomēr viņš norādīja, ka parlamentārieša darbs nav gluži
mediķa vai sociālās aprūpes darbinieka darbs. Viņaprāt, šajā gadījumā
konkrētās nozares netiks diskriminētas, jo abas esot ļoti specifiska un
augsta riska grupa.
Komisijas loceklis Zakatistovs piebilda, ka par vakcīnām maksā valsts
un, ja cilvēks nevēlas tās izmantot, tad viņam par savu naudu
“jāpierāda, ka viņam ir tiesības pildīt savus darba pienākumus”. Viņš
arī piekrita Latkovskim, uzsverot, ka nosakot vakcināciju par obligātu
citiem, tas pats jāattiecina uz deputātiem.
Pirms konceptuālā balsojuma Veselības ministrijas parlamentārais
sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) teica, ka nevar izslēgt, ka kāds medicīnas
sektora darbinieks pametīs darbu, pieprasot sadarbspējīgu sertifikātu,
tomēr sarunas ar veselības aprūpes vadību ļaujot domāt, ka tai
nevajadzētu radīt “pilnīgu katastrofu” vai lielu darbinieku aizplūšanu.
Tāpat viņš atklāja, ka pirmo vakcīnu esot saņēmuši gandrīz 90%
veselības aprūpes darbinieku, savukārt abas – virs 80%. Vislabākā
vakcinācijas aptvere esot ārstu vidū, kam seko medicīnas mācas, taču
mazāka aptvere esot specializētā un aprūpējošā personāla vidū.
Komisijai saistībā ar šo vēl būs jāizstrādā savs priekšlikums, par kuru jau nākamajā sēdē varētu balsot parlamentārieši.
