Dzidra Ozola no Lizuma pagasta “Kalnārēm” ir vienīgā ne tikai rajonā un Vidzemes novadā, bet arī Latvijā, kura šķirnes zālāju sēklas audzē, pielietojot bioloģiskās saimniekošanas metodes.
Dzidra Ozola no Lizuma pagasta “Kalnārēm” ir vienīgā ne tikai rajonā un Vidzemes novadā, bet arī Latvijā, kura šķirnes zālāju sēklas audzē, pielietojot bioloģiskās saimniekošanas metodes.
“Pievērties sēklkopībai lika vēlēšanās kaut ko darīt pēc tam, kad beidzu strādāt kooperatīvajā sabiedrībā “Lizuma grauds”. Izlēmu, ka zālāju sēklu audzēšana ir visvienkāršākā. Arī tehnikas nav, tikai traktors. Nekad neesmu bijusi arī mierīga mājās sēdētāja. Man ir nepieciešams kaut ko darīt,” saka Dz.Ozola.
Āboliņa, timotiņa un viengadīgās airenes sēklas tiek audzētas 25 hektāru platībā. Pērnais gads bijis labs āboliņa sēklu ieguves gads, sliktāk padevusies viengadīgā airene, jo pavasarī aizkavējusies tās sēja, bet vasarā sējumu platībām pietrūcis mitruma. Viengadīgā airene saimniecībā kalpo kā virsaugs āboliņam un timotiņam. Pēc sēklu nokulšanas zaļo masu iestrādā augsnē kā mēslojumu, jo bioloģiskajā saimniecībā aizliegts pielietot minerālmēslus un ķimikālijas. Visu nosaka tikai rūpīga zemes apstrāde.
“Saimniekot man palīdz bijušie kolhoza “Spars” cilvēki. Ar tehniku izlīdzas Gunta Biteniece un Ilmārs Apsītis. Gan I.Apsīša saimniecība, gan SIA “Brīvzemnieki” ir bioloģiskās saimniecības, tāpēc tām pārdodu iegūtās zālāju sēklas, jo viņiem ir lielas zālāju platības un daudz lopu,” stāsta Dz.Ozola.
Sēklu izejmateriāls tiek pirkts Priekuļu izmēģinājumu un selekcijas stacijā, turp apstrādei tiek vestas arī iekultā zālāju sēklas. Dz.Ozola bilst, ka sēklas kļūst arvien dārgākas, bet tiem, kas nodarbojas ar bioloģisko sēklkopību, nekādas cenu atlaides nepastāvot. Arī sēklu tīrība radot problēmas, jo esot liels nezāļu sēklu piemaisījums, kas traucējot sēklas sagatavot atbilstoši noteiktajai kategorijai.
“Arvien vairāk izjūtu zemes trūkumu, bet Lizuma pagastā brīvu zemes platību nav. Nomāt zemi kaimiņu pagastos man nav ekonomiski izdevīgi, tāpēc jāpietiek ar to, kas ir. Vismaz iespējams nopelnīt sev nelielu algu. Saimniekošana nebūtu iespējama, ja es nesaņemtu valsts subsīdijas, kas paredzētas sēklaudzētājiem.
Dz.Ozola bioloģiski audzē arī kartupeļus un burkānus, pērn audzētas arī sarkanās bietes. Daļa ražas izmantota pašu vajadzībām, daļa – pārdota.
“Pie saimniekošanas ar bioloģiskajām metodēm zemniekus noved dzīves arvien pieaugošā dārdzība, jo minerālmēsli un ķimikālijas kaitēkļu un nezāļu apkarošanai ir dārgas. Lauksaimnieki cenšas saimniekot ar maksimāli mazākiem izdevumiem. Kolhoza gados arī ar ķimikālijam neaizrāvāmies,” spriež Dz.Ozola.
