Skolēnu iknedēļas testēšanā grūtības sagādā
ne tikai konkrētas laboratorijas nepietiekamā kapacitāte, bet arī
e-veselības zemā veiktspēja ar lielo datu apjomu, tāpēc šonedēļ tiks
pārskatīts skolēnu testēšanas algoritms un pieeja, otrdien Ministru
kabineta sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece
(JKP).
Viņa uzsvēra, ka pašlaik notiek intensīvs situācijas apzināšanas
darbs un diemžēl ir jau atklātas problēmas. Ministre apliecināja, ka
skolēnu masveida testēšanas problēmas tiek risinātas un īpaša uzmanība
tiek pievērsta pagājušajā nedēļā atklātajai situācijai, kad līdz
pirmajai testēšanas dienai 1.septembrī nebija izdevies novērst vienas
laboratorijas problēmas.
Muižniece norādīja, ka IZM un Veselības ministrijas (VM) kolēģi
9.septembrī pārskatīs skolēnu testēšanas algoritmu, jo lielas grūtības
jau saskatītas ar testa rezultātu saņemšanu, kas vēl vairāk apgrūtina
situāciju. “Protams, skolēnu iknedēļas testēšana dod priekštatu par
kopējo situāciju un ļauj savlaicīgi izķert saslimušos, bet, ja valsts
nespēj to nodrošināt, tad jādomā par alternatīvām, proti, vai tiešām
nepieciešams testēt visus skolēnus,” valdības sēdē sacīja Muižniece.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības
(LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja valdību grozīt Ministru
kabineta noteikumus par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19
infekcijas izplatības ierobežošanai, jo esošais regulējums ietekmē to,
ja klasē konstatēts Covid-19 pozitīvs gadījums, tad visas
kontaktpersonas klasē dodas pašizolācijā, kas nozīmē attālinātas
mācības. Vanaga lūdza valdību paredzēt finansējumu testiem, kurus
izmantotu kontaktpersonām no klases, proti, ja kontaktpersonai ir
negatīvs rezultāts, tad bērns varētu turpināt mācības klātienē.
Viņa norādīja, ka šobrīd politiķi ir nonākuši pretrunā ar lemto par
mācībām klātienē, jo LIZDA ir zināms, ka vairāk nekā 30 pašvaldībās
vairums skolas strādā attālinātā mācību režīmā.
Tikmēr Muižniece arodbiedrībai norādīja, ka pirmdien no Izglītības
kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotās informācijas noprotams, ka
tikai viena skola strādā attālinātā režīmā. Savukārt 22 pašvaldību 65
skolās ir kāda klase, kas ir devusies daļēji attālinātā vai pilnībā
attālinātā mācību režīmā.
Kas attiecas uz sākumskolas līmeni, ministre skaidroja, ka šajā
izglītības līmenī pozitīva Covid-19 gadījumā klasē esošās
kontaktpersonas arī dodas pašizolācijā. Citādāka situācija ir tiem, kuri
var un ir vakcinēti pret vīrusu.
Atbildot uz LIZDA rosinājumu par testiem kontaktpersonām, politiķe
pauda izbrīnu, jo tests dod ieskatu tikai uz konkrēto brīdi un
kontaktpersonām ir jādodas pašizolācijā. Viņasprāt, lai cik būtu svarīgi
turpināt mācības klātienē pēc iespējas ilgāk, viņa kā ministre
neuzņemtos atbildību, ka nevakcinēta kontaktpersona turpinātu apmeklēt
izglītības iestādi, kas noteikti var radīt potenciālu apdraudējumu
nākamajās dienās.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sēdes laikā izteica
salīdzinājumu, ka viņam testēšana skolās pašlaik atgādina “tautas
skaitīšanu valsts mērogā”, kas, viņaprāt, nebūtu jāveic katru nedēļu.
Tāpat līdzīgi uzskata arī labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) –
viņš atzīmēja, ka, iespējams, būtu jāsamazina testēšanas regularitāte
vai jāveic testi izlases kārtībā.
Vienlaikus Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka
testu nepieciešamību pamato fakts, ka Latvijā pašlaik ir viens no
zemākajiem vakcinācijas līmeņiem visā Eiropas Savienībā (ES).
“Neērtības nenoliedzami ir, bet, salīdzinot tās ar neērtībām visiem,
mācoties neklātienē, man liekas, ka tā tomēr ir pavisam cita situācija.
Protams, mūsu mērķis ir un paliek, ka lielais vairums cilvēku būtu
vakcinēti,” teica Kariņš, kurš tāpat aicināja veselības nozares
pārstāvjus iepazīstināt ar iespējamu mērķi Latvijas vakcinācijas
aptveres nodrošināšanai, lai atceltu Covid-19 dēļ noteiktos
ierobežojumus.
LETA jau ziņoja, ka “MFD laboratorija”, kas līdz šim saņēmusi
visvairāk kritikas no izglītības iestādēm par neizdarībām Covid-19
testēšanā, aizvien tiks izmantota skolēnu pārbaudēs, jo citiem
testēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav tādas kapacitātes, lai viņiem
varētu pārdalītu MFD uzticēto darbu daļu, otrdien Saeimas Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas sēdē pavēstīja veselības ministrs Daniels
Pavļuts (AP).
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka lūgs
Veselības ministrijai izvērtēt un noteikt testēšanas jaudu objektīvu
kopējo kapacitāti, jo, viņaprāt, šobrīd izskatās, ka sistēma to nevar
“pavilkt”. Tāpat komisijas vadītājs lūgs vērtēt “objektīvo vajadzību”
nodrošināt visu skolēnu testēšanu.
Komisijā pie šī jautājuma nolemts atgriezties nākamajā nedēļā.
Pavļuts skaidroja, ka plaši dzirdēti ir aicinājumi pārdalīt
laboratorijām iedalīto darbu apjomus, “bet pie esošā testu apjoma to
gluži vienkārši nav iespējams izdarīt, jo pārējās trīs laboratorijas
papildu apjomu apstrādāt nevar”, proti, tādā gadījumā būtu sākumā
būtiski jāpārskata testēšanas principi, ko arī ieplānots darīt. Kļūmes,
pēc viņa sacītā, ir bijušas arī citām laboratorijām, taču ministrs
neslēpa, ka sūdzību skaits par “MFD laboratorijas” pakalpojumiem ir ar
“ļoti lielu atrāvienu visvairāk”.
“Kolēģi, es domāju, ka visiem ir redzams, ka konkrētā laboratorija
pie esošajiem apjomiem nespēj nodrošināt pienācīgu servisu. Mēs to
ņemsim vērā pie turpmākā testēšanas algoritma,” sacīja politiķis,
piebilstot, ka Veselības ministrija tiksies ar Izglītības un zinātnes
ministriju (IZM), lai kopā rastu priekšlikumus procesa pilnveidei. Šos
priekšlikumus valdībā varētu skatīt nākamajā nedēļā.
Arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uzskata, ka
šobrīd procesa veiksmīgākai norisei trūkst laboratoriju kapacitātes,
tāpēc IZM piedāvājusi samazināt testēšanas apjomus un mainīt pieeju, lai
mazinātu uz izglītības iestādēm uzlikto slogu. “Ja šāds papildu slogs
turpināsies, pavisam noteikti mēs no IZM neizslēdzam nepieciešamību, ka
būs jāvēršas valdībā ar papildu līdzekļu pieprasījumu saistībā ar šo
nestandarta situāciju, kas skolām ir jāpieredz,” piebilda ministre.
“MFD laboratorija” ir saņēmusi kritiku par nespēju laicīgi un gana
kvalitatīvi nodrošināt testēšanas pakalpojumu skolās. Augusta beigās
šajā sakarā “MFD Veselības grupas” pārstāvis Helmuts Bēķis iestādes
vārdā izplatīja atvainošanos par sagādātajām neērtībām.
Kā liecina “Firmas.lv” informācija, “MFD Veselības grupu” pārvalda
SIA “Dziedniecība”, kuras apgrozījums 2019.gadā bija 13,8 miljoni eiro,
bet peļņa – 0,9 miljoni eiro. “Dziedniecības” īpašnieki ir Natālija
Točiļenko – 35,61%, Aleksandrs Točiļenko – 35,61%, Gaļina Muračkovska –
22,48%, bet 6,29% “Dziedniecības” kapitāldaļu pieder SIA “Veselības
korporācija”, kuras īpašnieks arī ir Aleksandrs Točiļenko.
