Lielā karstumā var pārkarst ne vien cilvēks, bet arī dzīvnieks, tādēļ saimniekiem vajadzētu parūpēties par saviem mīluļiem, neļaujot viņiem ilgstoši uzturēties atklātā saulē un karstumā.
Lielā karstumā var pārkarst ne vien cilvēks, bet arī dzīvnieks, tādēļ saimniekiem vajadzētu parūpēties par saviem mīluļiem, neļaujot viņiem ilgstoši uzturēties atklātā saulē un karstumā.
Veterinārārste Ilze Mezīte skaidro, ka suns, piemēram, regulē savu temperatūru elsojot. “Paātrināti elpojot, suns ventilē plaušas un tādējādi no iekšpuses dzesējas. Arī kaķis dara līdzīgi, lielā karstumā var novērot, ka kaķis elso. Taču kaķim ir labāk, viņš var kaut kur nolīst vēsumā, sunim ir grūtāk, sevišķi tam, kurš tiek turēts pie ķēdes, tādēļ reizēm var redzēt, ka suņi izrok bedri vai alu zem būdas un ieguļas tajā,” stāsta I.Mezīte.
Pārkarst var arī grauzēji un putni. Putni atvēž spārnus un tādējādi dzesējas, grauzēji savukārt sevi laiza, vēlēdamies sevi samitrināt. “Ir jānodrošinās, ka šo mazo dzīvnieku būrīši neatrodas tiešā saulē. Dzīvniekiem obligāti arī jānodrošina dzeramais ūdens, karstā laikā ar paātrinātu elpošanu un svīšanu tiek zaudēts liels ūdens daudzums,” saka veterinārārste.
Ilgstoši uzturoties karstumā, dzīvnieks, tāpat kā cilvēks, var dabūt karstuma dūrienu. Dzīvnieks var zaudēt samaņu, ja viņam netiek sniegta palīdzība, viņš var arī nomirt. Dzīvniekiem ir iespējams arī saules dūriens. To var dabūt, ilgstoši atrodoties tiešā saules staru iedarbībā.
Kā izskatās dzīvnieks, kam ir karstuma vai saules dūriens? “Saimnieks taču zina, kā izskatās vesels dzīvnieks un kāds viņš ir, ja kaut kas nav kārtībā. Saimniekam ir vairāk jāseko līdzi savam mīlulim. Dzīvniekam, kurš ir pārkarsis, ir paātrināta elpošana, viņš ir bailīgs, nekur nevar atrast sev vietu. Ja pārkaršana turpinās, pēc brīža viņš vairs nestaigās, bet gulēs, izstiepis kaklu un pavēris muti, vēl pēc brīža viņš var ieslīgt bezsamaņā,” stāsta I.Mezīte. Cik ilga atrašanās karstumā dzīvniekam kļūst bīstama, grūti pateikt. “Katram dzīvniekam tā ir individuāla. Viss ir atkarīgs no dzīvnieka lieluma, svara, apspalvojuma, no viņa veselības stāvokļa. Saimniekam ir jāzina sava mīluļa veselības īpatnības,” uzsver veterinārārste.
Ja saimnieks redz, ka viņa mīlulis ir pārkarsis, nekavējoties viņu vajag pārvietot uz vēsu, ēnainu vietu, apliet ar ūdeni, iedot padzerties. Nepieciešams arī sazināties ar veterinārārstu, kas norādīs, kā rīkoties.
Karstā laikā arī nevajadzētu dzīvnieku ilgstoši atstāt mašīnā vai kādā citā noslēgtā un vāji ventilējamā telpā. Ja tomēr ir jādodas kaut kur ar automašīnu, palaikam ir jāapstājas, jāatpūšas, jāļauj dzīvniekam atveldzēties. Savukārt, dodoties uz pludmali un ņemot līdzi dzīvniekus, vispirms ir labi jāpārdomā, vai dzīvniekam tur būs nodrošināta iespēja atpūsties ēnā. “Manuprāt, lielā salā dzīvnieki mazāk iet bojā, jo vēsumu ir vieglāk paciest nekā lielu karstumu,” saka I.Mezīte.
