2021. gada
2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par
pilnas slodzes darbu bija 1 237 eiro, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2020. gada
2. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 115 eiro
jeb 10,2 %, bet
samaksa
par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 4,6 %
(no 8,20 līdz 8,57 eiro).
2021.
gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni mēneša vidējā
bruto darba samaksa pieauga par 2,6 %, savukārt stundas samaksa –
par 8,4 %.
Mēneša
vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 914 eiro
Vidējā
neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā
piemērojamos darba nodokļus) bija 914 eiro jeb 73,9 % no
bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,4 %. Neto
darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu
kāpumu, bija 7,9 %.
Mēneša
darba samaksas mediāna 960 eiro
Bruto
darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021. gada
2. ceturksnī bija 960 eiro. Salīdzinot ar 2020. gada
2. ceturksni (882 eiro), tā pieauga par 8,9 %. Darba
samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada
2. ceturksnī bija 713 eiro, un gada laikā tā pieauga par
8,3 %.
Mediāna
tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no
statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mediāna
ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā
sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba
ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas.
Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu,
neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk
raksturo tipisko atalgojumu.
Sabiedriskajā
sektorā gada pieaugums straujāks
2021. gada
2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā
sektora bija 1 215 eiro, un gada laikā tā pieauga par
9,0 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par
75 eiro lielāka (1 291 eiro) nekā privātajā, un tās
gada pieauguma temps bija straujāks (13,4 %). Vispārējās
valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes,
kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas
kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 268
eiro jeb par 14,8 %.
Salīdzinot
ar 1. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa
pieauga par 0,7 %, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības
sektorā – attiecīgi par 6,6 % un 7,4 %.
Mēneša
vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem
(eiro)
Vidējās
darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu
pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās
pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie
uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru
ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes
darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas
aprēķiniem, pārmaiņās.
Samazinoties
COVID-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, algoto
darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā
2021. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada
2. ceturksni pieauga par 28,6 tūkst. jeb 4,1 %.
Samazinājums bija vērojams tikai transporta un uzglabāšanas
nozarē (-1,9 %), izglītības (-1,7 %), enerģētikas
(-1,0 %), finanšu un apdrošināšanas (-0,9 %), kā arī
mākslas izklaides un atpūtas (-0,2 %) nozarēs.
Savukārt
darba samaksas fonds gada laikā pieauga visās nozarēs, kas valstī
kopumā radīja tā kāpumu par 14,7 % jeb 349,7 milj. eiro.
Darba
samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un vidējās mēneša
bruto darba samaksas pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo
ceturksni
Septiņās
nozarēs vidējā mēneša darba samaksa virs vidējās valstī
2021. gada
2. ceturksnī septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī
par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī –
finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un
komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, veselības un sociālās
aprūpes, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko
pakalpojumu, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes
nozarē.
Gada
laikā vidējais atalgojums visstraujāk audzis veselības un
sociālās aprūpes nozarē – no 1 158 līdz 1 564 eiro
jeb par 35,1 %, izglītībā – par 12,4 % un tirdzniecībā –
par 11,7 %.
Vismazākā
vidējā darba samaksa 2021. gada 2. ceturksnī bija
izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (738 eiro),
citu pakalpojumu nozarē (956) un mākslas, izklaides un atpūtas
(982 eiro) nozarēs.
Mēneša
vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs
Latgalē
vidējā mēneša alga par 36 % zemāka nekā Rīgā
Vidējā
mēneša bruto darba samaksa 2021. gada 2. ceturksnī,
salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, visstraujāk
pieauga Latgalē – par 12,9 %. Zemākais pieaugums bija
Pierīgā – 9,3 %. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms
nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā –
1 382 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (887 eiro),
kas ir par 36 % mazāk nekā valsts galvaspilsētā.
Mēneša
vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos
Darba
samaksa nostrādātā stundā – 8,57 eiro
Bruto
darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2021. gada
2. ceturksnī bija 8,57 eiro, un gada laikā tā pieauga par
4,6 % (2020. gada 2. ceturksnī – 8,20 eiro).
Vienas
stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus
ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā
pieauga no 10,31 līdz 10,71 eiro jeb par 3,8 %, ko
ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums
– attiecīgi par 13,9 % un 9,7 % gada laikā.
Lielākā
vidējā darba samaksa un straujākais pieaugums Lietuvā
Baltijas
valstīs 2021. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā
bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1 566 eiro par pilnas
slodzes darbu, Igaunijā – 1 538 eiro, bet Latvijā viszemākā
– 1 237 eiro.
Salīdzinājumā
ar 2020. gada 2. ceturksni vidējā alga Lietuvā pieauga
visstraujāk – par 12,0 %, Latvijā – par 10,2 %, savukārt
Igaunijā – par 7,3 %.
Plašāka
informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām
Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba
samaksa”
un “Darbaspēka
izmaksas’’.
Metodoloģiskā
informācija
**Dati
precizēti. Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta
atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām
plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko
vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un
iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un
sektorus pēc papildu vai precizētas informācijas saņemšanas no
respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem
datu avotiem.
Darba
samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu,
nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un
administratīvie datu avoti.
Sabiedriskais
sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un
pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar
valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot
nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.
Vispārējās
valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts
un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts
un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.
Informāciju
par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc
uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.
Mēneša
un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu
pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.
Saskaņā
ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par
darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba
samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina
darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās
platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta
samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā
darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba
devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas
(papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas
u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A
apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts
nodevu.
